Pāvilostas "mājai – kuģim" identiska peldošā konstrukcija ir pietauvota Jūrmalā, pie Lielupes tilta. Arī tā aizvien oficiāli skaitās kā būvniecības stadijā esošs kuģis – pontons, tomēr uz šī ekspluatācijai nenodotā objekta notiek pasākumi un vasarās funkcionē restorāns.
Par šo situāciju Latvijas Jūras administrācijas (LJA) valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina: "Tikai īpašnieks var mūs uzaicināt un pateikt, ka es vēlos viņu nodot ekspluatācijā."
Kā noskaidroja portāls "Delfi", konkrētais zemes gabals Jūrmalā un publisko ūdeņu daļa 2013. gadā iznomāta Pāvilostas "mājas – kuģa" īpašnieka Argoda Lūsiņa vadītam uzņēmumam "BBN centrs", kas pieder viņas dzīvesbiedres Antras Lūsiņas uzņēmumam "Jaltrade". Saskaņā ar sociālajos tīklos redzamām fotogrāfijām vasarā šajā objektā notiek pasākumi un funkcionē restorāns "Laivas", ko telefoniski apstiprina arī restorānā.
"Es uzskatu, ka tas nav pareizi," par būvniecības stadijā esošas peldošas konstrukcijas izmantošanu publiskiem pasākumiem teic LJA vadītājs. "No veselā saprāta [viedokļa] noteikti to nedrīkst darīt."
Viņš intervijā otrdien, 30. janvārī, solīja vērsties Jūrmalas domē, lai informētu, ka šis peldlīdzeklis ir būvniecības stadijā. Pirmdien, 5. februārī, LJA portālu "Delfi" informēja, ka vēstule Jūrmalas domei tiek gatavota.
Peldlīdzekļu reģistrācija un statusa noteikšana, līdzīgi kā sauszemes transportlīdzekļu reģistrācija un statusu noteikšana, nav pašvaldības kompetencē.
Lēmumu par konkrētā zemes gabala un ūdenstilpes daļas iznomāšanu "BNN centram" Jūrmalas dome pieņēma 2013. gada maijā. Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Zane Leite portālu "Delfi" informē, ka uzņēmumam pieder zemesgabals, kas atrodas iznomātās Lielupes ūdenstilpes krastā, tādēļ tas vērsies pašvaldībā, lai varētu izmantot savam īpašumam piegulošo ūdenstilpes daļu.
Viņa skaidro, ka iznomātā ūdenstilpes daļa atrodas ūdeņu teritorijā, ko atļauts izmantot saimnieciskās darbības veikšanai, ievērojot Lielupes ekspluatācijas noteikumus, pilsētas teritorijas plānojumā noteiktajiem mērķiem. Šie izmantošanas veidi ir gan zveja, gan piestātņu izvietošana, gan arī tādas aktivitātes kā ūdenssports, sabiedriskā ēdināšana un citas.
Savukārt uz jautājumu par pašvaldības vērtējumu situācijai, ka publiskiem mērķiem tiek izmantota konstrukcija, kas skaitās nepabeigta, domes pārstāve atbild: "Peldlīdzekļu reģistrācija un statusa noteikšana, līdzīgi kā sauszemes transportlīdzekļu reģistrācija un statusu noteikšana, nav pašvaldības kompetencē."
Līgums ar pašvaldību noslēgts 2013. gada augustā uz pieciem gadiem.
LJA Kuģu reģistrā kā būvniecības stadijā esoši reģistrēti divi ar uzņēmēju Lūsiņu saistīti pontoni - Pāvilostā kāpās novietotā peldlīdzekļa būvniecība saskaņā ar reģistrā norādīto uzsākta 2011. gadā un to īsteno AS "Kurzemes degviela", savukārt Jūrmalas kuģa "Antra" būvniecība sākta 2012. gadā un to veic SIA "Alco".
Krastiņš gan uzsvēra, ka viņam nav iespējas pārbaudīt, kurš dokuments attiecas uz kuru pontonu, jo tie ir identiski. "Alco" pilnībā pieder Lūsiņam, savukārt "Kurzemes degvielas" lielākais akcionārs ir "Alco", liecina "Lursoft" dati. Tiesa gan, "Kurzemes degviela" ir akciju sabiedrība, tādēļ tās akcionāru atklāšana nav obligāta un var atšķirties no pēdējiem deklarētajiem datiem.
Satelītattēli platformā "Google Earth", liecina, ka Jūrmalas peldošā konstrukcija būvēta Lielupes krastos Dubultos. Konkrētais īpašums saskaņā ar "kadastrs.lv" datiem pieder pašvaldībai. 2005. gadā gan uz šo zemes gabalu zemesgrāmatā nomas tiesības nostiprinājusi SIA "Lodeszars", kas tagad mainījusi nosaukumu uz SIA "AD Jūrmala".
Lūsiņu pārstāvošais advokāts Viktors Tihonovs savā viedokļrakstā Jūrmalas pontonu nosauca par "izklaides kuģi". "Tihonova kungs, es pieņemu, kā jurists ļoti interesanti šajā savā aprakstā paspēlējās ar dažādiem terminiem, katrā brīdī viņš viņus lietoja savādāk, un es pieņemu, ka viņš to noteikti darīja apzināti," teica Krastiņš.
Jautāts, vai konkrētais pontons ir izklaides kuģis, Krastiņš atbildēja ar pretjautājumu: "Kāds izklaides kuģis?". Objekts aizvien ir pontons, bet juridiski pēc Jūras kodeksa jaunās un spēkā esošās redakcijas tas skaitās peldoša konstrukcija, kas paredzēta noteiktu darbu veikšanai virs ūdens, viņš skaidroja.
