Intervijas

Šis gads iekšlietu nozarē pagājis, daudzu satricinājumu pavadīts: tas iesākās ar skaļāko policistu likumpārkāpumu - kolēģa nošaušanu bruņotas laupīšanas laikā Jēkabpilī, pēc asas kritikas par skarbiem komentāriem saistībā ar tiesas spriedumu Talsu traģēdijas lietā pensijā devās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks ģenerālis Ainars Pencis, savukārt pati ministrija kādu laiku bija vispār bez vadības, jo bijusī ministre Linda Mūrniece (V) februārī iesniedza demisijas rakstu. Šo gadu noslēgt vajadzēs nule ieceltajam iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, kurš cer dažādos amatos aizsardzības dienestos gūtās zināšanas likt lietā iekšlietu sfērā. Sarunā ar portālu "Delfi" viņš uzsver - visas "melnās avis" izskaust iekšlietu sistēmā nav iespējams, to solīt būtu populisms.

Patlaban galvenais darbs valdības dienaskārtībā ir 2012.gada valsts budžeta izstrāde, intervijā portālam "Delfi" saka jaunā labklājības ministre Ilze Viņķele (V). Pabalstu un pensiju mazināšana nākamgad, pēc ministres teiktā, nav plānota. Savukārt 2013.gadā varētu būt izmaiņas gan ģimenes valsts pabalstā, gan arī pensiju piemaksās. Tie pensionāri, kuri vecuma pensijā kopā ar piemaksu saņem mazāk par 180 latiem mēnesī, gan var gulēt mierīgi, jo šādām pensijām jaunās ministres ieskatā piemaksa nav mazināma.

Latvijas spēcīgākais arguments cīņā par lielāku finansējumu kohēzijai nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā 2014.-2020.gadam ir valsts paveiktais krīzes pārvarēšanā, kam Latvijai bargo taupības mēru ziņā nav līdzinieku ES, ekspresintervijā portālam "Delfi" saka Eiropas Parlamenta (EP) ģenerālsekretāra amatā desmit gadus nostrādājušais Džulians Prīstlijs, kurš tagad ir valdes priekšsēdētājs interešu pārstāvniecības aģentūrā un aizvadītajā nedēļā starptautiskā konferencē Rīgā deva padomus, kā 2009.gada sākumā iedzīvinātais Lisabonas līgums maina lēmumu ietekmēšanas svara kausus ES vadošajās institūcijās.

Ints Ķuzis ir piektais Valsts policijas (VP) priekšnieks kopš 2006.gada, un pats smiedamies sauc to par labu skaitli. Ilgus gadus nostrādājis kriminālpolicijā, ģenerālis Ķuzis par vienu no prioritātēm noziedzības apkarošanā sauc cīņu ar narkotikām un godīgi atzīst, ka solīt skaļo lietu atklāšanu nav iespējams. Savukārt par policijas struktūras reformu, pārejot uz reģionālajām pārvaldēm, Ķuzis, kura iepriekšējais amats bija Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks, aicina neizdarīt pārsteidzīgus vērtējumus, jo visu savā vietā nolikšot vēsture. Viņš arī pārliecināts, ka krīze policijā sākās vēl pirms ekonomiskās dižķibeles valstī – jau treknajos gados.

Ugunsdzēsējus mēdz gan pelt, gan slavēt, taču jaunais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) šefs Oskars Āboliņš ir apņēmies panākt, lai sabiedrības uztverē glābējs būtu tas cilvēks, uz kuru ikviens var paļauties. Āboliņš, kurš amatā ir no 1.aprīļa, pats savulaik ir turējis rokās ugunsdzēsēja šļūteni un uzskata – cilvēkiem ir jāskaidro ugunsdzēsēju rīcība. Savukārt sabiedrība nopietni jāizglīto ugunsdrošības jautājumos, un tas, ka ar sērkociņu spēlēties nedrīkst, jāiekaļ no bērna kājas.

Kopš dižķibeles sākuma Satversmes tiesa (ST) kļuvusi populārāka: deputāti ar to kā bubuli draud kolēģiem, iebilstot pret kādas normas pieņemšanu, arī sabiedrībā ir lielāka izpratne par konstitucionālajām tiesībām. ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris sarunā ar portālu "Delfi" uzsver - labāko rīcību izvēlas politiķi, bet ST uzdevums ir skatīties, vai politiķu rīcība ir atbilstoša Satversmei.

Cietumi Latvijā nav pāraudzināšanas iestādes, un tajos var nokļūt arī miljonāri, intervijā portālam "Delfi" atzīst ģenerālis Visvaldis Puķīte, kurš Ieslodzījuma vietu pārvaldi (IeVP) vada kopš 2007.gada maija beigām. Šobrīd cietumi atgādina koncentrācijas nometnes, kur apsargi jūtas kā tīģeru dresētāji, ne uz brīdi nepagriežot muguru ieslodzītajam. Puķīte atzīst - līdz šim viņš nav spējis pārliecināt augstāk stāvošo vadību par nepieciešamajām pārmaiņām cietumos, bet joprojām neizskausto narkotiku, alkohola un citu cietumnieku pārkāpumu dēļ viņš zem tieslietu ministra Aigara Štokenberga (V) lupas nebaidās nokļūt.

Rīgas mērs un apvienības "Saskaņas centrs" (SC) vadītājs Nils Ušakovs atzīst - pilsētas problēmu dēļ ir tik aizņemts, ka pēdējā laikā ar partijas lietām nodarboties gandrīz neizdodas. Tomēr intervijā portālam "Delfi" Ušakovs ne tikai skaidro Rīgas aktualitātes, piemēram, neskaidrības par pilsētas galvenā arhitekta biroja un "Rīgas Satiksmes" (RS) šefa Leona Bemhena nākotni, bet runā arī par SC manevriem lielajā politikā, piemēram, tiesībsarga apstiprināšanu un to, kā tas varētu ietekmēt apvienības iespējas šīs Saeimas laikā nonākt pie varas nacionālajā līmenī.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ar lepnumu gatavs stāstīt par savām iecerēm tiesu darba uzlabošanā, ir sarūgtināts, ka nav paguvis pastāstīt par AT finanšu problēmām, un aizsvilstas, kad viņam vaicā, vai tiesās joprojām manāmi "ķēķa" tikumi, kā arī atsakās ticēt, ka iedzīvotāji varētu neuzticēties tiesu sistēmai.

Nu jau vairāk nekā simts dienas labklājības ministra pret satiksmes ministra krēslu nomainījušais Uldis Augulis (ZZS) sabiedrības uzmanību šajā laikā galvenokārt pievērsis, mainot valsts kapitālsabiedrību vadību.

Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa nozīme ekonomikas attīstībā un investīciju piesaistē ir pārspīlēta, jo jebkura valsts atrodas unikālā ģeogrāfiskā situācijā, intervijā portālam "Delfi" atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols. Arī priekšstats par Latvijas ostām kā īpašu vērtību, viņaprāt, ir "nodrāzts līdz klišejai". Ozols norāda, ka ar investoriem vairāk ir "jārunā nozaru griezumā" – ko Latvija katrā nozarē citām valstīm spēj piedāvāt. Intervijā Ozols arī stāsta, ka februāra vidū Latvijā ieradīsies Ķīnas uzņēmēji, kas interesējas par investīcijām ostās, lidostā "Rīga" un nacionālajā aviokompānijā "airBaltic". Arī citi, vārdā nenosaukti, investori joprojām interesējoties par lielajiem Latvijas uzņēmumiem.

Neraugoties uz pēdējo gadu tautsaimniecības kritienu, Latvija joprojām ir pievilcīga valsts investoriem. Turklāt pēdējie smagie gadi likuši Latvijai vismaz censties izveidot pārredzamā nākotnē prognozējamu nodokļu sistēmu. Vienlaikus atsevišķas problēmas, piemēram, speciālistu trūkums noteiktās nozarēs, paliek, un tikai risināšanas stadijā ir dažādu formalitāšu un birokrātijas vienkāršošana un pārdomātas strukturālas reformas, intervijā portālam "Delfi" atzīst Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un nodokļu grupas vadītāja Kristīne Jarve un padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Bijušais izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Rolands Broks pērn rudenī pats nonāca ministrijas vadībā kā ZZS pārstāvis vēl vienā "smagajā nozarē". Viņš intervijā portālam "Delfi" atzīst, ka "nozare nav viegla" un stāsta par galvenajiem reformas soļiem, nepieciešamajiem uzlabojumiem augstākajā izglītībā, augstskolu apvienošanu un iespējamu skolu slēgšanu.

Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) premjera Valda Dombrovska (V) valdībā ir viena no ministriem - jaunienācējiem lielajā politikā. Tāpat kā pārējiem debitantiem, arī viņas pārziņā ir sfēra, kurai pieredzējuši politiķi met līkumu. Taču pati Jurševska atbild, ka zinājusi, cik smags ir labklājības ministra amats, jo redzējusi, kā smagus lēmumus pieņēmuši viņas priekšgājēji. Jurševska gan atzīst, ka politikas gudrības valdībā vēl tikai cenšas apgūt no ministriem ar lielāku pieredzi. Tāpat ministre uzsver, ka bezdarbniekiem pašiem ir jācenšas sameklēt darbs un jākļūst aktīvākiem, stāsta par iecerētajām izmaiņām Darba likumā un atzīst, ka nākamā gada valsts budžeta konsolidācijā būs ļoti grūti sociālā budžeta izdevumus atstāt neskartus.

Jaunā Valsts policijas (VP) priekšnieka Arta Velša pirmajā pilnajā darbdienā jaunajā amatā portāls "Delfi" viņu satiek vēl vecajā kabinetā, kur pie durvīm rakstīts "Administratīvās pārvaldes priekšnieks". Lai gan Velšs par daudziem jautājumiem pagaidām godīgi atzīst, ka tas labāk būtu jājautā kādam no vietniekiem, kas atbild par Kriminālpoliciju vai Kārtības policiju, viņš grib lauzt jau izskanējušo stereotipu, ka jaunais policijas šefs esot tikai administrators vai "papīru stumdītājs", kas neko nezinot no reālā policistu darba. Jau pēc diktofona izslēgšanas Velšs atzīst, ka pēc ģenerāļa uzplečiem netīko.

Dienu pirms Vecgada vakara finanšu ministrs Andris Vilks (V) intervijā portālam "Delfi" atskatās uz 2011. gada budžeta pieņemšanas procesu, valdības attiecībām ar starptautiskajiem aizdevējiem un sociālajiem partneriem. Ministrs arī stāsta par to, kāpēc nav izdevies sasniegt mērķi konsolidēt budžetu, par divām trešdaļām mazinot izdevumus un vienu trešdaļu palielinot ieņēmumus, par nodokļu izmaiņu ietekmi uz iedzīvotāju maciņiem, "ēnu ekonomikas" apkarošanu, kā arī aicina novērtēt jau padarīto krīzes pārvarēšanā un nebūt tik drūmiem, domājot par nākotni.

Sākotnēji portāls "Delfi" ar alpīnistu un ceļotāju Kristapu Liepiņu vēlējās runāt par viņa piedzīvojumiem un pieredzi kalnos. Tomēr pirms dažiem gadiem pieņemtais lēmums aiziet no "iesildītās vietas" Latvijas Bankā alpīnisma un kalnu dēļ, sarunā ievija arī darba pārmaiņu tēmu. Tāpēc šī saruna ir ne tikai par alpīnismu un piedzīvojumu meklēšanu, bet arī darba gaitām.

Dienu pirms Saeimas galīgā lēmuma tomēr iekļaut tiesnešus "vienotajā algu sistēmā" jaunais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ("Vienotība") intervijā portālam "Delfi" norāda: neapmierinātie šo lēmumu var apstrīdēt Satversmes tiesā, taču tad viņiem jāpierāda, ka tas ir pretrunā ar pamatlikumu, nevis tikai ar iepriekšējiem spriedumiem tiesu algu lietās. "Nekur Latvijā un Satversmē nav pieminēts, ka turpmāk mūsu dzīvi noteiks Satversmes tiesas spriedumi," saka ministrs, kurš 43. amatā pavadītajā dienā ar portālu "Delfi" pārrunā gan izteikumus par "ķēķa" klātbūtni tiesu kuluāros, gan problēmas cietumos un lēmumu kļūt par tieslietu ministru.

Lai arī Latvijas sarunas ar Krievijas gāzes koncernu "Gazprom" vēl turpinās, tomēr ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība") jau šobrīd norāda, ka šajās sarunās Latvijai ir pietiekami efektīvi argumenti, lai gāzes piegādes cenas samazinātos. Tiesa, intervijā portālam "Delfi" ekonomikas ministrs neatklāj nedz argumentus, nedz iespējamo samazinājumu.

Decembra vidū tiks atvērts pirmais 19. gadsimta dāņu filozofa Sērena Kirkegora tulkojums latviešu valodā – viņa grāmata "Bailes un trīsas". Grāmatu izdod valodu centrs "Ad verbum", kura direktore un ir Marika Vidiņa.