Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners aicina politiķus rūpīgi izsvērt grozījumus likumā par Latvijas Banku, lai tie pēcāk neradītu nevēlamas sakas.
Ir sagatavoti grozījumi Latvijas Bankas likumā, kuros ir iekļautas ļoti specifiskas prasības kandidāta atbilstībai šim amatam. Šīs prasības ir ļoti šauri nodefinētas, piektdien intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Kušners.
Viņš vērsa uzmanību, ka šīm prasībām neatbilst, piemēram, Lietuvas centrālās bankas prezidents, kurš ir jurists, un varētu neatbilst arī citu Eiropas centrālo banku prezidenti.
"Kāpēc tik precīzi? Es labticīgi pieņemu, ka cilvēki uzskata, ka tādas prasības ir nepieciešamas," sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis.
Centrālās bankas amatpersona atzina, ka pašlaik Latvijas Banka ir palikusi bez sava lielā vadītāja ar viņa sakariem un ietekmi un ir daudz ievainojamāka.
"Gribētu aicināt politiķus rūpīgi izvērtēt, vai šobrīd ir nepieciešami šie grozījumi, īpaši jebkas, kas ir ārpus risinājuma, kas attiecas uz esošo Latvijas Bankas prezidentu. Lai nebūtu tā, ka pēc tam jārēķinās ar kaut kādiem negatīviem iznākumiem šim procesam, ka nu ir noticis kaut kas traks un ir kaut kas jāgroza. Es aicinātu ļoti uzmanīgi pieiet tik svarīgam jautājumam," sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis.
Centrālā banka ir finanšu sistēma mugurkauls, atzīmēja amatpersona un aicināja būt uzmanīgiem ar "tām pārmaiņām, kas varētu tikt ierosinātas un kurām varētu būt sekas".
"Jebkuru pārmaiņu gadījumā, īpaši nepārdomātu pārmaiņu gadījumā, riski vienmēr pieaug. Un situācija, kas ir šobrīd, rada ieganstus lietām, kurām nevajadzētu notikt un kurām nav iemesla," rezumēja Latvijas Bankas padomes loceklis.
Parlaments šonedēļ nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā par Latvijas Banku, kas paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumu centrālās bankas vadītājam, kā arī iespēju apturēt viņa pilnvaras uz kriminālprocesa laiku.
Šādas likuma izmaiņas rosināja "Vienotības" Saeimas frakcijas deputāti. Grozījumi likumā paredz noteikt, ka centrālās bankas prezidents šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas un bankas vadības pilnvaru termiņš ir pieci gadi pašreizējo sešu gadu vietā.
Paredzēts noteikt, ka Latvijas Bankas prezidenta amatu var ieņemt tikai persona ar nevainojamu reputāciju un pieredzi un zināšanām finanšu un kapitāla tirgus jomā.
Likumu paredzēts papildināt ar iespēju apturēt pilnvaras, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā. Šādos gadījumos pilnvaras tiktu apturētas uz laiku, kamēr stāsies spēkā tiesas spriedums vai lieta tiktu izbeigta.
Kā ziņots, aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata. Rimšēvičam noteikti vairāki drošības līdzekļi, tai skaitā liegums ieņemt amatu.
"Ir aizliegts pildīt amata pienākums, bet amats nav atņemts," skaidroja Kušners un piebilda, ka par Latvijas Bankas prezidentam piemēroto drošības līdzekli ir gana daudz neskaidrību. Tāpēc par to runāts ar procesa virzītāju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Ir skaidrs, ka Rimšēvičam ir liegts piedalīties lēmumu pieņemšanā. Taču viņam, piemēram, atļauts izmantot bankas informāciju, piemēram, lietot savu epastu, un ļauts izmantot bankas pamatlīdzekļus.
