Kā DELFI redaktors rīkoja diskusijas par žurnālistikas un PR nākotni.

Vai jaunie komunikācijas speciālisti vispār kam der? Skaidrs, ka reklāmas, sabiedrisko attiecību un žurnālistikas nozares darbinieki ļoti ietekmē to, par ko un kādu informāciju uzzina sabiedrība. Tāpēc jautājums, vai šajās nozarēs strādā vislabākie speciālisti, ir būtisks visiem.

Dažreiz pārņem sajūta, ka šo nozaru pārstāvji – mediju, PR un reklāmas aģentūru vadītāji ir, maigi sakot, skeptiski par to, cik gatavi darbam ir augstskolu beidzēji. Un otrādi – pasniedzēji pukojas par praktiķu nevēlēšanos izmantot jauno censoņu akadēmiskās zināšanas. Lai šo savstarpējo nesaprašanos gaisinātu, savestu pie viena galda lektorus, studentus un darba devējus, pēc DELFI galvenā redaktora un valdes locekļa Ingus Bērziņa iniciatīvas Latvijas Universitātē 2017. gada ieskaņā tika sarīkotas divas diskusijas – kāda būs žurnālistikas nākotne (28. februārī) un kāda būs sabiedrisko attiecību un reklāmas nozaru nākotne (28. martā).

Iecere radās, gatavojot materiālus pērnā gada septembrī notikušajai Latvijas Universitātes Absolventu kluba organizētajai domnīcai "Latvijas Universitātes ceļš uz izcilību", stāsta Bērziņš.

"Veicu aptauju par to, cik sagatavoti darba tirgum šķiet komunikācijas zinātnes nodaļas beidzēji dažādu nozares asociāciju – mediju, sabiedrisko attiecību, reklāmas – valdes locekļu acīs, kā arī runāju ar vairākiem nodaļas pasniedzējiem par to, cik elastīgas ir studiju programmas atkarībā no tā, kādas ir potenciālo darba devēju vēlmes.

Apkopojot sarunu rezultātus, skaidri iezīmējās paradoksāla situācija. Gan nozares, gan augstskolas pārstāvji no vienas puses norādīja uz daudzveidīgu sadarbību – savstarpējām konsultācijām, atsevišķu pasniedzēju dubulto statusu (gan pasniedzējs, gan praktiķis), prakšu organizēšanu, nozares pārstāvju vieslekciju cikliem, studentu ekskursijām nozares uzņēmumos.

Bet no otras puses nozares pārstāvji pauda izteikti skarbu kritiku LU absolventu prasmēm – gan profesionālajām, gan vispārējo izpratni par sociālajiem, tiesiskajiem un ekonomikas procesiem. Var teikt, ka LU izglītība "tika nolīdzināta līdz ar zemi", skaidri norādot, ka ar absolventiem pamatā ir viena vienīga ķēpāšanas, lai tos "uztrenētu no nulles", un tie atzīstami par savai darbības jomai nesagatavotiem.

Šī kontrastējošā divējādā attieksme mudināja mani domāt par vēl kādu instrumentu, kas palīdzētu nozares un augstskolas pārstāvjiem izrunāt problēmas un vai nu mainīt situāciju pozitīvākā virzienā, vai arī vismaz rosināt iesaistītās puses ikdienā aizdomāties par līdz galam neatrisināto."

Idejai par diskusiju ciklu ļoti atsaucīgi piekrita Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātņu nodaļa tās vadītāja Viktora Freiberga un viņa kolēģu personā. Rezultātā tapa divas diskusijas – par žurnālistikas nākotni (28. februārī) un par PR un reklāmas nozares nākotni (28. martā).

Pirmajā diskusijā mediju redakcijas vadību nostāju pauda Sigita Roķe no Latvijas radio, Pēteris Zirnis no LETA, Ingus Bērziņš no "Delfi", Pauls Kaufmanis no "Kurzemes vārda" un Liepajniekiem.lv, kā arī ar pieredzi dalījās Raivis Vilūns – žurnālists no "Dienas", kurš pats nesen bijis LU komunikācijas zinātņu students, tāpēc var spriest par absolventa iekļaušanos redakcijā pēc savas pieredzes.

Pārsteidzoši, bet runātāji vienojās, ka vismaz pēdējos gados redakcijās nevalda pesimisms par to, ka jaunie darbinieki kļūst arvien nederīgāki un agrāk zāle bija zaļāka. Diskusijas dalībnieki vienojās, ka labam medija darbiniekam būtu jāmāk ne tikai rakstīt un intervēt, bet jāpārzina ekonomika, politika, tiesību zinātne, komunikācijas procesu jēga, saskarsmes psiholoģija, un tieši šīs zināšanas sniedz akadēmiskā izglītība, tikai, protams, studentam mērķtiecīgi jāsaprot, ko un kāpēc viņš mācās.

Kaufmanis norādīja uz to, ka reģionos asa ir cita problēma – lai arī daudzi jo daudzi jaunieši studē žurnālistiku, darbā reģionālajos medijos viņi nepiesakās.

Diskusijas ieraksts pieejams LU Sociālo zinātņu fakultātes portālā.

Otrajā diskusijā piedalījās sabiedrisko attiecību praktiķi Inga Latkovska no aģentūras "Lead", Ivars Svilāns no "Maxima Latvija", kā arī reklāmas nozares pārstāvji Raimonds Platacis no aģentūras "Abnormal" un Liene Bērziņa no aģentūras "DDB Latvia".

Atšķirībā no mediju diskusijas šeit bija ieradušies daudz vairāk studentu, kas, iespējams, nozīmē, ka topošie PR un reklāmas darbinieki skaidrāk nekā žurnālisti apzinās: vairāk informācijas par sagaidāmo darba dzīvē palīdzēs labāk tai sagatavoties.

Arī korporatīvās komunikācijas profesionāļi nebija pārāk kritiski pret jauno censoņu prasmju līmeni, tomēr vairāk nekā mediju diskusijā šoreiz izskanēja aicinājums būt mērķtiecīgiem un apveltītiem ar centību un izpratni par to, ko darba devējs varētu no jaunā darbinieka vēlēties. Platacis paironizēja par laikmetu, kad jebkurš iedomājas, ka ir liels sociālo tīklu komunikācijas speciālists, uzskatot, ka var "gan gēla nadziņus likt, gan vienlaikus apkalpot feisbuka kontus".

Savukārt Svilāns, iedvesmojot studentus, pastāstīja par to, ka labs sabiedrisko attiecību speciālists mūsdienīgos uzņēmumos ir vidējā un augstākā menedžmenta līmeņa cilvēks, jo komunikācijas loma jebkurā biznesā pēdējos gados ir būtiski palielinājusies.