Lai kā būtu, mūsu skatījumā, pašreizējo Latvijas izaugsmes modeli veido trīs pamatelementi:
1. Pirmkārt, jau kopš neatkarības atjaunošanas tālejošais politikas mērķis ir bijusi maksimāla integrācija Rietumeiropas valstu savienībās. Protams, katrā gadījumā nācās veikt zināmas ekonomiskas reformas. Šādi Latvija pievienojās PTO (1999. gadā), NATO (2004. gadā), ES (2004. gadā), eirozonai (2014. gadā), kā arī 2016. gadā gatavojas kļūt par OECD dalībvalsti.
2. Pēdējo 25 gadu laikā Latvija visaktīvāk realizējusi principus, ko paredz tā saucamā "Vašingtonas vienošanās", ko pazīst arī kā pieeju "stabilizēt, liberalizēt, privatizēt".
3. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā Latvijas ekonomiskās politikas veidošanu aizvien spēcīgāk ietekmē Briseles norādījumi.
Vai šāda pieeja ekonomikas politikas veidošanā ir ilgtspējīga? Vai mēs varam pamatoti cerēt, ka tā arī turpmāk nodrošinās pastāvīgu un spēcīgu ekonomisko izaugsmi, kas strauji celtu dzīves līmeni līdz ES vidējam rādītājam un apturētu ekonomisko emigrāciju? Mūsuprāt, uz šo jautājumu jāatbild noraidoši.
Ir acīmredzams, ka iestāšanās kā motivācija politikas plānošanā vairs nav ilgtspējīga. Tā ir kļuvusi pati par savas veiksmes upuri, jo šīs politikas ieviešana ir izvērtusies tik veiksmīga, ka vairs nav prestižu organizāciju, kurās iestāties.
Kas ir "Vašingtonas vienošanās"?[1] Kad parādījās nepieciešamība palīdzēt postkomunistiskajām valstīm pāriet no centralizēti plānotas ekonomikas uz tirgus ekonomiku, šādu nosaukumu ieguva principi, kuri definēja ekonomiskās izaugsmes ietvaru. Sākotnēji bija desmit principu, kas noteica fiskālo disciplīnu, "konkurētspējīgas" valūtas, tirgus un finanšu liberalizāciju, privatizāciju un ierobežojumu atcelšanu. Kopš tā laika saraksts ir būtiski paplašināts, uzsverot labu "pārvaldību" un cīņu ar korupciju.
Latvijas panākumi "Vašingtonas vienošanās" īstenošanā ir pelnījuši daudz uzslavu. Jau ilgāku laiku Latvija ievēro atbildīgu fiskālo politiku, tai ir saprātīgi sabalansēts valsts budžets, zems valsts parāds, zema inflācija, kā arī uz privātīpašumu un konkurenci balstīta ekonomiskā sistēma, kurā relatīvi augstā līmenī tiek aizsargātas tiesības uz īpašumu.
Tas ir liels sasniegums. Protams, vienmēr var pielikt papildu pūles, lai padarītu fiskālo politiku vēl atbildīgāku un veidotu budžetu ar vēl mazāku deficītu. Tomēr nākamie "Vašingtonas vienošanās" ietvaros panāktie uzlabojumi diez vai radīs būtisku ekonomiskās izaugsmes kāpumu.
Sākot no 2004. gada, trešais valdošā izaugsmes modeļa elements ir bijusi nostāja "neko nedarīt, stāvēt malā un ieviest visu, ko liek Brisele". Ir skaidrs, ka dalība Eiropas Savienībā Latvijai nozīmē milzu iespējas. Latvijas ražotājiem tā ļauj iekļūt pasaulē lielākajā un turīgākajā vienotajā tirgū, kurā ir 500 miljonu patērētāju. ES struktūrfondi faktiski ir kļuvuši ja ne par vienīgo, tad katrā ziņā lielāko Latvijas valsts investīciju programmu. Vienlaikus Latvijas pieeja Briselē notiekošajai politikas veidošanai ir bijusi labākajā gadījumā nepārdomāta, bet sliktākajā - acīmredzami naiva.
ES politikas plānošana ir tapusi, balstoties uz principu "viens izmērs visiem". Iespējams, šāda pieeja bija saprātīga laikā, kad ES veidoja, augstākais, piecpadsmit valstu ar aptuveni līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni, tātad - līdzīgiem ekonomiskajiem izaicinājumiem. Ir pamats šaubīties, vai princips "viens izmērs visiem" ir piemērots 28 savstarpēji tik atšķirīgu valstu savienībai. Vai grūtības, ar kurām saskaras Vācija, Lielbritānija un Francija, ir tās pašas, kas uztrauc Latviju? Redzams - pastāv risks, ka "vidējā aritmētiskā" pieeja nav īsti piemērota katras valsts specifiskajai situācijai, it īpaši tas attiecas uz valstīm, kas ir tālu no "vidējā" rādītāja, un Latvija pavisam noteikti ir starp valstīm, kas atrodas vistālāk no ES "vidējā līmeņa".
Ir skaidrs, ka Latvijai vajadzīgs jauns ekonomiskās izaugsmes modelis, kas būtu vērsts uz konkurētspējīgu nacionālu nozaru attīstību. Tāpēc domnīcas CERTUS ietvaros mēs aicinām fokusēties uz tieši Latvijas attīstībai nozīmīgākajiem izaicinājumiem, meklētu tieši Latvijai piemērotus risinājumus un veidotu diskusiju platformu, kur satiekas akadēmiķi, uzņēmēji un publisko lēmumu pieņēmēji, lai vienotos par kopīgu rīcību.
Šodien domnīca CERTUS organizē forumu Latvijas ekonomikas mērķtiecīgai izaugsmei, kurā tiks prezentēti Latvijas konkurētspējas ziņojuma 2015 rezultāti par izaicinājumiem reģionos un finanšu pieejamību uzņēmējdarbībai, kā arī Latvijas tautsaimniecībai svarīgu nozaru - piena rūpniecības, kokrūpniecības, IKT, farmācijas, tirdzniecības un finanšu pakalpojumu - attīstības perspektīvām. Šis ir tikai pirmais solis, bet uzskatām, ka vienīgais ceļš, kā atrast Latvijai specifiskus un visu pušu - pētnieku, uzņēmēju un publiskā sektora lēmumu pieņēmēju - izsvērtus risinājumus.
[1] Termins pirmoreiz minēts: John Williamson. 1990. Latin American adjustment. How much has happened? Washington: Institute for International Economics.