Ģimenēm, kas atgriežas Latvijā trūkst vienkopus pieejamas informācijas, bet izglītības sistēmā būtu jāņem vērā, ka ārpus Latvijas augušiem bērniem ir vājākas latviešu valodas, bet spēcīgākas citu valodu zināšanas, "Delfi TV ar Jāni Domburu" skaidroja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, kura no 2005. līdz 2014. gadam bija Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese un kopš 2015. gada strādā Satversmes tiesā.
Jautāta par to, kā, atgriežoties dzimtenē, izjutusi reemigrācijas vidi, viņa atbildēja: "Smagi."
Viņa atsaucās uz LNT raidījumu "Top 10", kas aizvadītajā nedēļā stāstīja par trīs ģimenēm, kas atgriezušās Latvijā. "Tas, kas ļoti sasaucas ar manām sajūtām, ja nemaldos, viena no ģimenītēm minēja, ka būtu bijis ļoti labi, ja būtu vismaz kaut kādā vienā vietā informācija koncentrēta par, teiksim, bērnu izglītības iespējām, sociālo jautājumu iespējām."
"Nākamais ir jautājums par izglītības saturu," viņa norāda. Satversmes tiesas vadītāja uzsver, ka "tas ir lielais un valstiskais jautājums", par to, cik lielā mērā Latvijas skolas ir gatavas uzņemt bērnus, kam latviešu valoda nav pirmā valoda, bet kuriem augstā līmenī ir citu valodu zināšanas.
Šo bērnu kompetences, "manuprāt, palaižam vējā, jo es teiktu, vispār Latvijā ļoti vajadzētu piestrādāt, tas ir vispārējs komentārs, tas nav saistīts tikai ar reemigrāciju, bet tas, ka Latvijas skolās būtu jāpastiprina citu valodu apmācība, jo īpaši Eiropas Savienības valodas", skaidro Ziemele.
Viņa gan uzsver, ka tas nenozīmē šiem bērniem dot kādas atlaides. "Es katrā ziņā saviem bērniem nekādas atlaides nekad neesmu prasījusi. Nē. Es domāju, ka tas ir drīzāk varbūt metodes jautājums, kas mums ir zināms, runājot par mazākumtautību skolām."
Kā ziņots, raidījums "LNT Ziņu TOP 10" vēstīja, ka ģimenes, kas pēc ārzemēs pavadītiem gadiem atgriežas Latvijā, saskarās ar zemām algām, dzīves dārdzību un grūtībām atrast darbu un iekļaut savus bērnus vietējās skolās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
