Labdien!
Es sākšu ar šo jautājumu, lai mums nebūtu pārpratumu par to jūsu ekskluzīvo pirmoreiz Latvijas valdību vēsturē gadījumu, kad ministre dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Rīgā runā, ka esot tādi gadījumi, kad ļoti augstos kabinetos, ļoti augstu amatpersonu un politiķu sarunās - tad, kad ar Čakšas kundzi strīdoties vai viņu kritizējot, tad viens otrs, piemēram, tagad jau partijas vai apvienības biedri saka: nu, kā tu tā pret grūtnieci? Es gribētu saprasties tagad uzreiz ar jums, vai amatpersonai un politiķei Čakšai šobrīd saistībā ar viņas stāvokli ir kādas atlaides.
Es teiktu, ka absolūti nē. Ņemot vērā to pirmreizējo stāvokli, ka tas tā valdībā nav bijis, ir dažas situācijas bijušas, kur tas tiek uzsvērts, nevis no manas puses, varbūt cilvēkiem reizēm ir grūti uztvert, ka tas ir fizioloģisks stāvoklis, tā nav saslimšana, es ļoti apzināti saprotu, cik daudz es varu strādāt un cik nē. Līdz ar to diskusijas ar mani vienmēr ir pēc būtības, nevis, ņemot vērā kādas atlaides tāpēc, ka es gaidu bērniņu.
Runājam pēc būtības. Pēc dažām dienām, pēc nedēļas un pāris dienām apritēs pusotrs gads, kopš jūs esat amatā. Tas ir pietiekami liels apjoms, lai varētu kaut ko vērtēt. Statistikas rādītāji, visa veida starptautisko vērtētāju rādītāji, mediju visa veida apraksti runā par to, kā dažādās jomās Latvija ir starp sliktākām Eiropā, arī pasaules mērogā ne tā ka baigi spoži līdz ar to. Dzīves ilgums, viss tas, kas saucas par priekšlaicīgas nāves novēršanas lietām, sirds asinsvadu slimības, insulti, sirdstriekas, viss tamlīdzīgais, onkoloģija, viņas identificēšana, viņas novēršana, vienkārši saslimšanu apjomi, hepatīti, AIDS, tā tālāk un tā tālāk. Kas ir uzlabojies, kas pusotra gada laikā ir uzlabojies?
Ir viena lieta, kas ir ļoti skaidri uzlabojusies. Tā ir mātes mirstība, mātes un bērna mirstība, kas mums 2015. gadā tika definēta pat Eiropas zonā ne tikai Eiropas Savienības valstīs kā viena no augstākajām, kur mēs jau sākām līdzināties trešās pasaules valstīm. Šogad ļoti skaidri ir mazinājusies, tur es varu runāt pat absolūtos skaitļos - tur bija 15, tad šogad mēs varam runāt par trīs, labi, gads vēl nav beidzies, bet tur bija ļoti skaidri darbi, kas tika darīti, ieviesti kvalitātes kritēriji, skaidras apskates, pārbaudītas slimnīcas, ar slimnīcām tika runāts.
Labi. Viens punkts - mātes veselība. Kas vēl?
Otrs, ja mēs runājam par dzīvildzi. Veselībā vispār tā interesantā lieta ir tas, ka mēs ļoti strauji rādītājus nevaram uzlabot, jo dzīvildzi ietekmē ļoti daudz dažādi faktori. Bet otra būtiskā lieta, teiksim, ir pieejamība onkoloģijas pacientiem. Ja mēs runājam par zaļo koridoru, ko ļoti daudz ir runāts, bet tomēr ir skaidri nodefinēts, ka primārajiem izmeklējumiem ir jānotiek desmit dienu laikā un līdz diagnozei ir jānonāk 30 dienu laikā.
