Jauns uzziņas avots un aizraujoša lasāmviela ikvienam. Noslēdzies DELFI projekts ‘Latvijas mākslas 200 gadi’

Jau šā gada vasarā DELFI sāka veidot jaunu vizuālās stāstniecības projektu “Latvijas mākslas 200 gadi”, kura mērķis bija iepazīstināt pēc iespējas plašāku auditoriju ar pašmāju mākslas vēstures pamatiem un interesantākajām norisēm, sākot no 1816. gada, kad Rīgas Publiskajā muzejā atsevišķi tika izdalīts mākslas darbu kabinets, līdz mūsdienām.

Projekta pirmā daļa jeb sezona tika publicēta šā gada septembrī, un līdz pat decembrim piedāvājām kopumā četras šādas sezonas – “Latvijas māksla cauri laikiem”, “Latvijas mākslinieki”, “Mākslinieks un vara”, kā arī “Mākslinieks un viņa skatītājs”. Katrā sezonā aicinājām iepazīt trīs sērijas, sniedzot plašāku ieskatu izvēlētajā tēmā.

“Latvijas mākslas 200 gadi” saturs tapa ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un mākslas zinātniekiem Eduardu Dorofejevu un Līnu Priekuli.

Projekta mērķis bija mudināt ieskatīties ciešāk jau labi zināmos mākslas darbos, pētīt un atklāt tajos apslēptos simbolus, kodus un sava laikmeta liecības. Tāpat vēlējāmies atgādināt gan par Latvijā dzimušajiem un pasaulē slavu guvušajiem māksliniekiem, gan zīmēt Latvijas mākslas karti, pierādot, ka diži talanti nākuši no visdažādākajām vietām Latvijā. Projektā šķetinājām mākslas un varas sarežģītās attiecības, rakstījām par nozīmīgākajiem mākslas kolekcionāriem un devāmies virtuālā pastaigā gan pa mākslas galerijām Rīgā, gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galveno ēku.

Projekts “Latvijas mākslas 200 gadi” vienlaicīgi tika publicēts gan DELFI latviešu, gan krievu versijā. Pēc “Google Analytics” datiem, aptuveni 40 000 lasījuši projektu latviešu valodā, bet 30 000 izmantojuši versiju krievu valodā.

Kas visvairāk interesēja lasītāju

Starp lasītākajām tēmām projektā “Latvijas mākslas 200 gadi” bijis  stāsts par trim Latvijas teritorijā dzimušiem, bet šobrīd pasaules mākslā ļoti nozīmīgiem cilvēkiem – Marku Rotko, Gustavu Kluci un Viju Celmiņu, kuru darbi atrodami prestižākajos mākslas muzejos un galerijās Eiropā, Krievijā un ASV.

DELFI lasītājus īpaši interesējušas detaļas – stāsti un norādes, kas atklājas, kad ir iespēja mākslas darbā ielūkoties ciešāk. Lielākais lasītāju skaits bijis pirmās sezonas “Latvijas māksla cauri laikiem” otrajā sērijā “Piecas gleznas, kas jāzina ikvienam”, kurā aplūkojām dažādu periodu mākslas darbus, sīkāk atklājot gan to vēsturisko nozīmi, gan mazo detaļu noslēpumus.

Savukārt trešās sezonas “Mākslinieks un vara” sērijā “Mākslas un varas simboli” pētījām piecus dažādus vēstures periodus no cariskās Krievijas laika līdz pat mūsdienām, meklējot dažādus laikmeta un varas simbolus mākslas darbos.

Starp lasītākajām tēmām ir arī stāsts par lielākajiem mākslas kolekcionāriem, sākot no 18. gadsimta Rīgas ārsta, mākslas un zinātnes entuziasta Nikolausa fon Himzeļa, kura kolekcijas šobrīd ir vairāku Rīgas muzeju pamatā, līdz Rietumu Bankai, kas ir galvenā projekta “Latvijas mākslas 200 gadi” atbalstītāja.

Projekts ikvienam

Strādājot pie projekta “Latvijas mākslas 200 gadi”, pirmkārt domājām par tiem lasītājiem, kuru ikdiena un intereses ir mazāk saistītas ar mākslas pasauli, kā arī par skolēniem, kuriem šis varētu būt dzinulis lielākai interesei par Latvijas mākslu. Tāpat projekts ir lieliska iespēja jebkurā Latvijas vietā virtuāli apmeklēt Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un baudīt nacionālās glezniecības šedevrus.

Esam pārliecināti, ka projekts būs interesants uzziņas avots un aizraujoša lasāmviela arī pēc vairākiem gadiem, spējot piedāvāt joprojām aktuālus un atraktīvus stāstus par Latvijas mākslas vēsturi, personībām un procesiem.