Reportāžas:

Daugavpils

F64
Uz sākumu
Reportāža

Grupējumi, 'pokazuha' un mazliet siltuma

Politiķu cīņa pirms vēlēšanām Daugavpilī izvērtusies tik asa kā vēl nekad, bet vietējo interese par to, kurš kļūs par nākamo mēru, ir minimāla, jo uzņemto trajektoriju mainīt var tikai centrālā valdība Rīgā. Daugavpilieši vēlas justies piederīgi un vajadzīgi, bet nedalītu Latvijas un starptautisko mediju uzmanību viņi izpelnās tikai tad, kad jāmeklē separātisti un zaļie cilvēciņi. Tos arī portālam "Delfi" neizdevās atrast. 

Guna Gleizde, DELFI žurnāliste

Daugavpils mēra amats:

2001. gada 19. marts - Rihards Eigims ("Latgales gaisma"), nomainot Alekseju Vidavski (LSDSP)

2003. gada 10. aprīlis - Ivars Šķinčs ("Latgales gaisma")

2003. gada 4. septembris - Rita Strode ("Latvijas ceļš")

2009. gada 1. jūlijs - Rihards Eigims (LSDSP)

2009. gada 28. septembris - Jānis Lāčplēsis (LPP/LC)

2011. gada 24. marts - Žanna Kulakova (LPP/LC)

2013. gada 1. jūlijs - Jānis Lāčplēsis ("Latgales partija").

Latvijas otrā lielākā pilsēta nonākusi identitātes krīzē. Daugavpilieši politiķus un iedzīvotājus nacionalitātēs nedala, tomēr gandrīz katrs intervijās jūtas spiests atbildēt uz nemaz neuzdotiem jautājumiem par latviešu valodas prasmi pilsētā. Liela daļa iedzīvotāju ar nostalģiju atceras laikus, kad Daugavpils bija rūpniecības citadele, bet tagad vietējie uzņēmumi darbiniekus nespēj atrast mēnešiem ilgi. Pilsēta vēlas kļūt par multikulturālisma un mākslas centru, bet infrastruktūras trūkums to padara arvien tālāku no tūrisma ceļiem. Valsts piedzīvo mērenu, bet stabilu izaugsmi, savukārt Daugavpilī biznesu otro gadu pēc kārtas bremzē recesija otrpus austrumu robežai.

Esošais pilsētas galva Jānis Lāčplēsis ("Latgales partija") pēdējos mēnešos pilsētu satricinājušos politiskos skandālus saista ar konkurentu augušo vēlmi nonākt pilsētas vadībā, jo tuvākajos gados atkal sagaidāma Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūšana, kā arī atsevišķu uzņēmēju interesi par "Daugavpils siltumtīklu" privatizāciju. Viņa kritiķis, Saeimas deputāts un Daugavpils mēra amata kandidāts Andrejs Elksniņš ("Saskaņa") norāda uz, viņaprāt, aizdomīgiem un nesaimnieciskiem līgumiem gan šajā pašvaldības uzņēmumā, gan citās jomās. Savukārt bijušais Daugavpils mērs, Saeimā no ZZS ievēlētais Rihards Eigims, kurš pašvaldību vēlēšanās startēs no atsevišķa saraksta, savos komentāros ir lakoniskāks: "Man trūkst vārdu." 

Aprīļa vidū pieejamā informācija liecina, ka Daugavpils pašvaldības vēlēšanās startēs astoņi vai deviņi kandidātu saraksti. Uz vietu domē pretendēs arī bijusī domes priekšsēdētāja Rita Strode ("Gods kalpot mūsu Latvijai"), bijusī Saeimas deputāte Ināra Ostrovska (ZZS), bijušais parlamentārietis Aleksandrs Mirskis ("Alternatīve").

Kampaņa sākās pirms gada

"Daugavpils ir, bija un būs liels reģionāls attīstības centrs, kura ietekme uz reģionu var tikai palielināties," portālam "Delfi" teic Lāčplēsis.

Viņš izceļ pašvaldības ieguldījumus atpūtas teritorijā Stropu mikrorajonā, kur izveidotas slēpošanas un riteņbraukšanas trases. Nākotnē paredzēts būvēt promenādi, tenisa kortus un citus labumus, pamazām piesaistot arī privātos investorus. Kā vienu no savām nākamo četru gadu prioritātēm viņš min Daugavpils lidostas rekonstrukciju.

Jānis Lāčplēsis. Foto: F64

Tagad, līdzīgi kā citas pašvaldības, Daugavpils dome gaida, kad pieejami kļūs nākamā ES fondu plānošanas perioda līdzekļi. "Esam iesnieguši attīstības programmas visās jomās, un plānoto projektu summa jau tagad ir mazliet vairāk par 150 miljoniem eiro, bet darbs turpinās un summa noteikti palielināsies."

Lai gan bezdarbs ir otra būtiskākā Latgales problēma uzreiz aiz depopulācijas, tomēr Daugavpilī un tās apkārtnē bezdarba līmenis ir izteikti zemāks nekā citur, apgalvo mērs. Viņš pauž, ka ap 20% pilsētā strādājošo nav te deklarējušies, tomēr "tāds ir attīstības centru uzdevums". 

Par izredzēm jūnijā gaidāmajās vēlēšanās viņš nerunā, bet atzīst, ka vēlēšanu tuvums pilsētā jūtams jau ilgi: "Kampaņa sākās jau vairāk nekā pirms gada. Tā sākās ar to, ka atsevišķi politisko spēku pārstāvji nopirka masu informācijas līdzekļus – iegādājās avīzes, portālus, televīzijas. Tagad nopirkti lieli laukumi centrālajos masu informācijas līdzekļos. Tas viss ir kampaņas sastāvdaļa."

"Es negribētu teikt, ka es jebkad esmu bijis tālu no Daugavpils. Tur ir mana ģimene, pilsēta ir tā, par kuru man sāp sirds. Es nedomāju, ka atgriešanos diktē politiski procesi."Daugavpils mēra amata kandidāts Andrejs Elksniņš ("Saskaņa")

Visticamāk, ar to politiķis domā "Saskaņas" domnieku aiziešanu no koalīcijas, kā arī laikraksta un portāla "Naš Gorod" nonākšanu pastarpinātā Elksniņa kontrolē, kas tikai tagad oficiāli apstiprinājis, ka būs "Saskaņas" kandidāts Daugavpils mēra amatam. 

Andrejs Elksniņš. Foto: F64

Jautāts par atgriešanos Daugavpilī, Elksniņš atbild: "Es negribētu teikt, ka es jebkad esmu bijis tālu no Daugavpils. Tur ir mana ģimene, pilsēta ir tā, par kuru man sāp sirds. Es nedomāju, ka atgriešanos diktē politiski procesi. Pēc būtības iedzīvotāji pilsētā pieprasa pārmaiņas, ir milzīga neapmierinātība ar pašreizējo varu un korupcijas shēmām – "Daugavpils siltumā" tās ir koģenerācijas shēmas, atkritumu apsaimniekošanā tās ir "Clean R" shēmas, darba vietu trūkuma jomā, būvniecības neattīstības jomā, kā arī nozīmīgu valsts projektu apgūšanā Daugavpilī."

Par traģiskāko politiķis uzskata apstākli, ka cilvēki, it īpaši jaunatne, aizbrauc no pilsētas. Jautāts par to, kā viņš novērsīs iedzīvotāju aizplūšanu, Elksniņš atbild: "Jāveicina labvēlīgi nosacījumi attiecībā uz investīciju ienākšanu, jānodrošina normāla komunikācija ar valdību. Daugavpils kā otra lielākā pilsēta nevar desmitgadēm stāvēt uz ceļiem un lūgties naudu kādu projektu realizācijai." 

Komentējot to, kāpēc "Saskaņai" komunikācija ar valdību izdotos veiksmīgāk nekā ar "Vienotību" cieši saistītajam Lāčplēsim, Elksniņš norāda uz Rēzeknes un Rīgas piemēru. Uz iebildi, ka arī Rēzeknē iedzīvotāju skaits samazinās, viņš attrauc: "Jā, bet paskatieties, kāda ir pilsēta, cik daudz uzņēmumu atvērti speciālajā ekonomiskajā zonā." Daugavpilī šāda zona sākusi attīstīties tikai no šā gada "tikai mums piedaloties", apgalvo Elksniņš.

Rihards Eigims. Foto: F64

Eigimam viņa pārstāvētā partija – ZZS – ļāvusi vēlēšanās startēt citā sarakstā. Saskaņā ar ZZS Daugavpils saraksta līderes Ināras Ostrovskas teikto zaļo un zemnieku pārstāvji atteikušies būt vienā sarakstā ar Eigimu. Tādējādi viņš uz domi pretendēs kopā ar Līviju Jankovsku un citiem cilvēkiem, ar ko startējis 2009. gada pašvaldību vēlēšanas. Tolaik gan Jankovska, gan Eigims bija Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas sarakstā, 2013. gadā Jankovska Daugavpilī kandidēja kā "Mūsu partijas" līdere, gadu vēlāk viņa centās iekļūt Saeimā no Latvijas Reģionu apvienības saraksta, bet Eigims parlamentā tika ievēlēts no ZZS saraksta.

Par lēmumu pēc septiņu gadu darba Saeimā atkal censties atgriezties Daugavpils domē politiķis saka: parunājis ar cilvēkiem Daugavpilī, kuri teikuši, ka viņam jāatgriežas. Tā arī nolēmis darīt. Tiesa gan, Eigims piebilst, ka pēc gada gaidāmas arī Saeimas vēlēšanas, tāpēc "tad jau redzēs".

Grūtāk nekā krīzes laikā

Viens no pilsētā pazīstamākajiem uzņēmējiem intervijai kategoriski nepiekrīt. "Es jums nevaru teikt neko tādu, ko jūs drīkstēsiet rakstīt." Seko daži necenzētu vārdu piemēri tam, kādēļ saruna būs nepublicējama. Kopš Ukrainas konflikta sākuma un sasaluma Krievijas un Eiropas attiecībās uzņēmēja bizness smagi cietis. Tas, kurš atradīsies vietējās pašvaldības vadītāja amatā, viņam ir maznozīmīgi – jā, mēram jāspēj braukt uz Rīgu un izsist cauri pilsētas intereses, tomēr lielākās uzņēmēju problēmas atrisināt nevienam mēram nebūs pa spēkam. Arī kandidātiem biznesmenis skarbus vārdus netaupa – esošajam mēram Lāčplēsim galvenokārt rūp, lai nebūtu nekādu satricinājumu, sīvākie sāncenši – Eigims un Elksniņš – ir populisti. Mirkli apdomājies, viņš piebilst, ka arī Aleksandrs Mirskis ("Alternatīve") uzrīkos pāris koncertus un gan jau iekļūs domē. 

2015. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 100 pilsētas lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 22%, liecina "Lursoft" dati. Pērnā gada finanšu pārskati vēl nav pieejami, tomēr, visticamāk, kritums sasniedzis vai pat bijis lielāks nekā 2008. - 2009. gada krīzes laikā. Pērnā gada nogalē vidējā alga "uz rokas" Daugavpilī bija par 40% mazāka nekā Rīgā un par 32% mazāka nekā Latvijā kopumā.

Lāčplēsis gan norāda, ka ir atsevišķas programmas, kas tiek sekmīgi realizētas – Latgales programma, speciālā ekonomiskā zona Latgalē, kas dod papildu impulsu. Janvārī likums sāka darboties, un Daugavpilī jau ir pieci uzņēmēji, kas pieteikušies zonas uzņēmuma statusam.

Pagaidām pieteikušies Daugavpilī jau strādājoši uzņēmumi, tomēr mērs ir pārliecināts, ka tiem piepulcēsies arī jaunas kompānijas un investori. 

Uzņēmējs, kurš nepiekrita sava vārda publiskošanai, gan ir skeptisks par speciālās ekonomiskās zonas lietderību – ja nav cilvēku, tad ar ko lai strādā šajā zonā.

Absurdo situāciju, ka uzņēmēji nevar atrast strādniekus, bet tajā pašā laikā normāli apmaksāta darba dēļ cilvēki pamet pilsētu, atzīst gandrīz visi uzrunātie. Mērs Lāčplēsis cer, ka situāciju uzlabos ES fondu naudas ienākšana. 

"Uzlabojums būs, bet cik tas būs ilglaicīgs? Vai šo pozitīvo tendenci pratīsim saglabāt arī turpmāk? Galvenais attīstības instruments Latvijā ir struktūrfondi. Reģionālajai attīstībai paredzēts Kohēzijas fonds, lai reģionus, kur ir problēmas, būtu iespējams pacelt līdz vidējam Eiropas Savienības līmenim. Latvijā reģionu nav, un Kohēzijas fonda līdzekļi – nevis desmiti vai simti miljonu, bet miljardi – nonāk tajās teritorijās – Rīgā un Pierīgā –, kur nekāda izlīdzināšanās, vismaz Latvijas mērogā, nav nepieciešama. Kamēr šīs politikas nav, tikmēr ļoti kardinālas izmaiņas reģionu dzīvē gaidīt būs ļoti sarežģīti," skaidro Lāčplēsis.

Nav lidostas, nav loģistikas

Līdz ar smagās rūpniecības flagmaņu norietu pilsētā spilgtāk iezīmējas jaunu un inovatīvu uzņēmumu nozīme. Kā labo piemēru  Daugavpils Universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis min "Regula Baltija"', kas ražo aprīkojumu tiesībsargājošām iestādēm visā pasaulē, kā arī elektronikas preču vairumtirgotāju "EU-Trader", kurš 2015. gadā negaidīti kļuva par pilsētas lielāko uzņēmumu pēc apgrozījuma.

Šķiet, par to pārsteigti ir arī paši īpašnieki. "EU-Trader" sasniegtais 30,5 miljonu eiro apgrozījums ir divas un pat trīs reizes mazāks nekā iepriekšējo gadu Daugavpils apgrozījumu līderiem tobrīd. Uz Krievijas tirgu un smago rūpniecību orientētiem uzņēmumiem pēdējie gadi bijuši teju iznīcinoši, būvniekiem – ES fondu projektu starpposms beidzies ar maksātnespēju vēl pirms nākamā plānošanas perioda būvdarbu sākšanas.

Sākotnēji "EU-Trader" birojs atradās Rīgā, bet Daugavpilī bija tikai tā juridiskā adrese. Ģimenes apstākļu dēļ dibinātāji atgriezušies dzīvot dzimtajā pilsētā, kur tagad bāzēta arī uzņēmuma mītne, bet noliktava aizvien atrodas Rīgā. "Daugavpilī ir diezgan grūti atrast labus darbiniekus ar labām angļu valodas zināšanām. Rīgā tādas problēmas nebija, bet Daugavpilī tas ir ļoti jūtams," stāsta kompānijas līdzīpašnieks un valdes loceklis Vladislavs Baranovskis.

Foto: DELFI
Vēl lielāks šķērslis ir lidostas neesamība: "Mums ļoti svarīga ir operatīva loģistika, bet diemžēl joprojām nav skaidrības par Daugavpils lidostas projektu. Tieši šī iemesla dēļ daudzi uzņēmumi pārvācas no Daugavpils uz Rīgu – jo jebkuras piegādes un sūtījumi sanāk daudz dārgāki un prasa ilgāku laiku." Uzņēmums strādā vairumtirdzniecībā un ātrums ir būtisks. Pašlaik atteikties no noliktavas Rīgā kompānija nevar, bet, ja tas būtu iespējams, proti, ja Latvijas otrajā lielākajā pilsētā būtu sava lidosta, tad "EU-Trader" to labprāt darītu.

Baranovskis pauž cerību, ka politiķu solījumi par Daugavpils lidostu piepildīsies, tomēr "par lidostu runā jau no 2000. gada, bet tur joprojām nekas nav noticis".

Lāčplēsis atzīst, ka situācija ar lidostas projektu vēl nav pilnīgi skaidra: "Mani priekšgājēji palaida garām iespēju ielēkt pēdējā vagonā aizejošo struktūrfondu vilcienā. Šajā plānošanas periodā atbalsts reģionālo lidostu attīstībai netiek paredzēts vispār. Tādēļ ir tikai divas iespējas – privātais investors vai pašvaldība ar valsts atbalstu pati īsteno šo projektu." Aizvadītajos četros gadus, zinot, ka struktūrfondu līdzekļus saņemt nevarēs, Daugavpils dome arī neplānoja rekonstruēt lidostu, bet gan to saglabāt. "Nākamajiem četriem gadiem pašvaldībai tas ir prioritārs attīstības projekts, un mēs to realizēsim, šeit būs lidosta."  Lāčplēsis gan apšauba, vai reisi no Daugavpils uz Rīgu varētu būt komerciāli veiksmīgi, tādēļ par būtiskāko mērķi uzskata savienojumus ar starptautiskiem maršrutiem. Pēc Lāčplēša teiktā, jūtama arī uzņēmēju interese par kravu pārvadājumiem.

"Mēs esam sakārtojuši savu budžetu, mums ir ļoti laba situācija kredītportfelī, mēs varam realizēt lidostas projektu," teic mērs. Pēc pašvaldības aplēsēm, lidostas atjaunošana izmaksātu 25 miljonus eiro – un tas ir pats minimums.

Laikā, kad Liepājas un Ventspils lidostas attīstībai tika piesaistīta valsts palīdzība, Daugavpilī šos darbus grasījās veikt privāts investors – Spānijas "Iberia", tomēr finanšu krīze aviokompānijas plānos ieviesa korekcijas. Tagad interese esot no citām Eiropas kompānijām, lai gan "mūsdienās par kapitāla izcelsmi nevar būt drošs". Tā kā lidosta ir stratēģisks objekts, tad šim aspektam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo "nav vērts piesaistīt investorus, kuri lidostu uzbūvēs, bet lidot nevarēs". Uz jautājumu "Kā Tukumā?" Lāčplēsis atbild: "Kā tas tagad ir Tukumā." Arī no Tukuma lidostas attīstītājiem bijis piedāvājums, uz ko līdz šim Daugavpils atbilde bijusi: "Tikko jūs no savas lidostas pacelsiet gaisā pasažieru reģionālo lidmašīnu, tā laipni lūgti pie mums." 

Grūti būt informētam

Runājot ar amatpersonām, publiskām personām un uzņēmējiem, jāpatur prātā, kuru no politiskajām un biznesa pusēm konkrētā persona varētu atbalstīt. "Rodas sajūta, ka pilsētas kodolu veido klani vai grupējumi un daudzas lietas notiek nekonstruktīvi un neracionāli - tikai tāpēc, ka tu man esi draugs," situāciju raksturo kāds sabiedriski aktīvs daugavpilietis.

"Cīņa par varu ir tāds mērķis un vērtība, aiz kuras neko citu vairs neredz," saka Daugavpils teātra vadītājs Oļegs Šapošņikovs, gan piebilstot, ka tā nav tikai Daugavpilij raksturīga iezīme, bet attiecināma arī uz valsts līmeni un daudzām pašvaldībām. "Ar katru gadu es arvien vairāk un vairāk piedzīvoju to, ko es kādreiz piedzīvoju Padomju Savienības laikā. Krieviski ir tāds vārds "pokazuha". Latviski "izrādīšanās", bet krieviski šis vārds skan tik pretīgi. Tāda liekulīga demonstrācija un panākumu manifestācija. Galvenais, ka tie nav meli, jo panākumi ir, bet "pokazuha" ir vesela māksla, kā aiz īstiem rādītājiem paslēpt kaut ko citu, par ko arī varētu aizdomāties, bet to neredz."

Foto: DELFI

Viens skats vietējo reģionālo laikrakstu lappusēs, un ir skaidrs, ko Šapošņikovs ar to domā. Vienus un tos pašus notikumus atšķirīgiem īpašniekiem piederošās avīzes, TV un radiostacijas interpretē pilnīgi citādāk un brīžiem pat pretēji. Atsevišķas norises tiek ignorētas pilnībā.

Visspilgtākā ilustrācija tam ir no jauna uzkurinātais "Daugavpils siltumtīklu" skandāls. Vienā un tajā pašā dienā Elksniņa "Naš Gorod" un Lāčplēsi atbalstošā "Dautkom" izdotajā avīzē "Sejčas" vāka ziņas ir siltumtīklu skandāls, bet, ja izmanto tikai šos laikrakstus, tad iespaids ir pilnīgi atšķirīgs. "Sejčas" vēsta, ka apvainojumi esošajam mēram ir safabricēti un ka to apstiprina arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Vēlāk gan ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tomēr nolēmusi sākt kriminālprocesu, bet par to ne drukātajā, ne portāla versijā medijs nestāsta. Savukārt "Naš Gorod" pievērsies citai siltumtīklu epopejas epizodei, ziņojot, ka prokuratūra pārtraukusi kriminālprocesu saistībā ar 2013. gadā atklāto korupciju un krāpšanu, kurā apsūdzēts bija tā laika Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Širjakovs, kā arī uzņēmēji Jānis Sprinovskis un Gints Sorokins.

Kā portālam "Delfi" atzīst šī procesa virzītājs prokurors Māris Leja, "tā gluži nav" – process pārtraukts tikai nelielā daļā no visām apsūdzībām, un tajā aizvien figurē seši apsūdzētie.

Martā laikraksts "Diena" publicēja interviju ar Sprinovski, kā arī informāciju par kāda plašākai sabiedrībai nezināma Daugavpils iedzīvotāja un uzņēmēja Vjačeslava Jevstigņejeva 2016. gada februāra iesniegumu ģenerālprokuroram, kurā viņš klāstījis par kādreizējā Daugavpils vicemēra Grigorija Ņemcova "zelta balss" pirkšanu 2009. gadā. Sprinovskis laikrakstam stāstījis, ka Lāčplēsis 2009. gadā viņam prasījis 200 000 eiro skaidrā naudā, ļaujot noprast, ka abas liecības ir savstarpēji saistītas un Lāčplēša prasītā nauda paredzēta Ņemcova balss uzpirkšanai un Eigima gāšanai. Nav ziņu, kādēļ abi liecinieki par šiem notikumiem sākuši runāt tikai tagad. Ņemcovs 2010. gadā tika nogalināts. Sprinovskis iepriekš bija pazīstams enerģētikas nozarē un kā bijušā politiķa Andra Šķēles biznesa partneris.

Lāčplēsis apstiprina, ka par šīm lietām ir runājis ar KNAB, tomēr noliedz, ka viņam šajā lietā būtu kāds procesuāls statuss.

Brīdī, kad Ņemcovs tika noslepkavots, viņam vairs nebija "zelta balss", uzsver pašreizējais mērs. "Viņam bija ietekmīga vietējā avīze "Miļjon". Pēc Ņemcova nāves atbrauca Šlesers un Lāčplēsi noņēma nost. Ņemcovam dzīvam esot, tas būtu izdarāms daudz grūtāk, jo "Miļjon" bija asā opozīcijā atsevišķiem politiķiem, kas aktīvi darbojās pie šī procesa," teic politiķis.

"Es ļoti jūtu to, ka mēs esam atstumti. Cilvēki jūtas pamesti – reģions ir depresīvs, ja vēl par viņiem vispār nav nekādas intereses, ziņās par viņiem nestāsta... Ja kaut ko stāsta, tad kaut ko BBC stilā, kas pazemo cilvēkus vēl vairāk."Daugavpils teātra vadītājs Oļegs Šapošņikovs

Jāpiebilst, ka arī citi kandidāti atraduši iespēju paust savu viedokli – Eigima paspārnē tapis portāls "Din.lv", ar šādu nosaukumu izdots arī drukāts izdevums, ko viņš pats personīgi nogādājis publiskās vietās un vēlētājiem. Plašas intervijas ar Eigimu izskan arī vietējā radiostacijā "Alise Plus", kur viņa monologi nereti balansē uz ētikas pārkāpumu robežas.

Tiesa gan, politiķu iesaiste izdevējbiznesā ir saprotama. "Kā rāda pieredze, kopš 2000. gada pie varas ir tas, ko atbalsta "Dautkom"," situāciju vietējā mediju tirgū raksturo viens no "Delfi" intervētajiem daugavpiliešiem. "Dautkom" ietilpst arī reģionālā televīzija, kam pilsētā konkurences nav.

Uz jautājumu par to, vai viņam kā Daugavpils iedzīvotājam ir iespēja gūt objektīvu informāciju par pilsētā notiekošo, Daugavpils teātra vadītājs Šapošņikovs atbild: "Nē. Tagad mēs varam parunāt par valsts lomu šai procesā. Kā to tiltiņu uzbūvēt tā, lai valstsvīri, kas sēž Rīgā, saprastu, kāda katastrofa šeit notiek, ja mēs runājam par informācijas telpu. Tas ir šausmīgi kaitīgi." 

Marka Rotko centrs. Publicitātes foto

Viņaprāt, būtu jāpanāk, lai visā Latvijā izplatīti mediji – interneta portāli, televīzijas, tostarp sabiedriskie mediji – vairāk stāstītu par Latgali. "Visai Latvijai ir jābūt informētai, ka mēs esam viena valsts, kas sastāv no daudzām pilsētām un reģioniem. Bet mēs uzzinām par to tikai tad, kad notiek kāds skandāls – slepkavība, korupcija vai vēl kaut kas."

"Es ļoti jūtu to, ka mēs esam atstumti. Cilvēki jūtas pamesti – reģions ir depresīvs, ja vēl par viņiem vispār nav nekādas intereses, ziņās par viņiem nestāsta... Ja kaut ko stāsta, tad kaut ko BBC stilā, kas pazemo cilvēkus vēl vairāk."

Par apdraudējumu smīkņāja

Arvīds Barševskis. Foto: F64

Daugavpils Universitātes (DU) rektors Barševskis norāda uz vēl kādu atstumtību un labu darbavietu trūkumu veicinošu faktoru: "Tas, ko Latvija krīzes gados izdarīja ar totālo centralizāciju, nodarīja būtisku kaitējumu reģionu attīstībai. Ja kādreiz Daugavpilī bija vesela virkne valsts struktūru, tagad tās ir centralizētas galvaspilsētā. Tās bija darbavietas un nepieciešamība zināt valsts valodu. Kad es Saeimas komisijā teicu, ka centralizācija ir apdraudējums valsts drošībai, tad viens otrs smīkņāja."

"EU-Trader" līdzīpašnieks Baranovskis atgādina par agrāk izskanējušu valdības ierosinājumu ministrijas pārcelt uz novadiem. Ja amatpersonām pašām nāktos regulāri mērot ceļu uz Daugavpili, tad vairs nevajadzētu skaidrot, cik svarīgi ir to sakārtot un cik tālu Daugavpils atrodas no Rīgas, viņš uzskata.

Tāpat tas būtu grūdiens attīstībai un arī nacionālā sastāva ziņā, jo atbrauktu cilvēki ar citu mentalitāti. "Daugavpils problēma ir daļēji saistīta ar to, ka te ir vislielākais PSRS laikā iebraukušo iedzīvotāju īpatsvars." Tā kā šie cilvēki bija fabriku strādnieki, tad viņiem asinīs nav uzņēmējdarbība un iniciatīva – viņi desmitiem gadu smagi strādāja, bet tagad jūtas valstij nevajadzīgi.

Kā vienu no iespējamiem pilsētas problēmu risinājumiem teju visi aptaujātie atzīmē tūrismu.

Lāčplēsis skaidro, ka pašvaldība vēlas radīt vidi, lai cilvēki gribētu atgriezties. Lidostas izveidošana šim mērķim būtu viens no priekšnosacījumiem. Lokālpatriotisma veicināšanu viņš sauc par pirmo soli valstiska patriotisma audzināšanā, tādēļ pašvaldība turpinās atbalstīt atbilstošas aktivitātes.

Daudziem kaimiņvalstu iedzīvotājiem Daugavpils ir tuvākā lielā pilsēta. Tomēr tā vietā, lai kaimiņi brauktu atpūsties uz Daugavpili, daugavpilieši brauc izklaidēties uz desmitkārt mazāku Lietuvas pilsētu Zarasiem

"Mēs cenšamies darīt pēc iespējas vairāk, lai pilsētas iedzīvotājiem būtu iespējas saturīgi pavadīt laiku, gūt labu izglītību, būtu nodrošināta veselības aizsardzība,” saka mērs. Viņš ir pārliecināts, ka kultūras un izklaides iespēju pilsētniekiem ir daudz. Līdz ar bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu bērniem un pensionāriem cilvēki arī biežāk iziet no mājas.

Tomēr Lāčplēsis pasmej: "Nebūs Daugavpilī nekad nacionālā opera vai balets, bet mēs  organizējam viesizrādes, tās apmaksājot, lai cilvēki varētu tās apmeklēt."

Oļegs Šapošņikovs. Foto: F64

Šapošņikovam ir ambiciozāks vērtējums par pilsētas iespējām: "Vajadzētu ļoti pragmatiski šeit attīstīt izklaides industriju. Mēs varētu pretendēt uz to, lai šeit mums būtu sava opera. Protams, ne atsevišķa ēka, bet radošais kolektīvs. Ir fantastiski dziedātāji, ir orķestris, ko pilsētai atkal vajadzētu uzņemties finansēt. Orķestris ir tādā līmenī, ka, ja mūziķiem dotu iespēju tur strādāt, nevis nākt uz mēģinājumiem kā uz vaļasprieku, mēs ļoti ātri iegūtu vēl vienu Eiropā ļoti atpazīstamu orķestri."

Mākslas cienītāji, kas no tālienes brauc apskatīt Marka Rotko centru, vakarā aizietu arī uz operu, ja viņiem būtu tāda iespēja, un paliktu pilsētā ilgāk. "Nekas nav jāveido no jauna, jāizmanto tas, kas jau ir. Teātris ir domāts "iekšējai lietošanai" – Latvijai un Daugavpilij. Tomēr apkārtējo reģionu iedzīvotājiem varētu piedāvāt arī cita veida izklaides – kabarē un šovus," gaišu potenciālu ieskicē Daugavpils teātra vadītājs.

Viņš uzsver, ka daudziem kaimiņvalstu iedzīvotājiem Daugavpils ir tuvākā lielā pilsēta. Tomēr tā vietā, lai kaimiņi brauktu atpūsties uz Daugavpili, daugavpilieši brauc izklaidēties uz desmitkārt mazāku Lietuvas pilsētu Zarasiem. Arī jaunais uzņēmējs Baranovskis atzīst, ka iepirkties dodas uz Viļņu, nevis Rīgu – ceļš turp ir labāks un attālums – mazāks. Vairāki daugavpilieši norāda uz iepirkšanās iespēju trūkumu pilsētā. "Ditton nams" pēc būtības ir labiekārtots tirgus, kur produkciju piedāvā simtiem individuālu uzņēmumu, bet lielu starptautisku ķēžu apģērbs otrajā lielākajā Latvijas pilsētā tikpat kā nav pieejams.

Un saruna atkal atduras pret atstumtību. "Visasākā problēma sabiedrības integrācijā ir tas, ka mēs mūsu mazajā valstī vispār neesam informēti par to, kas notiek perifērijā. Šo tendenci sauc par valsts centralizāciju. Valstij steidzami tas jāmaina. Es gribētu dzirdēt, kas notiek Rēzeknē, Valmierā un Liepājā. Ja mēs daudz dzirdētu, tad rastos iespaids, ka mēs dzīvojam valstī, kur viss notiek, bet tagad rodas iespaids, ka perifērijā nenotiek nekas," teic Daugavpils teātra vadītājs.

Foto: DELFI

Valoda nav vainojama

Vietējā laikraksta žurnāliste smejas – ārvalstu mediji par Daugavpili interesējas tikai, lai te meklētu separātistus un zaļos cilvēciņus. Arī ar medijiem no Rīgas mēdz būt līdzīgi. DU rektoram Barševskim gan šāda tendence nešķiet uzjautrinoša: "Šī pilsēta noteikti ir labāka, nekā par to raksta." Viņš uzsver, ka pilsētas priekšsēdētāji līdz šim pārstāvējuši tā sauktās latviskās partijas, tomēr Daugavpili izmanto kā negatīvāko piemēru, runājot par nacionāliem riskiem. "Man bija pilnīgs trieciens, kad parādījās BBC filma par Daugavpili."

Šādā kontekstā skaidras ir bažas par "Saskaņas", kas sadarbojas ar Krievijas valdošo partiju, panākumiem Daugavpilī. Elksniņš šādas runas sauc par muļķībām, jo "Rīgā nekas nav noticis visu šo astoņu gadu laikā". "Cilvēki, kuri te palikuši šajos grūtajos sociālekonomiskajos apstākļos, ir daudz lielāki patrioti. Daugavpils ir un būs Latvijā, bet Latvija diemžēl par to ir aizmirsusi." Viņaprāt, ir jānāk politiķiem, kas varētu valdībai atgādināt, ka tāda Daugavpils eksistē un ka tā ir jāattīsta, "ja viņi tiešām nevēlas to pazaudēt".

Šapošņikovs norāda, ka iebraucējiem šeit nav nekādu sakņu, tradīciju, pilsētas liktenis nerūp tā, kā rūp sava dzīvokļa liktenis. Atstumtībā vainojama nav valoda. "Kā tikt galā ar to, ka cilvēki nejūt, ka šī pilsēta pieder viņiem, ja viņi pieder Latvijai?" jautā Daugavpils teātra vadītājs. Viņš uzsver – kad tiek runāts par okupantiem, vispersonīgāk to uztver iebraucēji, jo viņiem ir problēmas ar latviešu valodu, viņi uz šejieni tika atvesti. To var risināt tikai caur vienotu informatīvo telpu un cilvēkus var integrēt tikai caur viņu dzimto valodu. "Mēs varam prasīt, lai viņi apgūst valodu tādā līmenī, lai varētu ziņas skatīties latviešu valodā, mēs pat tādu likumu varam izdot. Bet kas mainīsies? Mēs viņus tikai vēl vairāk atstumsim."


Sociālekonomiskie rādītāji
Karte
Ziņas

Elksniņš kandidēs uz Daugavpils mēra amatu

Andrejs Elksniņš: Lāčplēsis ir korumpēts, būtu jāatkāpjas no mēra amata

Rita Strode: Piedalos vēlēšanās, lai daugavpilieši uzvarētu

49 ieteikumi

Izvēlies pašvaldību

Atrodi sev interesējošo no 119 Latvijas pašvaldībām un izpēti, cik veiksmīgi vai ne ir tās ekonomikas, kopienas un labklājības rādītāji!

Pašvaldību saraksts

Uz sākumu