Vai šodien darba ņēmējs Latvijā jūtas pasargāts, vai viņa tiesības un vēlmes tiek ņemtas vērā, vai netiek pieļauta dzimuma, vecuma diskriminācija darba tirgū? Cik daudz Latvijā ir to uzņēmumu, kas attīstot savu ražošanu domā par to, cik tā būs draudzīga apkārtējai videi?
Atbildot uz šiem jautājumiem, tomēr, šķiet vairums no mums teiks, ka lielai daļai uzņēmēju darbības un peļņas intereses ir nozīmīgākas par darba tiesību ievērošanu, labas darba vides radīšanu, apkārtējās vides aizsardzību un jaunu videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu. Un tomēr, uzņēmumu, kuriem termina korporatīvā sociālā atbildība nozīme nav jāmeklē vārdnīcā, Latvijā ir diezgan daudz.

Aizvien vairāk ir darba vietu, kur darba alga netiek izmaksāta aploksnē vai “graudā”, kur ir padomāts par atpūtas iespējām, kur netiek ierobežotas tiesības apvienoties savu tiesību aizsargājošās organizācijās utt. Būtībā korporatīvā sociālās atbildība ir aktuāla visā pasaulē. Kā to veicināt? Viena iespēja - mudināt uzņēmumus apvienoties, lai dalītos pieredzē, naudā un idejās par to, kā atbalstīt darba ņēmēju un sabiedrības intereses.

Biznesa pasaulē šobrīd aizvien populārāka kļūst “Globālā līguma” (Global Compact) ideja, ko pasludinājusi Apvienoto Nāciju organizācija. Tā aicina uzņēmumus vienoties par korporatīvās sociālās atbildības īstenošanu katrā uzņēmumā un sabiedrībā kopumā. “Globālais līgums” sevī ietver 9 vispārīgus principus, kas nosaka, ka uzņēmumiem savā darbībā ir jāievēro cilvēktiesības, darba tiesības un jārūpējas par apkārtējo vidi. Kustībai nav nekāda juridiska spēka, taču tai pievienojoties un apliecinot, ka tiks pildīti šī līguma principi, katrs uzņēmums veicina savu pozitīvo reputāciju un parāda sabiedrībai, cik liela ir tā izpratne un darbība korporatīvās sociālās atbildības jomā.

Šobrīd kustībā iesaistījušies jau simtiem biznesa uzņēmumu, atbalstot dažādus projektus un iniciatīvas. Piemēram, “Aventis Pharma” ar 25 miljoniem dolāru atbalsta Pasaules Veselības Organizācijas pūliņus ierobežot tā dēvētās “miega slimības” (miegainības un mazkustības) izplatību pasaulē. Ķīnā uzņēmēji apvienojušies, lai atbalstītu Intelektuālā īpašuma tiesību aizstāvību, šim mērķim atvēlot 100 000 dolāru. Vācijas apdrošināšanas kompānija “Gerling” savukārt iesaistījusies sabiedriskās domas veidošanas kampaņā, lai veicinātu investīciju piesaisti konfliktu zonām. BMW sadarbībā ar universitātēm un saviem biznesa partneriem izstrādā videi draudzīgas tehnoloģijas, izmantojot enerģijas ražošanā ūdeņradi, kas samazina ogļskābās gāzes izplatīšanos. “Shell” iesaistījies bioloģiskās daudzveidības veicināšanas aktivitātēs, nosakot, ka būtiskākajam apvērumam, lai pieņemtu lēmumu par investīcijām, ir jābūt tam, ka realizējot projektus netiek ietekmēta bioloģiskā daudzveidība.

Arī Latvijas starptautiskie uzņēmumi jau iekļāvušies šajā kustībā. Lai popularizētu “Globālā līguma ideju un arī veicinātu vietējo Latvijas uzņēmumu iesaistīšanos šajā kustībā, 24.aprīlī ANO pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Nevalstisko organizāciju centru un Darba devēju konfederāciju rīkos semināru “Bizness un sabiedrība - savstarpēja sociāla atbildība?”. Seminārā, tāpat kā kustībā, ver piedalīties ikviena uzņēmuma pārstāvji.

Taču būtiskākais jautājums, uz kuru meklējama atbilde - vai Latvijas uzņēmēji izrādīs interesi par šo jauno kustību un to atbalstīs? Vai tā netiks uztverta kā pārāk “tāla”, jo būtībā sociālo atbildību jau var izrādīt arī neesot “Globālā līguma” dalībnieks. “Globālā līguma” atbalsts vai neatbalsts parādīs nevien Latvijas uzņēmēju ieinteresētību un gatavību rīkoties sociāli atbildīgi, bet arī to, cik daudz Latvijas uzņēmumu (gan lielo, gan mazo) ir gatavi iesaistīties globālā iniciatīvā un arī veidot savu imidžu starptautiskajā vidē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!