'Delfi TV ar Jāni Domburu': aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Intervijas teksts

Esiet sveicināti, cienījamie "Delfi TV" skatītāji! Šodien "Delfi TV" studijā ir Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Aizsardzību uz 2018. gadu Saeima un valdība ir pasludinājušas par vienu no prioritātēm līdzās veselības aprūpei. Ir sasniegti daudzkārt aprunātie 2% no iekšzemes kopprodukta valsts budžetā, absolūtos skaitļos tas nozīmē 576 miljoni eiro no nodokļu maksātāju naudas, un jautājums, bez šaubām, ir kā viņus tērēs. Jautājums ir saistīts ar to, kā šoruden ministrs izteicies: "Latvijā jau tiek ieviesti visaptverošas aizsardzības koncepcijas priekšnoteikumi, taču šādas sistēmas realizēšanai vēl nepieciešams politisks atbalsts un visas sabiedrības iesaistīšanās." Kas iesaistīsies un kas sargās - par to šodien mūsu saruna.

Labdien!

Labdien!

Runāsim par naudu. Runāsim par aizsardzības sistēmu, bet es gribu sākt ar personisku jautājumu. Jūs esat pēc stāža ļoti jauns politiķis vēl aizvien Latvijā. Trīs ar pus gadu pat nav, kopš jūs ievēlēja Saeimā.

Absolūti. Nav vēl. 2014. gada vasara.

Mēneši pagāja, kopš jūs bijāt Saeimas deputāts un pirms diviem ar pusi gadiem jūs kļuvāt par aizsardzības ministru. Es domāju, ka absolūts vairākumam galvenokārt tās atmiņas saistās ar 90. gadiem, kad Raimonds Bergmanis bija svarcelšanas zvaigzne un nesa karogu olimpiādē, pēc tam bija šovmenis – vadīja televīzijas šovus. Paralēli kļuva atpazīstams kā dižkareivis Rekrutēšanas centrā. Tagad kā politiķis, ko jūs esiet jaunu iemācījies tādu, ko jūs nevarējāt iztēloties, ka tas ir jāiemācās?

Jebkura joma prasa laiku. Man, godīgi sakot, apzinoties to brīdi, kad 45 gados es esmu pensionējies no bruņotajiem spēkiem pēc likuma, man likās, ko tad es darīšu tādā ziņā. Bet ja tu visu laiku kaut kā esi centies palīdzēt gan tai sportā, gan desmit ar pusi gadus nodienot Bruņotajos spēkos, tā bija vēlme. Arī tajā brīdī man daudzi jautāja, kāpēc tev to vajag.

Pēc šī Bergmaņa, knapi pazīt var, un pēc šī Bergmaņa. Kas ir tas nākošais Bergmanis? Kas ir viņā citādāks?

Es jau droši vien gribētu, mani vienreiz man liekas tā arī uzrunāja viens žurnālists, un laikam arī šodien jūsu pieteikumā, un to arī bieži lieto sabiedrība... Es ļoti reti dzirdu vārdu valstsvīrs. Tas laikam būtu tas, uz ko es gribētu tiekties, lai tevi varētu saukt par valstsvīru.

Bet tā nav jauna pieredze, tā ir iekšējā vēlme. Jauna pieredze politikā?

Jauna pieredze? Protams, ka...

Jauna atziņa, jauns secinājums par politiku.

Par politiku? Ja mēs runājam tieši par manu nozari, tad es esmu sapratis šajos gados, ka personīgie kontakti, personīgā atklāsme, godīgums sarunā ar citiem taviem amata brāļiem palīdz.

Parunājam godīgi arī mēs, nebūdami amata brāļi. Mums nācās grūti tikt līdz šai intervijai. Pirmo reizi Raimonds Bergmanis tika uzrunāts un ieplānota intervija 3. novembrī uz 30. novembri. Pirms tam viņa tika vienreiz pārcelta un pēc tam tika otrreiz pārcelta. Mēs tagad tiekamies 20. decembrī. Premjeru tik ilgi nevajadzēja gaidīt, nevienu. Jūs esiet tā kā visaizņemtākais ministrs?

Es nezinu, vai es esmu visaizņemtākais. Tas droši vien ir jāsalīdzina un jāanalizē. To, ko es zinu no datiem, kas pagājušogad parādījās – tie ir publiski pieejami – es biju otrajā vietā pēc komandējumu skaita aiz ārlietu ministra. Es domāju, ka šajā gadā vēl vairāk tas ir bijis. Nupat tikāmies arī ar... Latvija, mēs esam trīs Baltijas valstu prezidējošā valsts aizsardzības jomā, tiekoties nupat Liepājā ar saviem kolēģiem no Igaunijas un Lietuvas, to teica arī Lietuvas kolēģis un piekrita Igaunijas kolēģis, ka šobrīd šī aktivitāte, nozīmīgums, šo cilvēku skaits, kas brauc pie mums ciemos, ir grūti, ir ļoti grūti savienot. Tas darba apjoms ir ārprātīgs. Lai nav tā, ka saka, ka ir kaut kas liels, kaut kas daudz, bet nav konkrētības, tad iepriekš, runājot kaut vai ar protokola nodaļu, kas atbildīga par vizītēm valstī, iepriekš gadus, no valsts atbrauc divi varbūt trīs ministri pa gadu.

Tagad 22.

Tad man drošības konferences laikā Rīgā bija vienā, divās dienās pieci ministri.

Vizīšu apskatu netaisām. Es tikai gribēju saprast, cik ministrs aizņemts. Viņš saka, ka viņš ir aizņemts. Es par vienu vizīti gribēju precizēt, kur radās jautājums. Salīdzinoši svaigs, pirms pāris nedēļām jūs aizbraucat uz Baltkrieviju un paziņojat, ka Krievijas militārās vienības pēc "Zapad" ir pametušas Baltkrieviju. Kā jūs tai Baltkrievijā to noskaidrojāt?

Pajautāju ministram.

Šis pateica un jūs noticējāt? Tad jau nevajadzēja braukt uz Baltkrieviju?

Kāpēc es nedrīkstētu uzticēties savam cilvēkam, ja viņš... Kaut kā tā uzticība man liekas ļoti būtiska, jo...

Baltkrievijas ministrs jums ir savs cilvēks?

Viņš ir kaimiņš un man ir pārsteigums no tāda viedokļa, ka mēs kā kaimiņi, es biju pirmais aizsardzības ministrs, kas ir ticies ar Baltkrievijas ministru.

Tad uzreiz var uzticēties?

Es cilvēkiem ticu. Man nav ilūzijas, jā, viņš ir beidzis Maskavas ģenerālštāba akadēmiju. Skaidrs, bet kā lai es viņu pārbaudu, ja viņš man saka, ka šīs te vienības izvestas.

Krievija mums arī ir kaimiņš. Varbūt tad arī viņiem uzticamies?

Es negribētu šobrīd salīdzināt šīs lietas. Jā, mums jau 2004. gadā ar Baltkrieviju noslēgts šis sadarbības līgums par bruņojuma kontroli. Mēs šajā gadā noslēdzām sadarbības līgumus – līdzīgs bija ar lietuviešiem, ar poļiem, ar ukraiņiem, mums tāda līguma nebija – par informācijas apmaiņu 15 kilometru lidojuma zonā gar robežu.

Bet tagad, ja palasa Aizsardzības ministrijas publiskos paziņojumus, tad tas līgums ir par viskaut ko, ne tikai par robežu, bet, kā mēs taisām iepirkumus, mēs apmaināmies, sporta kultūras jomā apmaināmies, eksperti vakar atbrauca uz Aizsardzības ministriju. Izskatās, ka mums Baltkrievija ir tuvs draugs.

Nu varbūt. Es nezinu. Visādā ziņā, mazinot šos riskus, mēs bijā vienīgā NATO valsts, kura ielūgta ar četriem papildu novērotājiem uz "Zapad" mācību novērošanu. Vienīgā NATO valsts. Tas bija tas, kas varbūt ir radies tāpēc, ka šis ministrs pagājušā gadā bija šeit.

Visu cieņu, jautājums ir, vai jūs pieļaujat, ka tur ir zināmi dubultstandarti?

Es nedomāju, ka man tur ir dubultstandarti.

Nē, viņiem.

Viņiem? Tas droši vien jāprasa ir viņiem.

Labi, neprasām viņiem. Es gribu nospēlēt vienu videoierakstu, kur arī ir Baltkrievijas konteksts. Lai gan sākumā likās, ka nemaz nav. Jāņa Skuteļa pusnakts šovs. Mēs tur kuluāros arī satikāmies savulaik. Jūs būtībā atbildējat uz jautājumu par Arnoldu Švarcenegeru un to, cik liels spēkavīrs viņš iepretim jums, un tad tas kaut kā viss nonāca līdz Baltkrievijai.

"Bergmanis: Jā, dzīvē bija lemts viņu satikt

Skutelis: Ārniju?

Man ir pat viņa paraksts.

Tev viņš likās liels?

Nē, es viņam likās, ka es esmu liels. Nē, nu ir. Un arī Dolfs Lundgrēns man ir šitā te. Un par tiem diviem – van Dammi un Staloni – man vispār būtu kauns runāt par to augumu.

Un tas ir pilnā špagatā, ja?

Starp diviem krēsliem, jā. Tāpat kā Lukašenko apmēram.

Neaizejam līdz skandālam."

Jūs daudzus valstu vadītājus pēc auguma mērat?

Kādā ziņā?

Nu šādā, kā jūs tur toreiz teicāt.

Es nerunāju par Lukašenko kunga augumu šeit.

Tiešām nē? Kas tad tas bija?

Es runāju par diviem krēsliem.

Ja? Un kas bija starp tiem diviem krēsliem Lukašenko kungam?

Es apbrīnoju pēc šīs vizītes, ko jūs pieminējāt par ko mēs runājām, viņam ir ļoti sarežģīti. Es apbrīnoju, kā viņš ar to tiek galā. Tiešām ir grūti. Šīs vēlmes – tiekšanās uz Rietumu pusi un Krievijas puses saistības, viņam tas ir ļoti sarežģīti. Es apbrīnoju, ka viņš spēj to izdarīt, tas nav viegli.

Tad mēs pareizi sapratām, ka par van Dammi ir runa, ka viņš ir mazs augumā, bet Lukašenko...

Van Dammes kungs... visi atpazīst šo te špagatā starp diviem krēsliem, tas konteksts ir tas, ko es teicu, atrašanos starp šīm divām lietām.

Kuri politiķi, jūsuprāt, vēl ir špagatā starp diviem krēsliem?

Starp divām dzirnavām.

Kā jūs to metaforiski tulkojat.

Loti grūti. Daudziem noteikti ir. Ir daudzas valstis, kur notiek tuvināšanās. Mums, piemēram, kaut vai tās valstis, kas šobrīd tiecās uz NATO. Viņām arī ir grūti. Tās valstis, kas tiecās uz Eiropas Savienību. Kaut vai, lūdzu, tā pati Serbija. Es domāju, ka viņiem ir ļoti sarežģīti. Viņu tiekšanās uz Eiropas Savienību un uz NATO... es nezinu, kā tas ir viņiem. Tas ir diezgan sarežģīts jautājums serbiem pašiem, jo tā ir liela traģēdija, kas ir notikusi. Un Balkāni, kā mēs zinām, ir spēlējuši milzīgu lomu daudzos pasaules notikumos, un viņiem ir grūti arī runājot. Viņi tiecās uz Eiropas Savienību, bet es domāju, ka būs diezgan sarežģīti ar NATO. Varbūt tā pati Maķedonija, tā pati Melnkalne. Sarežģīti ir šie procesi, viss šis rajons. Līdzīgi kā arī mēs, arī viņiem ir notikušas milzīgas pārmaiņas, viņi kļuvuši par jaunām valstīm. Mums tomēr bija šī pieredze līdz okupācijai, kad mēs bijām brīvvalsts.

Latvijas politiķiem nav starp diviem krēsliem brīžiem špagats jātaisa?

Saistībā ar ko, tad man ir jautājums. Es nedomāju, ka man būtu. Man šinī gadījumā ir liela vēlme palīdzēt valstij. Ja man būs nepieciešamība, manas valsts drošības garantēšanai, jāsēžas arī špagatā, tad es droši vien to darīšu, jo es gribu palīdzēt savai valstij. Man tad nekas cits neatliks.

Bez špagata, bet par aizsardzības faktiem runājot. Vēl viena lieta par aizņemtībām, un tad ķeramies klāt tai 2% preparēšanai. Tā lieta par aizņemtību saistās ne tikai par jums, bet arī ar bruņoto spēku vadību. Jo tā iecere šeit "Delfi" redakcijā kā medijā, sākot no novembra pirmās puses, bija mēģināt sabiedrību apgaismot. Ir 2% no iekšzemes kopprodukta, ir būtisks pieaugums, ko saka ministrs, ko stāsta bruņoto spēku vadība, ko saka vienību komandieri. Ir pagājis mazāk nekā pusotrs mēnesis, kopš pirmo reizi viņi tika uzrunāti, gandrīz nevienam vispār nav laika. Sākumā bija ideja mēģināt, ka viņi visi vienā nedēļā ir, nav vispār – tad mācības, tad aizņemtība. Tagad tas viss ir izstiepts – nāciet, kad gribat, atlikts uz janvāri. Vēl aizvien nav atbildes. Sakiet, jūs viņus vispār tur tā nostumjat, ka viņiem nav 24/7 laika atnākt parunāt uz lielāko mediju Latvijā?

Es šeit esmu, es ceru, ka arī bruņoto spēku komandieris būs, bet attiecībā par to cilvēku izvēlēm un aizņemtību, es jums varu tiešām teikt, ka es esmu ļoti pateicīgs cilvēkiem, kuri spēj izturēt to daba apjomu, daudzumu, kas ir jāizdara.

Nav šaubu, nav šaubu. Man jautājums ir par atklātību. Ir tāds Aizsardzības ministrijā dokuments Ētikas kodekss. Tur ir 4.1 punkts – būt atklātiem pret sabiedrību. Es jau jautāju tikai par to, kā izpaužas tā sabiedrība, pret kuru ir atklātība? Tai skaitā, vai ir domāts arī par medijiem šajā punktā un vai tā atklātība ir reizi mēnesī, reizi kvartālā, reizi pusgadā? Kā tas tā notiek?

Es domāju, ka mēs esam pietiekoši atklāti, mēs informējam, cik vien var maksimāli. Par to, vai cilvēks vēlas doties, es domāju daļēji tā ir arī viņa paša... es nezinu.

Vienību komandieri nevarētu atnākt publiski, ja viņus lūdz pastāstīt sabiedrībai, ko dara viņu vienības? Gaisa spēki, Jūras spēki, Sauszemes spēki, Zemessardze.

Es domāju, ka bruņoto spēku komandieris ir pietiekoši zinošs, lai viņš varētu noprezentēt par visiem. Viņam tomēr ir jābūt pietiekoši zinošam par to. Vai tā ir vajadzība...

Pārējiem vienību komandieriem nav jārunā ar medijiem, jūsuprāt, ja viņi negrib tā privāti, nesagrib.

Man droši vien tas jājautā katram cilvēkam personīgi.

Kā jūs domājat? Interesē.

Es kā domāju – tā ir viņu cilvēku izvēle, viņi pilda pienākumus, viņiem ir stingri reglamentētas lietas. Vai viņi to vēlas? Nu jā, ētikas jautājums mūžīgi var būt tas, par ko var bieži diskutēt.

Respektīvi, jūsuprāt, tā ir viņu privāta izvēle, nevis viņu kā valsts amatpersonu atbildība sabiedrības priekšā savu kompetenču ietvaros atbildēt uz jautājumiem, kas ar tavu vienību...

Tā sanāk, ka mēs gandrīz visi esam amatpersonas bruņotajos spēkos. Tad jau sanāk, ka gandrīz ikviens mums nāks stāstīt un tad jau mums būs sarežģīti, droši vien, veikt savus tiešos pienākumus. Lai jūs saprastu, kā mēdz gadīties arī tādas nepatīkamas lietas, piemēram, kaut vai ar šo algu publicēšanu, kur mums nopublicēja visu mūsu Speciālo uzdevumu vienības karavīru sarakstu ar visiem un tie ir cilvēki, kuru ģimenes...

Nesalīdzināmas lietas. Pirmās personas, vienību komandieri, ģenerāļi un SUV karavīri – divas pilnīgi atšķirīgas lietas.

Es nedomāju. Es, piemēram, lielākoties savus cilvēkus bruņotajos spēkos uzrunāju kā karavīrus. Es nemēģinu izcelt atsevišķi viņu amatus.

Tā ir jūs iekšējā darīšana. Es runāju par to, kā jūs ar to sabiedrību veidojot attiecības.

Es domāju, ka mēs pietiekoši atklāti esam, un, kā es jau minēju, tā ir cilvēku vēlme vai zināšanas, bet, protams, tā ir abpusēja sabiedrības informēšana, kur arī mēs vēlētos varbūt, lai vairāk tiek stāstīts par mums. Cenšamies informēt, bet diemžēl ne vienmēr mums arī izdodas – ir ziņas, kuras paņem, un ir ziņas, kuras mums ir ļoti svarīgas...

Pamēģinām uztaisīt dažas ziņas turpmākās sarunas laikā, un es gribētu sākt ar tādu lielu jautājumu, kas nāk, nesakaitot trollistiskos komentārus internetā pirms šis intervijas un vairākām publikācijām "Delfi" pēdējās dienās, es domāju arī ļoti sakarīgos komentāros, ko var reducēt uz vienu jautājumu – uz ko mēs gatavojamies, Latvijas aizsardzība, un ko mēs tieši gatavojam? Mājaslapā, ja ieiet un mēģina palasīt aizsardzības politikas dokumentus, nu pēc dažām stundām var sajukt prātā, dažas stundas ir stipri par maz, lai to visu izlasītu. Visas iespējamās koncepcijas, un man patiešām ir gana pieredze lasīt visus šos dokumentus krustu šķērsu, nu ir bišķi uz dullo. Ja jūs ieejat vidusskolas absolventu vai pirmo kursu studentu pasākumā, kas ir mūsu potenciālie armijas cilvēki, kā jūs viņiem dažos teikumos varat šobrīd definēt – kam mēs gatavojamies, kas ir tas apdraudējums – gaisā, jūrā zemē, pazemē. Un kādu armijas un aizsardzības struktūru mēs vēlamies izveidot?

Mēs vēlamies izveidot ļoti kaujas spējīgus, mobilus bruņotos spēkus, bet, ja man jāieiet 12. klasē, kurā mācās mans dēls šobrīd, vai pirmajā kursā augstskolā, vislabākais piemērs, ko jūs arī minējāt arī mūsu sarunas sākumā, par šo visaptverošo vēlmi aizsargāt valsti. Tur nu ir tiešām katra cilvēka loma. Tas nav būtiski, vai viņš būs karavīrs, bet viņš savā vietā, līdzīgi kā jūs šobrīd, jūs arī palīdziet valsts aizsardzībai.

Jā, es cenšos.

Jūs palīdzat valsts aizsardzībai, un tas ir ļoti labi. Ja mums būs vairāk cilvēku, kas dažādos veidos iesaistīsies, un tie piemēri, kāpēc mēs tā runājam, ka tie ir pirmie soļi. Es biju valsts vizītē Somijā, kur ir šī visaptverošā. Iepriekš saucās totālā aizsardzība, kas bija vairāk fokusēta uz militāro jomu. Šobrīd viņi ir nomainījuši uz visaptverošu valsts aizsardzību.

Tas ir ceļš, ka cilvēki, kas pastāvīgi nedienē armijā, kas pastāvīgi nav aktīvi zemessargi, arī piedalās?

Jā.

Labi. Tiktāl sapratu ideju. Kam mēs gatavojamies pastāvīgajā armijā, profesionālajā armijā, kam, kādai kaujai?

Profesionālajā armijā? Koncepcijā viens no mūsu minētajiem virzieniem ir radīt atturēšanas efektu.

Ko mēs atturēsim, cik ilgi?

Nedod Dievs, kāds vēlēsies, tas ir tas stāsts līdzīgi kā šobrīd mums ļoti bieži jautā par šīs kaujas grupas izvietošanu Latvijā pēc Varšavas lēmuma pieņemšanas. Es nezinu, vai tas ir pareizs, bet man liekas, ka ļoti līdzīgs ir šis piemērs – Austrumberlīne, Rietumberlīne.

Mūris vai pēc mūra?

Tas cilvēku skaits, kas bija iesaistīts atturēšanā. Militāro cilvēku skaits Rietumberlīnē pret to, kas bija apkārt, bija nesalīdzināms. Līdzīgi kā šobrīd, bet tas ir tas, kas attur tos cilvēkus, kas varbūt mēģina vai domā varbūt kādreiz izmantot iespēju pārbaudīt, vai mēs esam gatavi vai nē.

Tas, kas ir politikā arī tajos papīros tagad populāri - rezultatīvie rādītāji izmērāmi. Ir rezultatīvie rādītāji, kam Latvija gatavojas, aizturēt ko, cik ilgi, kāda apjoma kādu uzbrukumu?

Mēs gatavojamies, protams, bet lai mēs nonāktu līdz tiem rezultatīvajiem rādītājiem – cik ilgi, ko – mums ir jāsaprot, ka mums ir jāpanāk tas, lai tas nekad nenotiktu. Tas ir galvenais. Tas ir galvenais, lai nekad nenotiktu. Ja tas notiek, tad droši vien mūs politika ir bijusi neveiksmīga.

Ciktāl to panāk ar armijas bruņošanu, trenēšanu, mācīšanu, plānošanu? Ciktāl ar kaujas grupu, kanādiešu un pārējo bataljona izskatā...

Tas viss ir savstarpēji saistīts. Pirms vēl mēs bijām NATO, mēs kā NBS bijām Bosnijā miera uzturēšanas spēkos. Mēs arī šobrīd esam ļoti daudzās operācijās.

Nu, ne ļoti daudzās – vairākās.

Nē, nē, mēs esam pietiekoši. Mēs esam Irākā, Afganistānā, mēs esam Mali – divās dažādās Eiropas Savienības un ANO -, mēs esam pretpirātisma, mēs esam Sofijā, kas ir Vidusjūrā. Tā kā ir pietiekoši daudz. Protams, mums nav tik lieli resursi kā citām lielvalstīm, kur ir lieli bruņotie spēki. Bet arī šis tad rāda mūs virsnieku dalību NATO komandstruktūrās. Tās vietas, kas mums ir jāizpilda starptautiskos štābos, ar mūsu resursu tas nemaz nav tik vienkārši, bet procentuāli mēs esam vieni no labākajiem. Mums ir gandrīz 100% aizpildījums, ja mēs skatāmies pret cilvēku skaitu, kāds mums ir valstī.

Mums cilvēkiem procentuāli par naudām. Lielais jautājums: salika vakar, "Delfi" nopublicēja - budžeta rāviens "žuh". Kopš mirkļa, kad jūs kļuvāt par ministru, pat vairāk nekā dubultojies tas cipars – no tur 250 miljoniem eiro uz 576. Un tagad, no šī gada uz nākamo, 126,8, ja es pareizi atceros, tas lēciens ir. Izskatās iespaidīgi. Jautājums ir, kur mēs viņus liekam? Te ir nākamā bildīte, kas parāda trīs pozīcijas – personāls, uzturēšana un investīcijas. Un mans jautājums ir - mēs atrodamies šeit, un 2018. gads ir šeit, šitie ir tikai sapņi. Personāla izmaksas pēc būtības absolūtos skaitļos aug niecīgi. Investīcijas aug. Kā pēc tā, ne citādāk?

Tāpēc, lai mēs varētu sasniegt šo atturēšanu un savus spēkus, būt gatavi...

Ir jāsabūvē tie nekustamo īpašumu objekti?

Ne tikai. Mēs šogad esam uzbūvējuši četras kazarmas. Lai saprastu, speciālo uzdevumu vienībai bija kazarma, bet tā neatbilda nekādām mūsdienīgām... Un daudzi karavīri, kas dien speciālo uzdevumu vienībā, tie ir cilvēki ārpus Rīgas.

Ir runa par 163 miljoniem šogad un 246...

Tās ir investīcijas visās kaujas spējās. Tas jau nav tikai nekustāmā infrastruktūra. Tas ir mūs šogad parakstītais līgums par veselas spējas attīstību – artilērijas spējas attīstību, netiešā uguns atbalsts.

Personālam nevajag ka pieaug – tur ir tā kā okay?

Protams, ka vajag. Mēs cenšamies.

Bet investēt vajag vairāk.

Protams, ka mēs vēlētos, ja mēs varētu. Tur ir mūžīgais jautājums, kāpēc jūs tā vai šādi? Mēs esam darījuši visu maksimāli, cik mēs varam izdarīt.

Maksimāli var darīt dažādi. Ir situācija, ka personāls paliek uz vienu trešdaļu no budžeta, ļaujiet pajautāt, investīcijas ir virs 40%. Valdības deklarācijā, kuras līdzautors un līdzatbildīgais jūs esiet personiski, ir teikts kas? Personāls cik?

Zem 50%.

Ne vairāk kā 50%, investīcijas – vismaz 20%. Kāpēc valdības deklarācijā jūs ierakstiet pirms pusotra gada – 20%, bet tagad maucat pāri par 40%, bet personālam rakstāt līdz 50%, bet paliekat pie 33%?

Es mēģināšu izstāstīt. Tas laikam, kaut gan bieži esmu stāstījis, tā starta pozīcija, no kuras mēs sākām, lai mēs varētu kaut ko darīt, bija diezgan vāja. Mums nebija ne infrastruktūras, mums nebija ne noliktavas, nebija bruņojuma.

Tas viss bija zināms 2016. gadā, taisnot valdības deklarāciju. To jūs visu zinājāt. Bija zināms, ka mēs ejam uz 2% no IKP. Tad kāpēc 50% tur ierakstīti, kāpēc investīcijām 20%?

Jā, protams. Zem 50%. Esam mainījuši savu atalgojuma sistēmu karavīriem. Mēs jau viņu mainījām jau 2015. gada sākumā.

Es jautāju par procentiem. Kāpēc proporcija, ja es izlasu valdības deklarāciju – tur pateikt personālam vairāk kā investīcijām – tas ir mesidžs, ko es izlasu valdības vēstījumā. Šeit ir otrādāk.

Es nedomāju, ka te ir otrādāk. Es mēģināšu izskaidrot to stāstu savādāk. Labi, mēs varam tagad apģērbt, nobruņot, bet mums nav mācību iestādes, kurā mācīties, mums nav poligona, kur mācīties. Mēs esam nopirkuši, apģērbuši, samaksājuši, bet nav patronas. Te ir tas stāsts, ka tas notiek viss vienlaicīgi.

Viss notiek vienlaicīgi – tā ir atbilde? Parunājam par cilvēkiem. Ir tāds priekšmets, tā, lai mēs tuvāk cilvēkiem - cilvēks pirmajā vietā, vai ne? Daži tā saka. Ir tāds priekšmets, kas attāli atgādina to bruņojumu...

Ieroci G36.

Pareizi. Man arī iemācīja šito visu. Kurš ir bruņojumā karavīram regulārajā profesionālajā armijā. Un jūs pieminējāt to atalgojumu, kas ir pacelts. Tas jautājums ir, ja paņem karavīru mēnešalgas, tad viņš ar to foršo ieroci šobrīd pie NATO kaujas spējīgās armijas – bāze 520, tā vai citādāk piemaksas, bet simti. Pie tūkstoša viņš vairs pat nepievelk.

Nav tā. Pirmajā gadā dienot, viņš saņem šobrīd uz rokas virs 800 eiro.

Pēc šiem MK noteikumiem...

Tas ir alga, bet tur nāk klāt īres kompensācija, tur nāk klāt ēdināšanas nauda un rezultātā viņam uz rokas ir pāri par 800 eiro.

Nu labi, bet, ja viņam uz rokas ir šitāds līdzīgs...

Tas ir pirmajā gadā...

Līdzīgs tāds veidojums un 800 eiro, jūs variet dabūt labus kadrus šobrīd armijā?

Es ne par vienu karavīru nevaru teikt sliktu vārdu.

Es nesaku, ka par viņiem slikti jārunā.

Jā, mēs cenšamies. Tad jau jāprasa, ko nozīmē labus kadrus. Es domāju, uz bruņotajiem spēkiem, Zemessardzi tai skaitā, šobrīd nāk cilvēki, es varbūt nepareizi un nedrīkstu teikt, kā es tūlīt teikšu, bet mana vēlēšanās darīt kaut ko valsts labā nav saistīta visādā ziņā ar naudu. Cilvēki nāk savādāku...

Jūs esiet politikā. Tur ir atšķirība.

Es nedomāju, ka karavīri... viņi zina, cik tā ir grūta profesija. Viņi zina, tas nav nevienam noslēpums, kāds ir atalgojums. Protams, ka mēs vēlētos, un mums ir ļoti grūti konkurēt ar civilo sektoru, protams.

Tāpēc es jautāju, vai jums izdodas?

Šobrīd grūti. Mēs domāsim, mēs cerēsim, mēs domāsim, kā vēl uzlabot un kāda varētu būt valsts palīdzība karavīriem.

Tas plāns, ko jūsu kolēģi ministrijā atsūtīja, 2017. gadā bijis plāns rekrutēt no jauna 828 karavīrus. Tas ir izdarīts?

Nē.

Algas dēļ?

Nē.

Kādēļ citādāk?

Tā situācija, kāda ir valstī. Pirmkārt, tā ir demogrāfija.

Nu, paga, paga, 828 karavīri vecumam un veselībai gatavi.

Nē, nē, nē, es izstāstīšu, kā tas ir. Nav tas tik vienkārši, tiešām. Tas nav pie mums, tas notiek visur. Nāk ļoti daudz cilvēku, bet veselība, fiziskā sagatavotība, tai skaitā, lai iestātos Aizsardzības akadēmijā, ir vajadzīgas eksakto zinātņu zināšanas labas. Nupat es, lidojot mājās, izlasīju arī Berga kunga stāstu un rakstu par to, cik skolās ir kārtojuši šajā vai pagājušajā gadā fizikas eksāmenu valstī. Nu tas ir...

Respektīvi civilie jums nesagādā potenciālu, lai jūs varētu nokomplektēt armiju?

Ne tikai, tas ir viss sabiedrībā. Patiešām ir ļoti grūti, tāpēc mēs nākam pretī – mēs mēģinām palīdzēt gan veselību uzlabot, gan fizisko sagatavotību. Mums ir svarīgi, lai cilvēkam ir vēlēšanās to darīt. Tas ir pats galvenais priekš mums.

Arī atalgojums to vēlēšanos var mainīt?

Protams.

Un jūs atzīstat, ka viņš ir stingi šaubīgs pašreizējais?

Nav viņš šaubīgs, bet mēs gribētu, lai viņš būtu lielāks, protams.

Ko nozīmē, mēs gribētu? Jūs sastādāt budžeta plānu.

Mēs izdarījām to, bet šis plānojums ir saplānots un ir jābūt kopējai bildei.

Kopējā bilde ir šāda, no kuras saprast nevar neko, tāpēc ka par kārtu mazākā pozīcija ir seši miljoni, lielākā 54 un 220. Tāmes tur nav, un kas jums liedza pārplānot kaut ko citādāk – starp cilvēkiem, starp tehnikām, nopirkt mazāk haubices, un iet uz valdību un teikt, ka mums vajag vēl 100 eiro klāt karavīru, dižkareivju, seržantu, kaprāļu algām.

Manu divu gadu, laikam vairāk, laikā, vienmēr uzdod, tiekoties ārpus darba, tieši tādu pašu jautājumu. Viņi saka: "Nu kā, nenopērc vienu raķeti, iedod tam." Diemžēl tā plānošana nenotiek tā, un to nevar tā izdarīt. Plānošana ir saplānota uz 12 gadiem ir garā plānošana, ir īsā gada plānošana. Kaut vai viens piemērs

Kad jūs saplānojāt 2018. gadu, kad šo 126 pieaugumu, kad jūs viņu saplānojāt?

Es mēģināšu izstāstīt, lai var savilkt to stāstu drusciņ kopā. Piemēram, viens stāsts, kas attiecās uz Varšavas...

Es jautāju vienkāršu jautājumu – kad jūs saplānojāt 126 miljonus?

Šogad.

Tieši kad, kurā mēnesī?

Valsts budžeta plānošana sāksies tūlīt pat gada sākumā.

Augustā pacēla karavīru un virsnieku algas par 50 eiro uz deguna. Kas traucēja, plānojot 2018. gada budžetu, ja jūs tagad sakāt, mēs gribētu, lai būtu lielāks, tai skaitā mēs, tas ir arī es Raimonds. Un mēs, iespējams, arī Jānis. Mēs gribētu abi. Kas traucēja citādāk plānot?

Es tagad mēģinu stāstīt, bet laikam nevaru paspēt izstāstīt.

Minūti klusēju.

Viens stāsts ir, ka mums nebija Varšavas lēmuma, mums viņš ienāca. Mēs pārplānojām visu, kas vien bija.

Tas ir 2014. gads. 2015. gads.

Nē, tas ir 2016. gads.

Nu, kā rēķina. Pats lēmums...

Nē, tas ir 2016. gads.

Labi, 2016. gads.

Un tas nebija tāds visiem zinošs, nezināja, vai pieņems.

Labi, bet tā ir pagātne. Es runāju par 2018. gada plānu.

Jāpārplāno viss. Gan lielie plāni, gan īsie, gan trīsgadu plāns. Viss bija jāpārplāno, jo mums vajadzēja investēt šajos uzņemošās valsts pienākumos.

Jau 2016. gadā bija saplānots, ka vairāk personālam nevarēs?

Kāpēc? Tie ir 100 miljoni, mēs nezinām, kādi būs lēmumi, vai mums tiks pielemta šī nauda.

Man tāda līdzība viena, jūs vakar nebijāt valdības sēdē.

Es vakar biju Rumānijā.

Rumānijā bijāt. Vakar valdības sēdē skatīja veselības aprūpes garu ziņojumu uz 80 lapām. Par aizsardzību publiski nav tāda ziņojuma. Varbūt arī loģiski, bet varētu būt uz astoņām arī. Veselības aprūpes budžeta nākamā gada pieaugums tur detalizēti – tāda slimība, šitāda slimība, onkoloģija tāda, šitāda. Ja šo paņemtu un sadalītu pa punktiem, publika redzētu sadalījumu, jo tāpat to nevar noslēpt – iepirkumi ir publiski redzami, tehnika ir publiski redzama. Nav šāda dokumenta par Latvijas aizsardzības 126 miljonu detalizētu nākotnes izlietojumu nākamā gadā. Kāpēc?

Attiecībā uz personālu?

Attiecībā uz visu. Nekas vairāk par šiem rimbuļiem netiek dots. Pat, kad prasa, netiek dots.

Es mēģināšu stāstīt. Tas ir tas, ko jūs prasījāt, ko es esmu iemācījies. Diezgan sarežģīta situācija ir mūsu resorā strādājošajiem, tajā skaitā arī man. Mēs zinām, kas notiek, mēs nevaram visu izstāstīt sabiedrībai, mēs nedrīkstam stāstīt. Tas ir viens. Protams, ja mēs atšifrēsim pilnībā visu, tad viens analītiķis saliks un izrēķinās visas mūsu kaujas spējas.

Mēs paskatījāmies vienu analītiķi, kas Polijā strādā, analizējot kaujas spējas. Nav tāda baigi nedraudzīga valsts.

Atkarībā no tā, ko viņš pārstāv. Varu izstāstīt arī vienu manu paša personīgo pieredzi, kad es nonācu...

Šis poļu analītiķis jums rada šaubas, ka viņš ir kaut kāds ļauns...

Es nedomāju.

Pjotrs Žimanskijs.

Es nepazīstu viņu personīgi. Es nevaru komentēt to, ko es nepazīstu personīgi.

Mēs varam viņu tālāk apskatīt kā avotu?

Protams, protams.

Viņš ir paanalizējis trīs Baltijas valstu, atgriežamies pie mana jautājuma par personālu, un par kopējo konceptu. Viņš ir paanalizējis militāro personālu, bet tikai pirmā ailīte. Par pārējiem cipariem nevar saprast, cik viņi korekti, bet šis izskatās ļoti korekti, tai skaitā Latvijas 5,5 plus mīnus profesionālā armija un 8000 plus mīnus Zemessardze. 2016. gada dati. Iepretim Lietuvai un igauņiem tā vai citādāk mums ir vismazākā armija. Vai arī tas ir nekorekti?

Nē, nē, nē. Tā, protams, ir, jo viņās abās ir obligātais dienests, bet, paskatoties uz profesionālu cilvēku skaitu, pret Latvijas piecarpus tūkstoši, gandrīz seši mēs iesim, un Lietuva iet uz 8,6 pie viņu trim miljoniem, divarpus miljoniem.

Noņemam igauņiem obligāto dienestu, viņi vienalga ir par kārtu, par trešdaļu vairāk Latvijas armijas.

Nē, profesionāli ir 5,5 un tur ir 3,2.

Nu ja. Bet, ja noņem Igaunijas 3200 obligātos.

Nē, nē, Dombura kungs, re kur profesionāļi un profesionāļi, mēs saprotam.

Jūsuprāt, šis summārais neliecina par neko sliktu un tur viss ir kārtībā?

Man liekas, ka drusciņ nav korekti varbūt salīdzināt, kurš tad ir labāks – vai tas karavīrs, vai tas karavīrs, vai jūras spēku karavīrs, vai gaisa spēku karavīrs. Mēs vis esam karavīri, mums visiem ir viens uzdevums – nodrošināt drošību. Protams, notiek lielas diskusijas par obligāto dienestu mūsu valstī. Cik ir bijušas sarunas, nemaz tik viegli tas neiet. Arī viņiem ir diezgan lieli dažādi izaicinājumi, tai skaitā arī manis pieminētie – veselība, fiziskā sagatavotība un daudzas citas lietas.

Jūs savā politiskajā uzstādījumā, jūs esat gatavs par to padiskutēt, bet izskatās, pēc visa spriežot, ka jūs viņu tuvākajā pārskatāmā nākotnē neapskatāt?

Es nedomāju... Sabiedrībā liekas, ka mēs esam pret, bet mēs neesam pret. Mans personīgais viedoklis šobrīd, ka, lai mēs ieviestu šo sistēmu, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, kur viņiem ir infrastruktūra un viss pārējais, mums tas izmaksās milzīgu naudu. Mēs zaudēsim to virzienu, ko mēs šobrīd attīstām. Pabeidzam vienu un, ja mums ir tā iespēja. Bet man personīgi, kā es teicu, neesmu pieredzējis politiķis – tikai trīs gadus –, bet, spriežot pēc tā, ka, ja mēs izņemsim vēl milzīgu summu no valsts ekonomikas ārā, un gala rezultātā mēs iegūsim varbūt 1000 sagatavotu profesionālu karavīru, vai tas ir adekvāti šim brīdim.

No otras puses par cilvēku skaitu šī rīta publikācija "Delfi', kas raksta par rezerves karavīru uzturēšanu kaujas spējās vai kvalitātes saglabāšanu, virsrakstā jau mēs redzam, ka no 8000 vai, ja esam precīzi, 7,8 tūkstošiem rezerves karavīru trīs gados jūs esat kā resors reāli restartējuši viņu spējas, apmācījuši 357. Par pēdējo, kas man likās ļoti skaists tāds vizuālis. Pagājušā gadā viņiem izsūta vēstules, jo pa pastu ir skaidrs, ka 21. gadsimtā ir jākontaktē. No gandrīz 1000 vēstulēm lielai daļai adresāts nav sasniegts, tad ir neveselie, bet ne dominējošā stāvoklī, un beigās no tā visa bariņa izdodas salasīt ļoti nelielu procentu. Tas liecina, ka ar to rezerves karavīru skaitu mums ir tāda stingra paralēlā realitāte.

Rezerves karavīri ir visi tie, kas izgājuši apmācību. Piemēram, profesionālie karavīri, kas atvaļinājušies pēdējos četros gados, arī skaitās rezerves karavīri.

Tie ir 3000 pēdējos četros gados.

Nē, mums šobrīd ir septiņi tūkstoši.

Nē, bet pēdējie četri gadi, ko jūs pieminat, kurus jūs pēdējos nepārtrenējiet aktuāli, tie ir trīs tūkstoši.

Šajā gadījumā, jā, es nenoliegšu, ka šis ir viens no mūsu sāpīgākajiem jautājumiem, jo mēs esam tikai divus gadus kā uzsākuši rezerves karavīru apmācības sistēmas ieviešanu. Kā rezultātā mums ir jāmaina ļoti daudz likumdošana. Runājot ar tiem pašiem mūsu kaimiņiem igauņiem, viņi godīgi pateica, ka viņiem desmit gadi pagāja, kamēr viņi nostabilizēja. Šeit varētu paskatīties arī no citas puses. Ja tu esi bijis karavīrs, esi parakstījies, tev šīs saistības paliek uz visu mūžu. Tā ir drusciņ arī attieksme.

Piekrītu.

Es nezinu, man liekas, ka tā ir daļēji tomēr attieksme. Jo izvairīties... Vai nu tas mums ir no ilgajiem laikiem, kurā formācijā mēs dzīvojām, ka karavīrs un armija ir kaut kas, no kā jāaizvairās. Jā, grūti ir to visu šobrīd mainīt. Daudzos cilvēkos tas ir palicis. Varbūt ir kādam aizvainojums.

Ārpus subjektīvajām pusēm – ko jums gribētos, kā viņi attiecas, objektīvajā realitātē, man liekas, ka tas jautājums ir un tāpēc es prasu, vai no 7,8 tūkstošiem cilvēku reālā rezerve, ja rīt kaut kas notiek...

Es domāju, ka liela daļa no viņiem ir gatavi.

Jūs domājiet, bet objektīva analīze?

Es nevaru izvērtēt, bet kāpēc tu esi kļuvis par rezerves karavīru, tu esi izgājis apmācību. Tu esi izgājis. Rezervisti ir cita lieta. Protams, mēs ar bruņoto spēku komandieri esam apspriedušies un viņš grib mainīt šo sistēmu atkal.

Un darīt ko?

Viņš ir sapratis, ka jāpieiet ir drusku savādāk. Varbūt līdzīgi, kā tas ir igauņiem, kur ar konkrētām vienībām konkrētā vietā, tas ir mūžīgais tas jautājums, kas skan sabiedrībā, kur man jāiet tajā brīdī, ja ir krīze.

Būs jauna sistēma nākamgad?

Es nedomāju, ka pilnīgi jauna, jo likumdošana jau nevar... Mēs pat ar tādām elementārām lietām kā veselības nodrošināšana, apdrošināšana, ceļu izdevumu apmaksa. Tas viss ir jāmaina likumdošana, tas nav vienkārši.

Bet tas ir uz maiņu, būtībā šis jautājums ir uz maiņām?

Jā, šobrīd es ar jauno komandieri... Uzsākām šo sistēmu, kad bija Graubes kungs, šobrīd ir Kalniņa kungs. Ar Kalniņa kungu izrunājāmies un viņš kā komandieris saka, ka tur ir daudz jāuzlabo.

No cilvēkiem parunājam par tehniku drusku. Ar lieliem iznācieniem ir izšautas lielas tehnikas ārā. Paziņojumi, es domāju, izšaušana arī burtiskā nozīmē. Te varētu vienu bildīti likt pēc otras. No Anglijas iepirktās bruņumašīnas, tas vēl ir pirms jums, vēl pirms pirms jums iniciētas savulaik pirms vairākiem gadiem, pēc tam mums nāca haubices no Austrijas...

Tas ir mans...

Pēc tam "Stingeri" no Dānijas un tad vēl radari iepirkti. Tas jautājums vispirms kopumā pa lielajām pozīcijām, var kaut kur atrast tajā mūsu mājaslapā vai jebkur bruņoto spēku mājas, ministrijas mājaslapā vai kaut kur publiski – kāpēc mēs darām tieši tā? Tādu normālu, saprātīgu pastāstu, kāpēc pērkam tieši šo un tieši tik?

Visprecīzāk šis lēmums tika pieņemts, runājot tieši par šīm mašīnām, jo tā ir militārā ekspertīze. Bāzējoties uz operacionālām vajadzībām, tika pieņemts šis lēmums.

Es neapšaubu, ka bija ekspertīze, es jautāju, vai es kaut kur varu ieraudzīt?

Es domāju, ka mēs esam pietiekoši daudzas reizes skaidrojuši.

Kur var ieraudzīt?

Es tagad nespēšu jums atbildēt, vai tas patiešām būtu jāpublicē. Es domāju, ka operacionālā izpēte nav tas, kas būs...

Tagad jūs domājiet un iepērciet "Stingerus" no Dānijas. Par "Stinger" jūs droši vien sakiet to pašu, ka tā ir operacionālā izpēte, ne? Tagad paskaties – dāņu aizsardzības ministrija – tā pati, no kuras jūs nopērciet "Stingerus". Kolēģi pastrādāja, paldies viņiem. Viņiem ir deviņu lappušu prezentācija, sauciet viņu par operacionālo vai ko jūs gribat, par lidmašīnām jaunajām, kur ir ļoti rūpīgi izanalizēts – stratēģiskie, militārie, industriālie, ekonomiskie aspekti, dažādi piegādātāji, dažādas mašīnas, kāpēc mums tas vajadzīgs, kāpēc nav. Rūpīgi, bildīti tikai vienu ielikuši, vienu vienu štrunta bildīti ielikuši. Reitings, paskaties, izanalizējuši – tāda efektivitāte, tādi riski, vēl kaut kas, vēl kaut kas. Mēs normāli savam nodokļu maksātājam pasakām, ko mēs pērkam un kāpēc.

Iespējams, mums tas ir jādara, un varbūt mēs to izdarīsim nākotnē. Ja tas ir, šādā veidā mēs sabiedrībai varam labāk paskaidrot, nekā mēs šobrīd darām, tad droši vien par to ir jāaizdomājas. Es nezinu, man grūti spriest.

Jūs aizdomājāties šajā sekundē?

Nē, es esmu dzirdējis arī, piemēram, ko es jau iepriekš minēju, par šo algu publicēšanu, publisko pieeju datiem. Holandē arī viņi mēģina gandrīz visu nopublicēt, kas ir saistīts ar Aizsardzības ministrijas jomu. Es nezinu, vai tā ir pareizi.

Es nesaku grāvī iebraukt. Es saku izstāstīt pārskatāmā apjomā.

Jā, droši vien mēs neesam bijuši pietiekoši precīzi savos paziņojumos, izklāstos, kāpēc mēs to darām, un kaut kādu salīdzinājumu veikuši. Droši vien tas mums ir jādara. Vai tieši šādi, kā jūs demonstrējat...

Nē, nē, nē, tas kā viens piemērs, ko atradām.

Es ņemšu vērā, paldies. Analizēsim.

Paldies, gaidīsim rezultātus. Šiten ir ziņa, kad jūs tikko esat ministrs, 2015. gadā, kad ienāk pirmās no britiem mašīnas. Tagad ir, es saprotu, jau lielākā daļa...

73 no 123.

Mēs esam gandarīti, ka viņas mums ir?

Tiešām, par šo ir tik daudz bijis.

Jā, jā, es tāpēc īsi. Viss labi?

Es mēģināšu īsi. Es personīgi, es neesmu tik dziļš militārais eksperts, lai varētu izvērtēt viņas no operacionālā viedokļa, bet divas lietas gan. Pēc gada apmācības, kad mēs ieviešam, tā ir milzīga sistēma – pārcelt kājnieku uz mehanizēto kājnieku – tas ir liels projekts. Mums viņas ienāca, kā jūs pats teicāt 2015. gadā. Šogad, 2017. gada sākumā, mums bija lielākās mācības ārpus valsts robežām neatkarības laikā. 500 cilvēki un 130 tehnikas vienības, starp kuriem bija 30 šie bruņutransportieri. Mēs piedalījāmies Vācijā mācībās. Kā es teicu, tas pats stāsts par Baltkrievijas aizsardzības ministru, es uzticos tiem cilvēkiem, kas man stāsta, es nedomāju, ka viņiem ir iemesls liekuļot. Viņi apbrīnoja, ka mēs īsā laikā, pusotra gada laikā, mūsu karavīri ir izgājuši apmācību un sasnieguši tos rezultātus.

Kurš tieši apbrīnoja?

Visi tie cilvēki, kas bija iesaistīti šajās mācībās. Tur bija iesaistīti 10 valstu cilvēki.

10 valstis, visas apbrīnoja. Vai tās ir tikai nelabvēļu baumas, ka priekš viņu bāzes šaujamajiem munīciju īsti vairs neražojot?

Mēs ražosim šeit uz vietas.

Mēs ražosim priekš šīm mašīnām munīciju. Kur, kas, valsts noslēpums?

Nē, tas nav noslēpums. Tuvākajā laikā šī ziņa būs.

Kāpēc nevar tagad pateikt?

Tāpēc, ka vēl nav līdz galam parakstītas visas tās lietas.

Ir atrasts viens ražotājs..

Ražotājs ir no Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas pārstāvjiem, kas ražos. Tas ir tas, ko mēs patiešām vēlamies... Otrs bija tas, ka notika mūs kaujas grupas sertifikācija šeit, Latvijā, mūsu karavīri spēlēja nosacītos pretiniekus. Viņi ar šīm pašām tehnikām bija ļoti daudz pārsteigumus sarūpējuši kaujas sertifikācijas vingrinājumos.

Apsveicam! Viss skaisti. Haubices, viss labi, visiem prieks, 10 valstis priecājas?

Laikam droši vien es...

Ja tagad mēs trāpījām tur uz munīciju, varbūt, ka te it kaut kāds jautājums...

Nē, viss jau nekad nebūs labi. Vienmēr ir kādas aizķeršanās, vienmēr ir kādas kļūdas, jo tiki darot... Tu nevari, tu neuzsitīsi punus. Bet visādā ziņā...

Ar haubicēm uzsitāt kaut kādus punus?

Šobrīd varbūt neredzu viņus, bet droši vien, ka viņi būs. Kaut kas ar infrastruktūru, viņa ir jāsagatavo, apmācības.

Veca mantība, arī tur vis kaut kas var izlīst.

Nedomāju, ka veca mantība. Ja runājam par konkrētajām, tad tagad mūs kaujas grupā atrodas spāņi ar tieši tādām pašām haubicēm. Viņi teica: "Wow! Jums ir pusautomātiskais lādētājs!" kas viņiem nav. Tieši tādas pašas.

Skaidrs, ejam tālāk, es izskriešu ātri cauri. "Stingeri" pieminētie. "Stingeri" kā "Sitngeri", tie, kas vispār seko kaut ko līdzi, kopš 80. vai kuriem tur gadiem atceras visos iespējamos bēdīgajos karos viņus pieminētus. Ko jūs sakat par to, kas komentē, ka normālas modernās lidmašīnas uzliek tādu pretstingeru aprīkojumu, ka ar tiem "Stingeriem" tu brīvs esi?

Es nespēšu atbildēt tik precīzi, kā jūs man jautājiet, bet ne tikai pret lidmašīnām. Ir arī helikopteri. Vienvārdsakot tā ir savu vienību aizsargāšana. Tas ir tas, ko mēs izdalīsim arī Zemessardzes vienībām, un tas ir tas tuvās darbības ierocis. Es domāju, ka viņš ir ļoti efektīvs. Par to nav šaubu. Viņu tad neražotu, ja viņš nebūtu tik efektīvs. Protams, tehnoloģijas attīstās, es nenoliegšu. Mums jāiziet apmācība, mūsu RBS 70 pretgaisa aizsardzības ieroči, iegādājoties tikai savādāka tipa raķetes, ko mēs noslēdzām līgumu ar zviedriem, viņas kļūst daudz efektīvākas. Šī raķete pati, kas ir iekšā. Iekārta ir viens, raķete ir kaut kas cits. Tā kā, protams, mums nav šīs pieredzes, mēs viņu gūsim. Ceram, ka mūsu sabiedrotie spēs mums palīdzēt, bet tiem pašiem somiem arī ir "Stinger" iekārtas.

Nav šaubu, ka viņi tur ir. Es tikai jautāju, ko viņi var un ko nevar. Zem tā kopējā nosaukuma Sauszemes spēku mehanizācija, kas ir publiski tie kosmiskie cipari – 260 miljoni uz 10 gadiem – neviens vairs nevar nolasīt kas no kā sastāv. Vai ir kaut kādas lielas, būtiskas lietas līdzās haubicēm, stingeriem, kāpurķēžu izlūkbruņumašīnām, vēl kaut kas, kas nāks iekšā?

Mums nāks iekšā – jāmaina helikopteru platforma. Mums vēl ir palikušas...

Ko nozīmē helikopteru platforma?

Tas tāpat kā mobilā platforma - vai nu smagās mašīnas, vai vieglās mašīnas, 4x4 mašīnas.

Pirksim jaunus helīšus?

Jā, jo mums jānomaina vecie padomju laiku.

Kurus mēs remontējam un remontējam?

Protams, ka mums ir sarežģīt ar detaļām, jo tās ir Krievijā ražotas iekārtas. Šobrīd tāda tendences ir daudzas – gan bruņotajos, spēkos gan NATO, ir valstis, ne tikai mēs. Mums vienīgais, kas ir palicis, ir helikopteri, kas ir labi helikopteri, bet šobrīd to uzturēšana un remonts ir sarežģīti.

Daži lietpratēji saka, ka esošie helikopteri tā vai citādāk dārgi uzturēšanā, bet viņi būtībā ir tādi pus civilie. Viņi nav kaujas helikopteri. Tad tie jaunie būs kas?

Mēs, protams, skatāmies uz to, lai viņi būtu gan, gan. Mums ir sanācis tā, ka mums ir arī pienākums palīdzēt sabiedrībai brīžos, kad ir grūti. Mums ir arī meklēšanas un glābšanas funkcija. Šie helikopteri ir tie, kas spēj veikt arī šīs darbības virs jūras. Tās ir mūsu darbības, kur cipari varbūt diezgan lieki. Tas varbūt mums aplīdz arī sabiedrībā gūt šo pateicību.

Cik helikopteri, kad, no kurienes par cik?

Šobrīd tuvojamies izpētes beigām. Nevaru jums precīzi pateikt, daudz iespēju tur nav. Tie būs jauni helikopteri.

Cik jūs apmēram rēķināt no tā budžeta, cik jūs tērēsiet jauniem helikopteriem? Tas nav lēts prieks. Cik helikopteri, par kādu ciparu?

Tas nav lēts prieks. Es varu sameloties, bet man liekas, ka jauns helikopters apmēram maksā kaut kur virs 20 miljoniem.

Plus vēl, kā viņu parīko.

Jā, jā.

Cik helikopterus gribam?

Tas, cik mums būs naudiņas. Mēs jau labprāt. Helikopters ir viens un aprīkot ir divi, bet vēl jau ir cilvēki. Šis ir tas sarežģītākais, ko mēs esam visu laiku arī šodienas sarunā runājuši, cilvēku sagatavot. Lidotāju, pilotu, glābēju, borta inženieri – tas viss ir ilgstošs periods. Un ja no mums aiziet, tad mums lai atkal nākošo... tas ir sarežģīti. Pirmkārt, mums vajag nodrošināt to, ko mēs teicām, viena no mūsu galvenajām, lai mēs varētu veikt glābšanas un meklēšanas funkciju, kas ir ļoti būtiski. Protams, ir arī militārais stāsts blakus. Tad mēs arī droši vien izvērtēsim, kad atnāks tā cena, kurš tad būs.

Vairākas cenas, es ceru.

Protams, tur trīs vai četras kompānijas. Un tās cenas. Cik mums tās naudiņas būs, tik arī. Protams, ir tas, kas mums ir jānodrošina un tas ir tas minimums.

Līdzās esošajiem un potenciālajiem iepirkumiem, dāņi, austrieši, angļi mūsu partneri, kāpēc mēs no amerikāņiem neko nepērkam? No lielajiem iepirkumiem.

Kāpēc nē, no amerikāņiem droši vien... Es pats parakstīju. Tas bija viens no pirmajiem līgumiem, ko es parakstīju, un tas ir milzīgs līgums. Es laikam neteikšu summu, es baidos, ka varētu pārkāpt konfidencialitātes lēmumu, bet mums ir milzīgs līgums par "Hariss" iekārtām. Tas tiešām ir ļoti liels, un mēs šobrīd virzāmies uz priekšu. Tā ir viena no visbūtiskākajām lietām.

Līdzās lielajām, piekrītu, būtiskajām lietām, principā, ja mēs runājam par gatavošanos kaujas spējām, viss sākas ar vienkāršo – šauteni, pēc tam ložmetēju, varbūt bišķi jaudīgāk granātmetēju...

Mīnmetējs.

Mīnmetējs. To tajos sarakstos nav. Tos nepērkam?

Nē, nopirkām 120 mm mīnmetējus. Arī izies apmācību. Jaudīgos ložmetējus mēs pērkam, arī granātmetējus. Ienāk arī kolektīvais bruņojums Zemessardzes vienībās, bet ir atkal cits stāsts. Zemessardzes vienību infrastruktūra dažai vienībai ir ļoti, ļoti sāpīga.

Atkal parunājam par Zemessardzi.

Runājam, runāja,

Ir otrs priekšmets, sakiet, jūs no galvas visu to zināt.

No galvas nevar zināt.

Otrs priekšmets, kas ir vecāks priekšmets, kas nav G36. Tas ir AK4 vai G3, kā nu pēc kuriem parametriem nosauc vācu vai zviedru interpretācijā, un viņš ir lielai daļai Zemessardzes vēl aizvien. Liela daļa no tiem vērtē, saka, ka tā ir pagātne – garš, neērtāls, mazāk patronu. Kāpēc jūs šito nesakāt - mēs beidzot zemessargus tūlīt nobruņosim?

Mēs jau būtu to izdarījuši. Diemžēl es nevaru ietekmēt iekšpolitiskus skandālus Vācijas Federatīvajā republikā, kā rezultātā bija šie ļoti daudzie raksti un arī medijos tika runāts par šo G36 ieroci.

Labi, un kas ir tas šī brīža uzstādījums, ka mēs gaidīsim iekšpolitiskos kašķus Vācijā?

Nē, mēs jau sen būtu parakstījuši un iegādājušies. Šobrīd viņš arī tuvojas parakstīšanai un mēs tūliņ pirksim viņus.

Pirksim, lai nodrošinātu visus?

Visus, protams.

Un izdarītu to kad?

Es teicu, ja nebūtu šis skandāls, viņi jau šobrīd varbūt būtu.

Ja rīt parakstiet, tad nosacīti pēc nedēļas ja parakstiet, tad cik ilgā laikā?

Man grūti spriest, vai viņi ir noliktavās. Mēs vēlētos, lai nākamajā gadā būtu visiem.

Tāds ir mērķis? Ja vācieši ir gatavi pildīt to mērķi?

Īstenībā es arī tikai tagad saprotu, cik sarežģīti tas ir. Es arī tikai tagad saprotu, cik sarežģīti tas ir. Zināmā mērā strādājis laikam mūsu blakus kaimiņvalsts prezidenta stāstītais - aizejiet uz veikalu nopērciet, ātri! Diemžēl, nevar to ātri.

Tagad triviālāka lieta par tiem zemessargiem. Viņiem ir šitādas somas, viņiem ir šitādas somas.

Daudz dažādas somas.

Pareizi, viņiem ir vēl daudz dažādas somas. Tas ir forši, ka mēs sakām, ka zemessargi stratēģiski svarīgās vietās, bet viņi dabū somas?

Dombura kungs, es zinu. Man pašam sāp. Man šis ir ļoti sāpīgs jautājums un to ļoti labi izprot arī NBS komandieris, kurš arī laikam piecus gadus bija Zemessardzes komandieris. Tāds ir uzstādījums – uz nākamo gadu mēs gribam visus noekipēt.

Mēs gribam vai to izdarīsim?

Tāds ir šobrīd uzstādījums.

Jūs uzdevums NBS komandierim ir noekipēt?

Jā.

Ar visu?

Jā. Es nevaru apgalvot, ka ar pilnīgi visu, bet tās lietas patiešām... Tur ir vēl viens stāsts, Dombura kungs, mēs gribam, lai, piemēram, lai daudzas...

Šitā labā lāpstiņa, šitā nav sliktā. Jūs gribat, ka...

Lai daudzas lietas ražo mūsu kompānijas šeit, mūsu uzņēmēji.

Tad teiksiet, ka mēs pagaidīsim, kamēr ražos, vēl trīs gadus?

Nē, nē, nē.

Redziet, pārtikas pakas ir vietējās.

Šobrīd vēl izstrādā Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Ko vēl vietējie?

Vietējie? Es ceru, ka mums izdosies daudzas lietas šobrīd sakārtot, lai ražo vietējie. Arī šobrīd man bija prieks, kad es tikko saņēmu no Drošības un aizsardzības industrijas federācijas, cik daudz, piemēram, šogad vien ir 11 jauni biedri iestājušies.

Tas, ka federācijā kāds iestājas, super, bet sausajam atlikumam, tas vēl neko nedod.

Es šobrīd ceru, ka mums būs. Es ļoti vēlējos, lai daudz lietas par to, ko jūs jautājat, arī par šo 30 mm munīcijas ražošanu, par šo bruņumašīnu remontu līdz kapitālajam remontam, kā mēs iedalām pirmā, otrā, trešā, ceturtā, lai tas notiktu šeit Latvijā. Lai tas viss notiktu šeit Latvijā.

Labi, bet tās ir vēlmes, svarīgi būtu nodalīt vēlmes no tā, kas notiek. Cerības no plāna. Vēl viena lieta, ko es, gatavojoties šai sarunai, sapratu, ka šīs somas no litrāžas viedokļa ir tādas, ka, ja es izkrāmēju - ja mums būtu vairāk laika, es izkrāmētu šito ārā un teiktu - saliekam kopā, plus vēl ieliekam zābakus un ūdeni, nav variantu. Piekrītat?

Piekrītu.

Tas būs atrisināts nākamā gada laikā?

Būs.

Līdz vēlēšanām, vēlams? Šis labs jautājums politiķim - līdz vēlēšanām būs zemessargiem?

Es nedomāju, ka man vēlēšanas būs kā šķirtne. Es gribu izdarīt to, ko mēs esam apņēmušies.

Jums būs vēlēšanas kā šķirtne.

Būs vēlēšanas, jā, bet šis jau nav saistīts ar vēlēšanām jautājums, šis ir saistīts ar zemessargu nodrošināšanu.

Ir saistīts. Ja ministrs ir amatā vairāk nekā trīs gadus un nav nodrošinājis zemessargus ar bāzes paketi un viņam dubultojas budžets, tas ir kā?

Labi. Uzskatīsim, ka jums...

Mēs varam pastrīdēties, ja jums ir cits arguments.

Nav man argumentu. Es esmu pietiekoši priecīgs par pārmaiņām, ko es redzu zemessardzē šobrīd, ka viņiem nāk jaunais ekipējums, būs apģērbs, būs zābaki, būs mugursomas, būs ieroči.

Visa tā minimālā pakete būs nākamgad?

Jā.

Nevis 2020. gadā, par ko te pa labi, pa kreisi stāstīja, bet nākamgad.

Es nespēšu droši vien pateikt, ka tie būs 100%.

Cik procenti būs?

Es ticētu šobrīd, ka tas būs 90%.

Kas paliek 10%?

Daudz dažādas iespējamības, ko es patlaban pat nevaru iedomāties, kas varētu notikt.

Mērķis ir 100% nākamgad?

Protams.

Labi, ejam tālāk! No šitiem visiem pakojumiem līdz Zemessardzes... Viens liels konceptuāls, īss, bet konceptuāls jautājums, kas man nav saprotams.

Es ceru, ka es varēšu palīdzēt.

Es ceru. Pagājušā nedēļā Ministru kabinetā tiek apstiprināts Zemessardzes attīstības plāns. Tautas lielākās teritoriālās aizsardzības struktūras attīstības plāns 10 gadiem. Slepens. Vienīgais, ko var izlasīt, neskaitot frāzes, neviena slikta vārda par tiem preses cilvēkiem, bet es saprotu, kur viņi atrodas, vienīgā frāze ir - mēs gribam 12 000 zemessargu dažos gados. Viss. Kur mēs attīstāmies, kā – pa lielam te ir drausmīgi vispārīgi. Man tas pats jautājums – no kā mēs tagad slēpjamies, no saviem zemessargiem? Viņi nezina, kas ir pieņemts.

Es nedomāju, ka viņi nezina, es domāju, ka viņi zina. Plāni ir katrā iekšējā...

Tie, kas ir Zemessardzē, bet tie, kas gribētu būt Zemessardzē. Kā nācija, tas 1. kursa students, viņš nezina.

Dombura kungs, es nedomāju, ka, ja šis Zemessardzes attīstības plāns visiem kļūs atklāts, visiem pieejams...

Daļa.

... tas veicinās zemessargu skaita pieaugumu Zemessardzē.

Bišķi vairāk kā vienu lapiņu nevajadzētu?

Droši vien. Droši vien, es ieklausos. Vispār mums šobrīd notiek arī sarunas pie tā, ka mums vispār vajadzētu daudzas lietas mainīt šīs lapas izskatā. Varbūt mainoties lapas izskatam, mēs ņemsim vērā jūs ieteikumu.

Paldies, gaidīsim. Es varu detalizēti aiz kadra jums stāstīt ieteikumus, cik vien vajag.

Var jau teikt arī kadrā, kāpēc aiz kadra.

Laika nav, jūs vienkārši tūlīt teiksiet, ka jums jāskrien prom uz kādu svarīgu tikšanos ar svarīgiem onkuļiem. Es gribu izjautāt vēl virkni lietu, es ceru, ka tik daudz mēs varam izdarīt. Paldies! Jūras spēki. Viens jautājums, kas rodas, neprofesionāļu līmenī vismaz runājot, klausoties tos stratēģiskos riskus - optikas kabeļi, datu pārraides kabeļi, visādi kabeļi zem Baltijas jūras, kas mūs savieno ar citām valstīm, un visu laiku tās ziņas, ka krievu zemūdene tur, zemūdene tur...

Viņa jau nekur citur nevar aizpeldēt.

... un tie kabeļi īsti labi nav aizsargāti. Kāpēc mēs Latvijā neapskatām versiju vēsturiskās skaņās – nopērkam zemūdeni?

"Spīdola". Mums ir plāni, kurus mēs, protams, saskaņojam ar NATO attīstības plāniem, kā attīstīties. Mūs pienākums šobrīd ir nodrošināt jūras ceļu drošību. Vai mēs, pie mūsu iespējām un pie mūsu attīstības plāniem, vēl iekļaut arī šo spēju? Es domāju, mēs diez vai spētu.

Baltijas vienotā zemūdene? Jūs pēdējā laikā daudz runājiet par Baltijas vienoto gan iepirkumu, gan vis kaut ko.

Es šādi neesmu runājis. Par to, ka tiek izmantoti dažādi modeļi, bet vai tieši zemūdenes. Tikpat labi šobrīd ir šīs bezpilota vadāmās iekārtas, kuras var aizsargāt un arī novērot.

Arī tur ir vēl iespēja.

Protams, šobrīd ir diezgan sarežģīti. Man arī, atnākot uz šo amatu, bija tāds - kāpēc mēs nepērkam kopā daudz ko ar Baltijas valstīm. Tad tā lēnām izkristalizējās tā situācija, ka mums un Lietuvai iepriekšējos gados budžeti bija diezgan mazi. Tajā pašā laikā Igaunijai jau laikam piecus gadus ir 2%.

Bet tie kabeļi, tur ir riski? Zem jūras, tāpat kā pa gaisu, ko var nobloķēt.

Protams. Ir taču savienojumi. Arī šobrīd mēs gribam ekonomikā saslēgties ar Eiropu kopā, kur mums aizvien ir saslēgums ar Krievijas Federāciju. Kabelis no Lietuvas uz Zviedriju, kabeļi no Somijas uz Igauniju.

Zem ūdens mums vajag stiprināt mūsu kaujas vai profilaktiskās kapacitātes?

Jā, kapacitāti kā tādu, bet kādu tehniku izmantot – tas ir cits jautājums.

Starp zemūdeni un gaisu aizmirsu vēl vienu lietu, pārcilājot somu, kas kabatā cilvēkam - vecās slavenās zviedru medicīnas pakas, 80. gadu beigas. Vēl aizvien, reāli apliecināja man vakar un šodien, vēl aizvien cilvēkiem uz rociņām.

Es nevaru noliegt to, ko jūs man rādāt. Vienīgais, kā es teicu, man ir prieks...

Šitās dažiem esot iedevuši, bet ne tuvu ne daudziem, vismaz toč ne visiem.

Ja godīgi par to, kas notiek, tad medicīnas jautājums šobrīd ir viens no sarežģītākajiem un sāpīgākajiem man pašam personīgi. Es gribētu, bet varbūt saistībā ar visām reformām Veselības ministrijā mēs spēsim kaut kā, bet šis man tiešām ir tāds personisks...

Kur ir problēma? Kas nestrādā, ja ir šitāda situācija – astoņdesmitie gadi?

Nodrošinājums ar medicīnas lietām – tur droši vien mums vajag domāt. Es esmu jautājis. Šobrīd vēl neesmu saņēmis atbildi.

Izskatās, ka jūs tur kādam neuzticaties vairs.

Nē, es nedomāju, ka neuzticos.

Vēl aizvien uzticaties?

Ne jau tāpēc es neuzticēšos, ka jūs man parādiet to, kas mums ikdienā notiek, bet, jā, man mammas kolēģe strādā par mediķi Studentu bataljonā. Viņa man pienāca, kādi divi gadi atpakaļ, ministra kungs.

Divi gadi pagājuši. Kāpēc tas nav mainījies? Medpaka, pārsienamais materiāls. 576 miljoni budžets un pārsienamais materiāls.

Dombura kungs, es domāju, arī pārējie jautājumi būs pilnīgi identiski– tas maksā tik, kāpēc tas nav izdarīts, tas maksā tik.

Nē, tie būs citādāki - vai tas maksā tik?

Es arī tā domāju – nenopērkam vienu raķeti, bet diemžēl tas tā nestrādā sistēmā. Tas nav tā izdarāms.

No zemūdenes uzšaujamies vēl vienreiz gaisā un pēc tam atkal piezemējamies.

Droši vien, gaisā neviens nav palicis.

Viena dronu vienība arī varēt būt armijā?

Es domāju, mēs pie tā pašreiz strādājam.

Jūs domājat vai jūs strādājat?

Mēs strādājam. Ja es domāju, tad tas arī nav slikti. Es redzēju, ko spēj mūs pašu kompānijas. Es esmu priecīga, ka divas kompānijas ir šajā jaunajā aizsardzības federācijā.

Es prasu, vai ir reāls kontrakts?

Šobrīd notiek darbības, pie tā, lai viņi iesaistītos, jo pirms tam šīs kompānijas strādāja tikai civilajā sektorā. Viņas nav strādājušas militārā sektorā. Lai viņas nonāktu militārā sektorā, mums sākas jautājumi ar IDS, drošības sertifikātu.

Tātad reāla kontrakta nav neviena? Reāla kontrakta ar privāto firmu, kas reāli taisa inovācijas priekš armijas?

Nē, mēs šobrīd strādājam. Viņi izstrādā. Mēs strādājam pie tā, lai pie tiem droniem nonāktu. Mēs esam testējuši šīs pašas "UIV Factory" dronus. Viņi ir mācībās piedalījušies. Bet, kā es teicu, šis turpinājums ir tāds...

Viena firma taisa prototipus?

Viņiem jau ir civilais, viņiem vajag aprīkot viņus militārajām vajadzībām.

Jūs par to maksājiet šobrīd naudu?

Nē, mēs šobrīd nemaksājam, jo, kā jau es teicu, šis ir tas process, lai varētu ražot šeit, viņiem ir jāsaņem sertifikāts.

Mans jautājums ir, mēs vienmēr salīdzinamies ar Igauniju daudzās jomās, šī ir viena no tām - tehnoloģiskā attīstība. Igauņiem ir ziņa pirms gada, kā viņi 400 000 no sava aizsardzības budžeta tērē savām nacionālajām kompānijām inovāciju pasūtījumiem. Vai mums ir šādi pasūtījumi?

Mums ir, mēs esam grantus... Cilvēki izpēta, tajā pašā Rīgas tehniskajā universitātē man liekas mums ir Drošības institūts. Zemessargs Ķiploka kungs ir šī institūta vadītājs, kurš zina, kas ir vajadzīgs zemessargiem.

400 000 Ķiplokam točna nemaksā.

400 000 nemaksājam, bet mēs maksājam tām lietām, kuras mēs gribam. Mums, piemēram, ir noslēgts ar Stradiņa universitāti psiholoģiskās testēšanas...

Es par inovācijām runāju. Par augsto tehnoloģiju un psiholoģiskā testēšana nav augsta tehnoloģija, tā ir augsta gudrība.

Tur izmanto.

Labi, cik mēs no 576 miljoniem nākamgad investēsim šajā nacionālo augsto tehnoloģiju izmantošanā aizsardzībā?

Man ir jāapjautājas, es jums precīzus datus nevaru pateikt, lai nemulsinātu un nemaldinātu cilvēkus. Bet tas, ka mums ir šīs iestrādes ar zinātniekiem, un tie ir mūsu zinātnieki.

Konkrētais piemērs ir Ķiploks Tehniskajā universitātē un prototips ir dronus no civilajiem pārvērst par militārajiem?

Ne tikai, ir daudz un dažādi. Tas ir tikai viens piemērs, jo dronu ražotāji jau ir daudz. Tas jau nav viens ražotājs.

Dronu vienība ir plāns?

Es nedomāju, ka tieši vienība, bet tas, ka viņi mums ir vajadzīgi vienībās, tas nu nav noliedzams.

Atgriežoties pie tā, cik tas maksā.

Laižamies zemē.

Laižamies zemē, paldies. Valsts kontrole revidēja 2016. gadu, kas bija pirmais pilnais gads, jūsu darbības gads, protams, daudz ir noslepenotās lietas, bet daudz ir arī nenoslepenotās lietas. Viņi saka - trūkumi Zemessardzes personāla apmācības un nodrošinājuma jomā, kas var negatīvi ietekmēt Zemessardzes attīstību un mērķu sasniegšanu 2018. gadā. Mēs pārprasījām, kolēģi pārprasīja vakar, tās ir ļoti svaigas atbildes, kā viņi vērtē. Nepilnības viņi novērtē, runājot par nepilnībām kājnieku mehanizācijas projekta īstenošanas procesos, arī var negatīvi ietekmēt valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu un mērķu sasniegšanu. Tad viņi saka, ka līdz šim Aizsardzības ministrija veikusi uzlabojumus un ieviesusi piecus no kopumā 14 revīzijā sniegtajiem ieteikumiem. Atlikušos sola ieviest līdz 2018. gada beigām. Ātrāk nevar?

Ja mēs runājam par citām.. Kad es vēl biju parlamentā un komisijā, 2014. gada beigas. 2014. gada Valsts kontroles revīzija attiecībā uz Zemessardzi – pateicoties viņiem, mums patiešām ir daudz ko izdevies mainīt. Mums ir izdevies pilnīgi mainīt apmācības sistēmu, ko viņi norādīja, uzskaites sistēma sakārtota.

Pieci no 14 ieteikumiem ieviesti. Kāpēc nevar ieviest vairāk kā trešdaļu?

Es nemācēšu pateikt, par kuriem ir un cik tas ir laikietilpīgi. Tas nav tā, ka varētu kaut ko nomainīt. Kaut vai izstrādāt, pielāgot zemessargu apmācību mūsu profesionālo karavīru apmācībai, ko mēs esam izdarījuši. Tā ir pilnīgi, fundamentāli savādāka apmācība, ko mēs esam darījuši. Iepriekš zemessargi mācījās – kad bija iespēja, cilvēks atnāca. Šobrīd esam pārgājuši uz nometņu apmācību. Esmu ļoti pagodināts un priecīgs, kā mums tas ir izdevies uzlabot un iziet. Man laikam ir viens no visaugstākajiem novērtējumiem bija... Kāpēc man? Visai sistēmai no Klimoviča kunga, kurš ir ļoti pieredzējis militārā jomā. Viņš šogad kļuva par zemessargu, neskatoties uz to, ka viņam ir pietiekoši daudz gadu, un ļoti liela pieredze no krīzes rajoniem, kur viņš ir redzējis reālu karu. Viņš diezgan profesionāli pietiekami izvērtēja to, ko mēs esam izdarījuši, un viņš ir salīdzinājis to attīstību.

Daži jautājumi par naudām ļoti konkrētām. Vai valsts iepirkumos, kas ir milzīgs apjoms, ko aizsardzības resors dara - ministrija, bruņotie spēki, zemessardze -, vai jūs ziniet, kāda šogad ir populārākā iepirkumu summa?

Nemācēšu...

Minējums nav neviens?

Nē.

Jūs neinteresējieties par iepirkumiem.

Kāpēc jūs domājiet, ka es neinteresējos. Tad man ir jānoskaidro.

Man ir tabuliņa, es jums aplīdzēšu. Te ir līguma summa – 41 999 eiro. Eļļas, transportlīdzekļu vadītāju kursi, ekipējuma žāvēšana, plastikāta taktiskās nestuves, dušu konteiners, biroja mēbeles. Tās maksā 98 centi. Viss maksā šo. Kā jums tas patīk?

Tas ir jājautā tiem, kas iepirka. Es nemācēšu jums pateikt, kāpēc tieši šāda summa.

Es jums mācēšu. Tas ir jaunais Iepirkuma likums, kas stājās spēkā pavasarī, kur ir mazo iepirkumu robeža paaugstināta līdz 42 tūkstošiem, un tagad mēs visi palienam apakšā braši.

Es jums šobrīd patiešām nespēšu to atbildēt, bet pieļauju, ka daļa no šiem iepirkumiem patiešām varētu netikt realizēta un tas ietekmētu to, ko jūs minējāt Valsts kontrolē, mūsu darbību.

Tāpēc visi var pabāzties zem 41 999?

Es neapgalvoju, ka tas tā ir. Tas ir jāprasa Iepirkumu komisijai, kāpēc tas notika. Tas ir jāprasa Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kāpēc tieši šādi.

Jūs paprasīsiet?

Es jums neprasu.

Nē, nē, jūs viņiem paprasīsiet? Jums neliekas, ka šeit būtu nedaudz jāparevidē, kas notiek?

Apjautāties es apjautāšos ...

Bet tā vien liekāas, ka ir okay. Desmitiem iepirkumu, kas ir 41 999?

Cik šādu ir iepirkumu, sakiet, lūdzu.

Nu daži desmiti, kas ļoti lien zem tā.

Mums ir simtos iepirkumi.

Tad dažus miljonus šitā var formēt?

Kāpēc dažus miljonus?

Summāri sanāk daži miljoni.

Es nemācēšu tagad pateikt, cik tas procentuāli ir bijis, bet, ja jūs redzat šo skaitli... Es, protams, saprotu jūs skatījumu uz šo lietu, ka jums liekas, ka tas ir kaut kas šaubīgs, bet es nedomāju...

Jūsuprāt, nav nekas šaubīgs?

Ja to ir pārbaudījis Iepirkumu uzraudzības birojs...

Es nezinu, ko viņš ir pārbaudījis.

Vai tad viņš nav pārbaudījis?

Kuru katru no šiem mazajiem iepirkumiem? Tie ir mazie iepirkumi – tie ir atvieglotā, vienkāršotā kārtībā.

Nu tad es nevarēšu jums nokomentēt, vai viņi ir pārbaudīti vai nē, bet, ja tāda nepieciešamība ir bijusi kādai no vienībām, es nevaru šobrīd apgalvot pretējo.

Viss tas maksāja 41 999. Sakrita tā?

Ja mēs skatāmies uz visu skaitu iepirkumu un tieši šos, es nespēšu jums atbildēt.

Labi, labi, cits jautājums. Tas ir tas, ko jūs nesen darījāt nesen. Rudenī "De facto" Latvijas televīzijā izcēla laukā stāstu par to, ka jūsu padomnieks nodrošinājuma jautājumos varētu būt lobējis vienu firmu, kas saņem iepirkumus Aizsardzības ministrijā, jūs viņu atbrīvojāt no darba.

Jā, bet nevis par to, ka bija lobējis, bet, ka nebija godīgs un nebija pateicis.

Nebija pateicis ko?

Kā noritēja braukšana uz šo pasākumu Kanādā. Tas arī viss. Par godīgumu...

Tad jūs sakāt, ka viņš nebija lobējis, bet vienkārši nepateica. Visu bija darījis godīgi. Tā ir jūsu atbilde. Es gribu saprast, ko jūs man atbildat? Jeb tomēr viss tas bija šaubīgi, ko viņš bija darījis ar to braucienu?

Manā redzējumā, ja tas, ka man nebija informācija, ja tas met ēnu, tad tāds rezultāts arī bija, tika pieņemts tāds lēmums. Tas met ēnu.

Ēna kopš tā mirkļa ir uzmetusies ir palikusi arhīvos gan uz padomnieku, kas ir atbrīvots no darba, gan uz to firmu, kuras interesēs, iespējams, tas notika. Jums ir viedoklis, vai tās firmas iepirkumi līdz šim notika korekti, bez ēnām, bez lobētājiem? Jūs esat pārbaudījis kaut ko, vērtējis?

Neesmu vērtējis.

Jūs ziniet, cik šī firma ir saņēmusi aizsardzības resorā pasūtījumus šajā desmitgadē?

Desmitgadē?

Desmitgadē, es varu arī ciparus uzrādīt piecgadē un trīsgadē.

Es to nevaru jums atbildēt.

Desmitgadē, kolēģi saskaitīja, ir pāri par 20 miljoniem.

Tātad šī kompānija strādājusi jau ilgstoši Aizsardzības ministriju.

Tieši tā. Tas mans jautājums ir, vai jūs vispār monitorējat šo iepirkumu saimniecību un efektivitāti caur to. Ne tikai Valsts kontrole, bet jūs kā ministrs? Vai jūs pievēršat uzmanību kaut kādām lietām, piemēram, firmām, kuras ļoti daudz saņem pasūtījumus resorā, kur ir maza konkurence, kur ir viens vai divi pretendenti un kur līdz ar to, iespējams, efektivitāte nav augsta?

Līdz šim brīdim, kamēr iepriekš minētais jūsu padomnieks bija...

Jūsu padomnieks, manis iepriekš minētais. Kamēr viņš bija, tikmēr...

Mēģinājām sastrukturizēt un vairāk saprast par iepirkumu situāciju vispār. Jā, šobrīd jāprasa vairāk no organizācijām un padotajām iestādēm, lai šī informācija turpmāk...

Jāprasa, bet jums nav informācijas šobrīd, jums nav analīzes šādas par iepirkumiem.

Šādā veidā, kā jūs prasījāt, es neesmu analizējis.

Viens konkrēts piemērs. Vai jūs esat analizējis - pirms pāris nedēļām beidzās iepirkums nakts redzamības ierīcēm. Liels iepirkums, tiešām liels, pat salīdzinot ar visu to tehniku, ko mēs pieminējām – pāri par sešiem miljoniem – monokļi un brilles. Esat analizējis, vai veiksmīgs iepirkums tur bija.

Neesmu analizējis, jo man jāuzticas cilvēkiem, kas veic šo iepirkumu. Kā es viņiem varu neuzticēties.

Tas nozīmē, ka, ja es jautāšu tālāk, ka tur ir 630 monokļi un 90 brilles, tad kāpēc 630, kāpēc ne 1200?

Tas ir jau no operatīvajām vajadzībām droši vien.

Mums vairāk nevajag?

Droši vien, ka vajag vairāk, bet cik mums ir līdzekļu.

Tas ir tas jautājums? Parēķinot, pat neskaitot PVN, monoklis sanāk bez PVN gandrīz 8000 eiro, viens, bez kronšteina uz ķiveres. Ar PVN tuvu pie 10 000. Brilles vienas sanāk pāri par 13 000 bez PVN vai 16 000 pāri ar PVN. Tās ir labas cenas?

Es jums nespēšu, es neesmu eksperts.

Varbūt par to naudu varēja nopirkt vairāk un aprīkot vairāk karavīrus?

Ja tāda ir bijusi šī iepirkuma būtība, es viņu nevaru apstrīdēt.

Tad jūs nepārzināt, cik mēs aprīkojam armiju gadā ar nakts redzamības ierīcēm?

Tas ir bruņoto spēku kompetencē.

Jūs plānojot budžetu... Kā viņi pasaka, tā arī ir?

Ekspertīze ir bruņotajiem spēkiem taču.

To es nezinu. Ja jums bija nodrošinājuma jautājumos padomnieks, tad droši vien kaut kāda ekspertīze ir arī ministrijā.

Jā, ir valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos.

Tieši tā, un ministrija atbild par to, ka šis ir racionāls iepirkums.

Es pieļauju, ka arī viņiem nav pamata neuzticēties mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ja viņi saka, ka tā ir.

Jūs uz uzticību dzīvojiet, nevis uztādu atskaiti, analīzi, ekspertīzi?

Man liekas, kā lai es neuzticos militārajiem ekspertiem, kas strādā manos Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Labi. Vēl trīs jautājumi. Būtībā viņi ir par uzticēšanos arī. Kārlis Krēsliņš, pazīstams gan kā militārās sfēras figurants agrāk, gan kā politiķis pēc tam, uzrakstīja pirms dažām dienām, "Delfi" publicēja rakstu par to, kā un cik daudzi bijušie PSRS virsnieki no Jūras spēkiem, viņš fokusējās uz Jūras spēkiem tajā rakstā. Lasījāt? Viņš fokusējās uz Jūras spēkiem, cik daudziem no Jūras spēkiem bijušie padomju virsnieki, cik no viņiem ir atņemta pielaide valsts noslēpumam. 90% redziet, viņš apgalvo, liegta pieeja valsts noslēpumam un tamlīdzīgi. Kolēģi pārjautāja, vai viņš operē ar korektiem cipariem, aizsardzības resurss neko neatbildēja vakardienas un šī rīta laikā. Vai jums kā politiķim, kā politiķim šobrīd, ir pozīcija par situāciju? Tie, kas ir dienējuši PSRS armijā, viņu atrašanās Latvijas armijā, lietosim šo aptverošo vārdu, un situāciju, kad visu laiku ir tā epopeja ar pielaidēm noslēpumiem. Tur ir riski, tur ir kādas konsekvences, tur ir sistēmisks redzējums?

Es domāju, ka tur ir riski. Tāpēc mūsu sistēmā visiem cilvēkiem ir pielaides, arī Aizsardzības ministrijā. Tas ir ļoti būtiski, lai mazinātu šādus riskus, jo pirms pielaides piešķiršanas cilvēks tiek pārbaudīts. Tas samazina šādu risku iespējamību nākotnē.

Kas ir tas cēlonis, ja tā statistika ir pat puslīdz precīza? Mēs ņemam viņus savā armijā un pēc tam milzīgi lielam apjomam atņemam pielaides.

Dombura kungs, es laikam nevarēšu izstāstīt par visiem cēloņiem. Man nav pamats neuzticēties tam, ja cilvēkam noņem pielaidi, ka tad viņš ir kaut ko patiešām sastrādājis. Tas ne vienmēr ir jāsaista ar PSRS bruņotajiem spēkiem. Tie ir dažādi gadījumi, kas var būt, kāpēc cilvēkam noņem pielaidi. Tas būtu jājautā drošības iestādēm.

Kuras, mēs zinām, atbildēs, ka neatbildēs. Politiski es nojaušu no jūsu atbildes – bijušie padomju armijas virsnieki, katrs jautājums individuāls. Tā ir jūs pozīcija?

Nē, šajā gadījumā šī pozīcija ir tāda - jūs arī teicāt par uzticēšanos, ka, ja drošības dienesti saka, ka šim cilvēkam ir noņemta pielaide, man nav nekāda pamata neuzticēties. Otrs, es domāju, ka šobrīd ir labi risinājumi, mums notikuši valstī, ka mums cilvēkam būs iespēja iet uz tiesu, apstrīdēt un prasīt, kāpēc tā noticis. Attīstība notiek. Bet man, goda vārds, nav pamata, es nevaru, būdams politiķis, iejaukties ar "man liekas, ka šis nav pareizi, tagad darām tā".

Otrs jautājums par sastrādāšanu - ir disciplinārpārkāpumi armijā. 158 šī gada 11 mēnešos. Plus mīnus tas pats, kas pagājušogad un aizpagājušogad, kad jūs esat armijā. Un tālāk ir tādas vispārējās frāzes, kurām nav...

Tādi disciplinārpārkāpumi bija arī līdz manīm.

Pirms tam bija vairāk, pēdējos gados turas.

Tad jau kaut kas labs noticis arī.

Bet es gribu saprast, vai jums ir atbilde, kas tur notiek. Atbilde, kas tika atsūtīta – nolaidība pienākumos 63, 32 gabali alkohols, narkotikas, 14 kavējumi, 10 ārpus reglaments un citi, kas man lika aizdomāties. Vai jūs saprotat, kas tur notiek? Seši ir atbrīvoti, pārējie – disciplināri sodīti.

Daudz un dažādi gadījumi var būt. Piemēram, es nesaku, ka tā ir, bet, piemēram, cilvēks iet, viņam no aizmugures uzbrūk un atņem dienesta apliecību. Tas ir, jo viņš viņu ir nozaudējis. Nolaidība. Bet viņš tajā brīdī neko nevarēja izdarīt.

Ārpus reglamenta attiecības ir kas, ģedovščina?

Man ir grūti šobrīd... Man tad jānoskaidro precīzāk, kas tas ir bijis. Es savā ziņojumu skalā nekad neesmu redzējis ārpus reglamenta ziņojuma pārkāpumu.

Vēl vien īss jautājums, ko es gribu pajautāt. Rezervisti un valsts aizsardzība līdz pat skolām un jaunsardzei. Aizsardzības ministrija visu laiku uztur to ideju šogad, ka skolās vajadzētu ieviest obligāto aizsardzības mācību. Kas ir mērķis, ko jūs gribat dabūt no tā laukā?

Mērķis ir ļoti vienkāršs. Mēs gribam, lai šie cilvēki ir patrioti šīs valsts. Nav būtiski.

Tas nav tieši sasaistīts.

Tas nav sasaistīts. Tas viens ir tikai daļa no militārā. Valstiskā audzināšana, fiziskā sagatavotība, ko mēs vēlamies palīdzēt, jo skolā kā ir, tā ir, mēs paši zinām. Tas ir viss šis stāsts. Mēs būtu ļoti priecīgi un arī priecājamies, ka, izejot caur šo mūs apmācības sistēmu, jā, kāds jaunietis, bērns saistīs savu dzīvi ar aizsardzības resoru. Par to nav šaubu. Ja viņš būs ārsts, ugunsdzēsējs, skolotājs, inženieris, mēs būsim priecīgi, ja viņš būs šīs valsts patriots.

Viņš būs vispār jaudīgāks kā cilvēks?

Jā, tas ir tieši mūsu galvenais. Protams, daudzi mēģina salīdzināt ar tiem laikiem, kad mēs gājām šo militāro apmācību skolās. Nē, nē, tas nav jautājums par to, cik ātri vari izjaukt un salikt automātu, bet par to, kā tu attiecies pret savu valsti. Tas ir tas, par ko mēs laikam šodien visvairāk esam runājuši šajā raidījumā. Par attieksmi. Vēl viena lieta ir vēlēšanās darīt. Vēlēšanās darīt un attieksme, ar kādu tu to dari. Tās ir būtiskākās lietas, kurām nevajag resursu. Ja mēs to spēsim kaut kādā veidā mainīt to situāciju, mēs būsim ļoti, ļoti priecīgi.

Visus tos jautājumus, ko es nepajautāju laika limita trūkuma dēļ, es ceru mums izdosies parunāt.

Es domāju, ka mums bija viena no garākajām sarunām, kas šeit ir bijusi.

Tuvu rekordam. Tuvu, vēl nesasniegts.

Žēl, es centies, kā sportists būdams, uz tādu labāku rezultātu.

Iespējams, ka mēs varētu otro mēģinājumu kaut kad nākamgad uztaisīt. Tad, kad tās minētās lietas nebūs.

Tad, kad tās vēlēšanas.

Jā, tieši tā, kad viņas nāks tuvāk tai skaitā, un tad, kad tas budžets sāks apgūties ar jaunu joni, un tad, kad būs jāpilda šie solījumi.

Būs jāpilda solījumi, jā.

Jūs minējāt: "Es kā sportists". Noslēdzam ar to. Kā jums kā ekssportistam pašam ar fiziskās formas uzturēšanu?

Ļoti slikti. Tiesām ļoti slikti. Tikko aizdomājos par to tajā pašā Rumānijā. Piecēlāmies no rīta, gribējām uzkāpt pie Citadeles kalnā. Visa delegācija un miesassargi vienlaicīgi, un es sapratu, ka kaut kas jāmaina.

Mainīsiet un atsāksiet fiziski darboties?

Tas ir grūti, jo tiešām darba pienākumi ir ļoti, ļoti daudz. Kaut kā ir jāmēģina, bet nekādīgi nesanāk.

Jūs sakāt, ka pie manis jānāk divreiz nedēļā uz interviju. Ejam uz sporta zāli.

Es nevaru. Jau šogad, redzot nākošā gada aktivitāšu plānu ārpus valsts, tas, ko es teicu, arī ar kolēģiem no Lietuvas, jebkuru kolēģi, kas strādā aizsardzības jomā, to aktivitāšu skaits šobrīd, jo sevišķi šeit Baltijas reģionā, ir vienkārši...

Bet vajag. Arī ministra formu uzturēšanai vajag.

Tas ir ļoti svarīgi. Man šobrīd kolēģi un birojs ir pateicis: "Ministra kungs, mēs aiznaglosim durvis ciet, ja jūs nepaņemsiet nedēļu atvaļinājumu."

Ar to arī beidzam, lai jums laba veselība! Paldies par uzmanību!

Source info

www.DELFI.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus

Kalendārs

01. janvāris
FKTK vadītājs. Aicināts kopš 16. februāra; Komunikācijas daļas vadītājas atbilde: "Šobrīd neredzam iespēju. Es domāju tuvākajās nedēļās."
Pēters Putniņš
Pāvilostas mērs: aicināts kopš 23. janvāra; atteicies
Uldis Kristapsons
Skatīt vairāk

Vēl par aktuālo tēmu