Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) personīgi vēlētos nopelnīt apzīmējumu "valstsvīrs", viņš atzina intervijā raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu". Savukārt Latvijas aizsardzības politiku viņš raksturo kā atturēšanas politiku, to salīdzinot ar Rietumberlīni un Austrumberlīni Aukstā kara laikā.
Ministrs arī atklāja plānus Nacionālo bruņoto spēku iepirktajiem bruņutransportieriem munīciju ražot Latvijā un iegādāties jaunus helikopterus.
Tāpat viņš skaidroja Latvijas attiecības ar Baltkrieviju, paužot uzticību šīs valsts aizsardzības ministram, kā arī paužot apbrīnu pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko, kas spēj izpildīt "špagatu" starp saistībām pret Rietumiem un Krieviju.
Bergmanis raidījuma laikā vairākkārt atzina, ka, iespējams, ministrijai būtu vairāk jāstāsta par plāniem izmantot nākamajā gadā paredzēto finansējuma palielinājumu, budžetam sasniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta.
Gribētu tikt saukts par valstsvīru
Bergmanis par ministru kļuva 2015. gadā – nepilnu gadu pēc debijas politikā Saeias deputāta amatā.
Jautāts par to, kas pēc sportista, spēkavīra un dižkareivja ir nākamais Bergmanis atzina, ka vēlētos tiekties būt valstsvīrs. "Tas ir laikam būtu tas, uz ko es gribētu tiekties. Lai tevi varētu saukt par valstsvīru," viņš teica.
Uz Dombura jautājumu par jaunām atziņām par politiku ministrs skaidroja: "Ja mēs runājam tieši par manu nozari, tad es šajos gados esmu sapratis, ka personīgie kontakti, personīgā atklāsme, godīgums sarunā ar citiem taviem amata brāļiem palīdz."
Latvijas militāro situāciju salīdzina ar Aukstā kara Berlīni
Latvija vēlas izveidot ļoti mobilus un kaujasspējīgus bruņotos spēkus. Ministrs gan uzsver, ka valsts aizsardzībā katram cilvēkam ir sava loma. "Tas nav būtiski, vai viņš būs karavīrs, bet viņš savā vietā līdzīgi kā jūs šobrīd… Jūs arī palīdzat valsts aizsardzībai."
Bergmanis uzsvēra, ka ir svarīgi, lai arvien vairāk cilvēku iesaistītos. Viņš minēja Somijas piemēru, kam iepriekš bijusi totālās aizsardzības politika. Tā bija koncentrēta uz militāro jomu, bet tā tagad nomainīta uz visaptverošāku politiku.
Pašreizējās Latvijas aizsardzības politikas mērķi viņš raksturo kā atturēšanas efektu. Arī Latvijā izvietotā NATO kaujas grupa kalpo šim mērķim. Bergmanis to salīdzināja ar Austrumberlīni un Rietumberlīni, proti, cilvēku skaitu, kas bija iesaistīts atturēšanā. "Militāro cilvēku skaits Rietumberlīnē pret to, kas bija apkārt bija nesalīdzināms - līdzīgi kā šobrīd [pie mums], bet tas ir tas, kas attur tos cilvēkus, kas varbūt mēģina vai domā kādreiz izmantot iespēju pārbaudīt, vai mēs esam gatavi vai nē."
Bergmanis uzsver, ka galvenais mērķis ir panākt, lai nekad netiktu pārbaudītas Latvijas spējas aizturēt uzbrukumu. Ja uzbrukums notiktu, tad "droši vien mūsu politika būs bijusi neveiksmīga".
Ministrs arī uzsvēra Latvijas bruņoto spēku veiksmīgo dalību starptautiskajās misijās, kur, neraugoties uz skaitliski nelielo armiju, izdodas aizpildīt visas Latvijai atvēlētās vietas.
Apdraudēti arī kabeļi jūrā
Ministrs atzina, ka pastāv riski arī uz kabeļiem Baltijas jūrā, kas savieno Baltijas valstis ar Skandināviju un pārējo Eiropu. Tādēļ ir nepieciešams stiprināt arī aizsardzību zem jūras, tomēr variantu par to, kā to darīt ir vairāki.
Bergmanis skeptiski raugās uz iespēju iegādāties Latvijas un Baltijas valstu zemūdeni, norādot, ka pastāv arī citas iespējas, piemēram, bezpilotu ierīces.
