8 lietas, kuras varētu ietekmēt digitālās reklāmas plānošanu

Konstantīns Kuzikovs, DELFI valdes priekšsēdētājs

Daudzi mūsu reklāmdevēji jautā, kas, mūsuprāt, mainīsies digitālās reklāmas tirgū Latvijā. Kādas ir pasaules tendences, kā tās ietekmēs reklāmdevējus? Tāpēc, apkopojot mūsu speciālistu zināšanas, piedāvājam iepazīt “Top 8” notikumus, kuri tiešā vai netiešā veidā var ietekmēt to, kā jūs plānosiet digitālās reklāmas kampaņas turpmāk. Lai vēl labāk sagatavotos šīm izmaiņām, katram no notikumiem pievienojām arī savu komentāru.

8 DIGITĀLĀS TENDENCES 2018. GADĀ

1. Pēc 15. februāra “Google Chrome” sāka darboties iekšējais “Ad Blocker”.

Tas ir paredzējis bloķēt “kaitīgās” reklāmas, tādus formātus, kā - video “pre-rolls” ar automātiski ieslēgtu skaņu, “pop-up” reklāmas, lielas reklāmas uz visa ekrāna, kā arī reklāmas ar sekunžu skaitītāju. Vairāk varat uzzināt šeit.  

KO TAS NOZĪMĒ REKLĀMDEVĒJIEM?

Pamatā, lai reklāmas netiktu bloķētas, ir jāievēro „Better Ad Standards” kritēriji. Bieži vien, ja kāds no kritērijiem ir pārkāpts un nav tik ļoti traucējošs lietotājam un šādu pārkāpumu nav daudz, „Google Chrome” to nemaz nebloķē. Galvenā „Better Ad Standards” būtība ir – uzlabot lietotāja pieredzi, pārlūkojot internetu. DELFI izmantotā sistēma „Gemius AdOcean” savās standarta veidnēs („template”) šos kritērijus ir ņēmis vērā, un ir veiktas attiecīgas izmaiņas, lai šādas reklāmas netiktu bloķētas. Piemēri reklāmām, kuras varētu tik bloķētas

Otrkārt, neagresīvo reklāmas formātu cenas kāps, jo samazināsies baneru formātu konkurence.

Treškārt, ir vērts pievērst uzmanību nebaneru formātiem, piemēram, satura projektiem, kurus redakcija veido kopā ar reklāmdevēju un kuri palīdz gan uzlabot klienta tēlu gan palielina cilvēku sasaisti ar reklāmas saturu.

Piemēri DELFI satura projektiem ar sponsora integrāciju:

2. “Facebook” jaunais algoritms dod priekšroku lietotāju saturam, nevis zīmoliem vai medijiem.

Par to var izlasīt šeit, bet par jauno algoritmu papildinformāciju meklējiet šeit.

KO TAS NOZĪMĒ REKLĀMDEVĒJIEM?

Pirmkārt, tagad būs daudz grūtāk iegūt lielu organisko datu plūsmu ar labu saturu.

Otrkārt, cīņa par “Facebook” lietotājiem kļūs sīvāka, kas nozīmē –  lai aptvertu to pašu auditoriju, jāiegulda vairāk līdzekļu nekā agrāk.

Treškārt, priekšroka tiks dota tā saucamajiem “influenceriem”, kuri kļūs tikpat populāri kā “YouTube”. No vienas puses, tā būs alternatīva reklāmai “Facebook”, bet, no otras puses, būs grūti kontrolēt šo saturu, turklāt Latvijā nav tik daudz “influenceru” ar lielu sekotāju skaitu.

3. Lapu skatījumu kritums datorā un mobilo skatījumu pieaugums.

Tas vairs nav nekāds noslēpums, bet fakts – aizvien vairāk un vairāk cilvēku internetu lieto savā mobilajā tālrunī. Tomēr visa industrija joprojām fokusējas uz datora lietotāju, un tam ir skaidri argumenti. Datora monitorā var rādīt vairāk un daudz lielākas reklāmas nekā mazā mobilā telefona ekrānā. Šo tendenci var novērot opa.gemius.lv, salīdzinot lapu skatījumu skaitu 2017. un 2018. gada janvārī.

Kopīgais lapu skatījumu skaits Top 5 Latvijas interneta resursiem

Datora lapu skatījumu skaits Top 5 Latvijas interneta resursiem

KO TAS NOZĪMĒ REKLĀMDEVĒJIEM?

Pirmkārt, skatījumi datora ekrānā nepazudīs pilnībā, bet to pieejamība samazināsies gan “Google” “AdBlocker”, gan kopējo lietotāju paradumu izmaiņu dēļ, kā rezultātā cenas paaugstināsies.

Otrkārt, ir īstais laiks gatavoties “mobilizācijai” un, kamēr cīņa par mobilajiem skatījumiem vēl nav tik liela, jāsāk aktīvāk izmantot šos reklāmas veidus. Apskatiet DELFI mobilās reklāmas plašās iespējas.

Treškārt, jāparedz, ka reklāmdevēju lapai ir jābūt pielāgotai lietošanai mobilajos ekrānos – tā elastīgi piemērojas katram ekrānam vai tai ir paredzēta mobilā versija, kura ir ērta lietojumam mobilajos ekrānos.

4. Demogrāfiskā situācija turpina negatīvi ietekmēt interneta auditoriju.

Šobrīd varam apgalvot, ka vadošo vietējo interneta resursu kopīgā auditorija vairs neaug, bet piedzīvo lēnu lejupslīdi.

Kopīgā unikālā mēneša auditorija Top 3 Latvijas interneta resursiem

KO TAS NOZĪMĒ REKLĀMDEVĒJIEM?

Ilgtermiņā cena par vienu uzrunāto Latvijas interneta lietotāju augs.

5. “Google” “ads.txt” iniciatīva uzlabo “programmatic” tīklu caurspīdīgumu.

Par pašu iniciatīvu var izlasīt šeit, bet par tās sekām – šeit. Daudzi jau runā par to, ka “programmatic” tirgus nav sakārtots un ļoti bieži nav zināms, vai konkrētais medijs tiešām izvieto reklāmas konkrētā “programmatic” tīklā. Ar “ads.txt” palīdzību iespējams noskaidrot, ar kādiem tīkliem strādā konkrētais medijs. Piemēram, šādi izskatās vadošo Latvijas resursu “programmatic” partneru saraksts: delfi.lvinbox.lvtvnet.lv.

KO TAS NOZĪMĒ REKLĀMDEVĒJIEM?

Jau tagad ir skaidrs, ka visi “programmatic” tīkli netiks autorizēti, kā rezultātā to apjoms samazināsies, novedot pie klikšķa vidējās cenas pieauguma.

6. Responsīvais lapas dizains kļūs aizvien populārāks un aizstās mobilās versijas.

Pasaulē šī tendence valda jau vairākus gadus – lapas pāriet uz responsīvo dizainu – tādu, kurš pielāgojas ekrāna izmēram, bet līdz Latvijai tā nonākusi pērn, kad lielākie mediji savās mājaslapās sāka integrēt responsīvās lapas dizaina elementus. 

KO TAS NOZĪMĒ REKLĀMDEVĒJIEM?

Vairs nevajadzēs gatavot divu izmēru banerus – vienu datora un otru mobilajai versijai. Tagad būs jāveido responsīvie baneri – unificēts formāts ar elastīgām iespējām, kurš, tāpat kā responsīvās lapas, pielāgosies ekrāna izmēram.

7. “Https” nozīme pieaugs.

“Google” nāca klajā ar paziņojumu, ka mājaslapas, kas darbojas pēc “https” protokola, meklēšanas rezultātos iegūs augstāku reitingu. Tas nozīmē, ka šajās lapās ir arī jābūt baneriem, kas veidoti pēc “https” algoritmiem. Vairāk par “https” ietekmi uz mājaslapu var izlasīt šeit

KO TAS NOZĪMĒ REKLĀMDEVĒJIEM?

Drīzumā, lai izvietotu baneri ziņu medijā, tas būs jāizgatavo tikai ar “https” protokolu. Pretējā gadījumā baneris netiks parādīts. DELFI uz “https” protokolu plāno pāriet 2018. gada vasarā.

8. “General Data Protection Regulation”(GDPR) regulējums.

Jaunais datu aizsardzības regulējums jau ir spēkā, bet no maija ES institūcijas sāks sodīt par tā neievērošanu. Vairāk par to var izlasīt šeit

Piemēri datu ieguvei saskaņā ar GDPR

Šajā piemērā varat redzēt mēģinājumus nošķirt piekrišanu noteikumiem no piekrišanas sazināties. Tomēr noteikumi joprojām attiecas uz reģistrācijas datiem, tāpēc tajos jāiekļauj arī informācija par personas datu apstrādi. 

Kopumā GDPR prasības nav izpildītas, jo lietotājs nav skaidri informēts par to, kā un kādiem mērķiem tiks izmantoti viņa dati. Obligātu prasību, kas ietver personas datu izmantošanu, noteikšana ir pretlikumīga. 

Šajā piemērā redzams, kā lietotājs var pārvaldīt savu piekrišanu attiecībā uz vairākām atļaujām. Tomēr ir precīzi jānorāda organizācijas, ar kurām uzņēmums vēlas apmainīties ar personas datiem. Ir pretlikumīgi lietotāja vietā veikt atzīmi lauciņā par piekrišanu noteikumiem.

KO TAS NOZĪMĒ REKLĀMDEVĒJIEM?

Pirmkārt, ja savā mājaslapā vācat datus, piemēram, apkopojot e-pasta adreses, un tas tiek darīts, neievērojot GDPR prasības, jūs varat saņemt sodu – no 1% apgrozījuma līdz pat 10 000 000 eiro. 

Otrkārt, no mājaslapas apmeklētājiem būs jāprasa papildu atļauja viņu datu izmantošanai – e-pasta mārketinga nolūkiem vai “retargeting” reklāmām. 

Treškārt, vēl nav līdz galam zināms, kā GDPR principi tiks realizēti dzīvē un kādi tiesas lēmumi nākotnē tiks pieņemti, bet skaidrs ir viens – Latvijā spēkā esošo Datu aizsardzības likumu aizstās šis regulējums.