Vjačeslavs Dombrovskis: Ja finanšu ministrs būtu Robins Huds  (61)

Visticamāk, lielāka daļa Latvijas iedzīvotāju šo jauninājumu nav pamanījusi, vai arī pamanījusi un uzelpojusi ar atvieglojumu, jo nav šo 4800 cilvēku vidū. Tomēr ir pāris iemesli kāpēc šim jaunajam nodoklim uzmanība būtu jāpievērš.

Dažiem jābūt solidārākiem par citiem

Pirmkārt jau tāpēc, ka šim nodoklim nav nekāda sakara ar nevienlīdzības mazināšanu. Un otrkārt - "solidaritātes nodokļa" ieviešana nonāk pretrunā gan ar Latvijas ekonomikas konkurētspējas palielināšanu, gan ar pašas Finanšu ministrijas ilgus gadus īstenotu ciņu ar ēnu ekonomiku.

Ja Latvijas Republikas finanšu ministrs patiesi nolemtu darboties Labklājības ministrijas (LM) lauciņā (nevienlīdzības mazināšana ir tieši LM jautājums), un rīkoties ka Robins Huds - mazināt nevienlīdzību, paņemot no turīgajiem, lai atdotu trūcīgajiem, tad viņam nāktos atzīt, ka "solidaritātes nodokļa" ieviešana ir pēdējais, ko Robins Huds darītu.

Mūsu Robins Huds ātri saprastu, ka to cilvēku, kas "uz rokas" saņem vairāk nekā 3 000 eiro, skaits Latvijā ir daudz lielāks, nekā nosauktie 4 800. Par to liecina kaut vai dārgo automašīnu daudzums Rīgas ielās.

Vienkārši lielākā daļa no viņiem savus ienākumus saņem kā dividendes, maksājot daudz zemāku nodokli par katru eiro, vai arī kādos citos veidos. FM saskaitītie 4800 cilvēki ir tie "dīvaiņi", kuri savus augstos ienākumus saņem, maksājot valsts budžetā maksimāli lielus nodokļus par katru nopelnīto eiro. Visticamāk Robins Huds tomēr meklētu veidu kā paņemt naudu nevis no tiem, kas nodokļus jau ir samaksājuši "pēc pilnas programmas", bet no tiem, kas brauc ar luksusa auto, taču starp lielākajiem nodokļu maksātājiem nav atrodami.

Mazinot nevienlīdzību papildus finansējums būtu jānovirza trūcīgākajiem

Lai mazinātu nevienlīdzību būtu jāpanāk, ka tie, kas līdz šim saņēma mazāk, saņem vairāk. Tāpēc iegūtos papildus līdzekļus mūsu Robin Hudam būtu jānovirza tieši šim mērķim. Grūti iedomāties, ka par cēlajiem mērķiem paņemto naudu Robins Huds sev nopirktu, piemēram, jauno bruņojumu. Un ja jau, saskaņā ar FM pausto, "solidaritātes nodoklis" "ļoti līdzinās sociālajām nodoklim", tad loģiski ka šī nodokļa veidā iekasētā nauda būtu jāatdod trūcīgākajiem, piemēram - pensionāriem, novirzot šos papildus ienākumus uz sociālo budžetu.

Ienākumus var noslēpt, māju - nē

Otrs variants, kā mazināt nevienlīdzību - tiešām pievērsties tam, lai VISI turīgie maksā lielākus nodokļus. Un kas varētu būt visefektīvākais veids kā paņemt naudu no visiem turīgajiem? Viena no iespējām - apliekot ar attiecīgu nodokli nekustamo īpašumu. Jo ienākumus noslēpt ir iespējams, bet māju gan nē. Lai to panāktu, ir precīzāk jārēķina kadastrālasvērtības turīgo pilsoņu, arī pastāvīgo iedzīvotāju un termiņuzturēšanās atļauju turētāju īpašumiem. Lai to varētu izdarīt, ir jāsamazina nekustāmā īpašuma nodevu no 2% līdz 1%, lai pircēji izbeigtu mākslīgi samazināt darījumu summas, kas neļauj precīzi novērtēt nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību.

Rezumējot jāsecina, ka patiesi cīnoties par nevienlīdzības mazināšanu, mūsu Robins Huds vai nu ieskaitītu "solidaritātes nodokļa" ienākumus sociālajā budžetā, vai nu pievērstos nekustamā īpašuma nodoklim. Taču patiesība, kā jau minēju, ir tāda, ka "solidaritātes nodoklim" nav nekādads sakara ar nevienlīdzības mazināšanu.

Nevienlīdzību mazina bruņojoties

Pirms budžeta veidošanas finanšu ministrs saņēma skaidru politisku uzstādījumu - drošība un ieguldījums bruņojumā. Tas arī tika izpildīts, un Finanšu ministrija izvēlējās nevis ekonomiski racionālu veidu, bet grāmatvedisku. Tas, pirmkārt, ir maksimāli vienkāršs (paņemt vairāk no tiem kas jau tāpat maksa nodokļus) un, otrkārt, var pie reizes mēģināt "pārdot" to ar populistisku PR lozungu par nevienlīdzības mazināšanu.

Nekustāmā īpašuma nodokļa ceļš valdībai šajā gadījumā nederēja, jo ienākumus no nekustāmā īpašuma nodokļa saņem pašvaldības. Līdz ar to papildus ieņēmumus nebūtu iespējams novirzīt drošībai.

Pretruna starp vārdiem un darbiem

Diemžēl šajā procesā es saredzu divas nopietnas problēmas. Pirmkārt, izvēloties šo nelielo cilvēku grupu, kas jau tāpat maksa maksimālus nodokļus par katru nopelnītu eiro, FM sūta skaidro signālu - labāk savus ienākumus slēpt cik viens iespējams. Un te FM nonāk pretrunā ar pašas vārdiem par ciņu pret aplokšņu algu un ēnu ekonomiku. Tuvredzīga rīcība.

Otrkārt, "solidaritātes nodoklis" samazina Latvijas ekonomikas konkurētspēju tieši nozarēs ar visaugstāko pievienotu vērtību. Nozarēs, kur galveno lomu pievienotas vērtības radīšanā spēlē tieši cilvēkkapitāls, nevis ražošanas iekārtas. Spilgts piemērs ir Informāciju Tehnoloģiju (IT)nozare. Labs programmētājs noteikti "maksā" vairāk nekā 4 000 eiro bruto. Un tagad pie jau esošā milzīgā darbaspēka nodokļa, Latvijas darba devējam par katru programmētājam maksāto eiro valsts budžetā būs jāmaksā vel apmēram 75 centus. Savukārt, ASV darba dēvējam par katru darbiniekam izmaksātu eiro budžetam jāmaksā vien 45 centi. Īrijas darba devējam - tikai 37 centi. Vai šādā veidā FM plāno paaugstināt mūsu nozaru konkurētspēju vai piesaistīt investīcijas nozarēs ar augsto pievienoto vērtību?

Kā redzam, pretruna veidojas ne tikai ar FM līdz šim teikto, bet arī ar Nacionālas attīstības plānu, Latvijas iedzīvotājuinteresēm, ekonomikas attīstibas iespējām un rezultātā arī pašu cīņu ar nevienlīdzību. Ja vien, protams, nevienlīdzības mazināšana Finanšu ministrijas izpratnē nav vienādi zemas algas visiem...