Foto: DELFI

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, kurš šajā amatā strādā nepilnu pusgadu, sola, ka KNAB darbi liks sabiedrībai mainīt skeptisko skatu par biroja spējām, bet vispajomīgākā korupcija, viņaprāt, notiek valsts iepirkumos, viņš skaidroja raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu".

Sarunā Straume atzina, ka Oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļa Andreja Judina oligarhu lietas materiālos atklātie pārkāpumi, kas deputāta ieskatā varētu kalpot jauna kriminālprocesa sākšanai, savulaik nav tikuši vērtēti, bet tagad informācija par tiem nosūtīta "atbildīgajai drošības iestādei".

Arī pārbaude par "Rīdzenes sarunu" nonākšanu publiskajā telpā noslēgusies un tās secinājumi nosūtīti Drošības policijai. Vēlāk Drošības policija apstiprināja, ka sākusi vērtēt KNAB dienesta pārbaudes slēdzienu.

Tāpat Straume atzina, ka situācija korupcijas izskaušanā uzlabojas nepietiekami, turklāt lielā mērā pozitīvo tendenču iemesls ir civilizētāka sabiedrība, nevis KNAB nopelni.

Savukārt par savu iepriekšējo pieredzi izlūkošanā, proti, Militārās izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD) viņš runāja atturīgi, apgalvojot, ka lielākā daļa viņa darbību atspoguļota klasificētos dokumentos.

Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.

Atsevišķās nozarēs korupcija ir sistēmiska

Korupcijas sekas ir dārgāks pakalpojums un zemāka kvalitāte. Straumes ieskatā vismaz atsevišķās nozarēs korupcija ir sistēmiska. "Līdz ar to secinājums ir tāds, ka arī KNAB ir jāspēj strādāt sistēmiski, analizējot šo problemātiku, jo skriet, ķert vēju laukā - nez vai būs rezultāts. Varbūt kādreiz paveiksies, bet es domāju, ja mēs gribam tādu patiesi nopietnu rezultātu, tad ir jāstrādā sistēmiski," viņš skaidro.

KNAB vadītāja vērtējumā dažādu iemeslu, tostarp Policijas akadēmijas likvidēšanas dēļ tiesībsargājošās iestādes pašlaik nav "pašā stiprākajā līmenī". Viņaprāt, tas attiecas arī uz KNAB.

"Nesodāmības sajūta personām, kuras izdara dažāda veida noziegumus, tai skaitā tādus, kas ir saistīti ar korupciju, ir pietiekoši augsta diemžēl valstī," viņš atzīst.

Uz jautājumu par to, kur un kā KNAB redz sistēmiskumu, Straume atbild: "Ticiet man, mēs redzam, bet es konkrētas lietas neminēšu tā iemesla dēļ, ka kāds var nobīties un sākt darīt pretdarbības, lai apgrūtinātu mūsu darbu."

Viņš atzīst, ka pagaidām pārkāpēji no KNAB baidās "diezgan minimāli". Viņš pieļauj, ka korupcijas apjomi varētu pārsniegt miljardu eiro.

Kā piemēru viņš minēja zemsliekšņa iepirkumus, kuru caurskatāmība un kontroles iespēja ir nepietiekošā līmenī.

Straume vēlas ar skalpeli griezt korupcijas tīklu vājākajos posmos

Straumes vērtējumā prioritāri uzmanības lokā ir publiskie iepirkumi, turklāt visās nozarēs, īpaši izceļot būvniecību, interneta tehnoloģiju nozari un veselību, lai gan korupcija vērojama visās jomās.

"Joprojām mums ir šī nesodāmības sajūta, arī kropļojot konkurenci, vienojoties uzņēmējiem savā starpā, tādējādi mākslīgi palielinot, izkrāpjot," skaidro KNAB priekšnieks. "Eiropas fondu jaunais cikls sākas, milzīgas naudas summas nāks iekšā valsts budžetā, protams, ka viņas tiks novirzītas arī dažāda veida projektos, lai attīstītu valsti - infrastruktūru un tā tālāk. Kropļojot konkurenci, uzņēmējiem vienojoties, viņiem pastāv iespēja faktiski izkrāpt lielākas naudas summas ar to, ka viņi novienojas, ka neviens nesolīs zemāk par šo vai būs iespējams kaut kādā veidā sadārdzināt visus šos iepirkumus. Jautājums ir tāds - vai ir amatpersonas, kurām tas būtu jāredz, kuras ir atbildīgas par šiem iepirkumiem, un viņām būtu jāreaģē, būtu jāspēj nepieļaut tādas situācijas."

Uz Dombura iebildi par "riņķa aizsardzību" korupcijā, kas nozīmē, ka personai, ka iziet ārā no šī riņķa "bizness ir beidzies", Straume atbildēja, ka plāno izjaukt šo sistēmu. "Es domāju, ka kaut kur vājākajā punktā izdosies varbūt ar skalpeli iegriezt, pajuks sistēma un būs, kas ziņo," ir pārliecināts KNAB vadītājs.

KNAB turpina pārbaudi par 'Bi-2' koncertu pirms vēlēšanām

Maijā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kas tolaik bija biroja vadītāja pienākumu izpildītāja atzina, ka pirms pašvaldību vēlēšanām KNAB bija sācis vairākus desmitus pārbaužu par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem.

Straume teica, ka pārbaudes jānoslēdz pusgada laikā pēc vēlēšanām, tātad līdz 3. decembrim. Tomēr sarežģītākos gadījumos pārbaude var ieilgt, tāpat daudzos gadījumos aģitācijas pārkāpumi nav konstatēti.

Starp lietām, kur pārbaude vēl turpinās, ir arī tā, kas ierosināta par grupas "Bi-2" koncertu Rīgā pirms pašvaldību vēlēšanām. Koncerts tika finansēts no Rīgas domes budžeta un ieeja tajā bija par brīvu.

Partiju ziedojumu datubāzi savienos ar VID elektronisko deklarēšanos

Komentējot sociālo tīklu nozīmi politiskajās kampaņās, viņš atzīst, ka aģitāciju šajā vidē kontrolēt ir sarežģīti. "Paredzam, ka būs apgrūtināti saskaitīt un pārliecināties, vai šī ir apmaksāta vai neapmaksāta reklāma, un, ja viņa ir apmaksāta, saskaitīt un pārliecināties, ka partija, deklarējot savus izdevumus un ienākumus, ir viņu nodeklarējusi patiesi."

Tomēr groži tiks pievilkti citās jomās. Piemēram, lai varētu izsekot tam, vai netiek pārkāpta jaunā norma, kas neļauj cilvēkam ziedot politiskām organizācijām vairāk par 30% gada laikā nopelnītā, partiju elektroniskā deklarēšanās sistēma tiks saslēgta ar Valsts ieņēmuma sistēmu.

OIK skandālā KNAB sadarbojas ar policiju

Straume stāstīja arī par KNAB vēlmi daļu atbildības par pārraudzību "novirzīt uz valsts pārvaldes publisko kapitālsabiedrību vadītāju pleciem". Vadītājiem būtu jānovērš interešu konflikti, jāizstrādā iekšējie korupcijas novēršanas mehānismi, bet KNAB viņus tikai uzraudzītu.

Gadījumos, kad iestādē tiktu fiksēti korupcijas gadījumi, būtu jāizvērtē arī vadītāju atbildība, kas gan būtu disciplināra, nevis, piemēram, saistīta ar naudas sodiem.

Jautāts par to, kā šāda kārtība attiektos piemēram uz OIK skandālu, Straume apstiprināja, ka šajā lietā KNAB sadarbojas ar Ekonomikas policiju.

Kas paliek ārpus kontroles iestāžu radara

KNAB priekšnieks atzīst, ka izvairīties no kontroles ir iespējams. Par jautājumu, vai slieksnis no kura amatpersonām ir jādeklarē darījumi, proti 20 minimālās mēnešalgas, ir adekvāts, Straume atbildēja, ka "šis varbūt ir jautājums, kas jāpapēta".

Bez sabiedrības iesaistes korupciju nevar apkarot

KNAB vērtējums sabiedrības acīs vēl aizvien nav augsts, norāda Straume. " Cerēsim, ka būs sabiedrības locekļi, kuri pirms KNAB reputācijas atgriešanās kaut kādos līmeņos vai pat augstākos, kādi ir agrāk bijuši, būs gatavi nākt un ziņot par koruptīvām attiecībām.

Viņš piekrīt, ka tas KNAB, kura vadītāja amatā viņš stājās šovasar, nav tā pati ar esošo valsts sistēmu nesaistītā un neatkarīgā iestāde, kas tika iecerēta pirms teju 20 gadiem, kad sākās sarunas par korupcijas apkarošanas iestādes izveidi.

"KNAB darbs un rezultāti sabiedrībai liks noticēt," sola Straume.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!