Ko DELFI par sevi uzzināja no pētījuma par medijpratību Latvijā?

Ingus Bērziņš, DELFI galvenais redaktors

Šovasar gadījās kāds uzņēmuma DELFI komandai negaidīts, bet ļoti patīkams pārsteigums, kas parāda, ka ceļā uz izcilību, kuru esam apņēmušies iet, esam nonākuši vidū. Milzums darba padarīts, bet ne mazāk – vēl priekšā.

Par kādu pārsteigumu īsti ir runa – par to pēc brīža. Sākumā teikšu milzīgu paldies mūsu lasītājiem, kas pamana un novērtē to, ko darām. Bez jums DELFI nebūtu nekas. Gribu tiem, kas to nezina, pastāstīt, ka pirms dažiem gadiem tapa DELFI jaunā vīzija – ieinteresētas sabiedrības veidošana. Savukārt DELFI lozungs ir "Lai spriestu, jāzina". Mūsu redakcijā domā, ka tikai zinoši cilvēki var spriest par notiekošo politikā, ekonomikā, kultūrā un pieņemt lēmumus, kas noderēs visas Latvijas attīstībai un uzplaukumam.

Sekoja darbs pie arvien kvalitatīvākas žurnālistikas, daudzpusīga satura, palielinājās izvērstāku, analītiskāku publikāciju skaits, kurās atbildējām uz jautājumiem, kāpēc kaut kas notiek un kas mainīsies, nevis tikai uz jautājumiem, kas, ko un kad.

Tāpēc tādi vizuālās stāstniecības darbi kā, piemēram, #10atmiņas un “Černobiļai 30” divus gadus pēc kārtas ieguva Latvijas Žurnālistu asociācijas gada izcilības balvas.

Līdz kādam tad patīkamam pārsteigumam mēs, šādā veidā darbojoties, esam aizcīnījušies? Runa ir par Kultūras ministrijas pētījuma "Latvijas iedzīvotāju medijpratība" rezultātiem, kuros redzams: DELFI pašlaik ar lielu atrāvienu ir pirmā izvēle Latvijas sabiedrībai, lai uzzinātu par ziņām, jaunumiem politikā un ārvalstīs. Tāpat DELFI ar lielu atrāvienu ir medijs, kuru visvairāk Latvijas cilvēku nosauc par uzticamāko.

Zīmīgi, ka šis pētījums, kurā DELFI ir līderis, veikts jūnijā – tikko bija noslēgušās pašvaldību vēlēšanas, kuras atspoguļojām ar īpašu vērienu, projektos “Domā, spried un sver!” un “DELFI TV ar Jāni Domburu” sniedzot cilvēkiem visdažādāko informāciju un analīzi, lai viņi spētu izdarīt pārdomātāku izvēli pie balsojuma urnām. Mums tas arī izdevās, jo vēlēt devās vairāk cilvēku nekā iepriekšējo reizi. Acīmredzot šie darbi ir palikuši iedzīvotāju atmiņā, kad viņiem aptaujā lūgts novērtēt, kurus medijus izmanto un kuriem uzticas.

Arī turpmāk DELFI nepazeminās kvalitātes latiņu. Te ir viss, ko iepriekš minēju, – vizuālās stāstniecības darbi, jaunu tehnoloģiju izmantošana, dziļa žurnālistika. Mēs nedrīkstam pievilt lasītāju, visvairāk jau tāpēc, ka tad paši savās acīs neizskatīsimies cienījami.

Galvenie mediji jaunumu, ziņu ieguvei, % 

Galvenie informācijas avoti par politiku Latvijā, %

Galvenie informācijas avoti par politiku kaimiņvalstīs un pasaulē, %

Galvenie mediji izklaides nolūkam, %

Uzticamākie mediji, %

Līdera vieta gan popularitātē, gan uzticamībā lielā mērā skaidrojama arī ar DELFI stipro krievu valodas versiju. Šis ir būtisks pierādījums, cik ļoti ir nepieciešams, lai krievu auditorija lasītu Latvijas informācijas telpā radušos saturu, nevis tiktu atdota kaimiņvalstu propagandai.

Īpaši jāuzsver, ka, par spīti mītam par jauno paaudzi, kura ziņu vietā izvēlas izklaidi un sociālos tīklus, pētījums rāda, ka tā nav. Uz jautājumu, kuram medijam cilvēki visvairāk uzticas, aptaujātie vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem savas atbildes sarindoja tā:

Uzticamākie mediji vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, %

Dati izriet no šā gada jūnija pētījuma “Latvijas iedzīvotāju medijpratība”, kuru pēc Latvijas Kultūras ministrijas pasūtījuma veica “Latvijas fakti”. Aptaujā tika iekļauti 1082 Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ļauj sociologiem spriest par sabiedrību kopumā.

Paldies jums, lasītāji, par milzīgo uzticību. Mums tas ir ļoti, ļoti svarīgi, lai ne mirkli nerimtu, kļūstot arvien labākiem. Lai spriestu, jāzina!