Sestdien Latvijas pilsoņi vēlēs jaunus pārstāvjus Eiropas Parlamentā. Cik svarīgas ir šīs vēlēšanas Latvijas LGBT cilvēkiem un vai viņiem ir pietiekoša izvēle?

Eiropas Parlaments ir visaktīvākā Eiropas Savienības institūcija cilvēktiesību jomā. Pašreizējais Eiropas Parlaments no 2004. līdz 2009. gadam ir pieņēmis vairākas rezolūcijas cilvēktiesību jomā, kas tiešā veidā skar arī LGBT cilvēku tiesības. Latvijas LGBT kopienai ES atbalsts šajā jautājumā ir zināms un būtisks. Bez ES direktīvas Latvijā vēl joprojām būtu tiesiski diskriminēt cilvēkus nodarbinātības jomā tikai viņu dzimumorientācijas dēļ. Latvija bija pēdējā no ES dalībvalstīm, kas izpildīja ES pretdiskriminācijas direktīvas prasības aizliegt diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ darba tiesiskajās attiecībās. Tas notika pēc milzīga spiediena no Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas, jo Saeima sākotnēji atteicās iekļaut dzimumorientāciju kā aizliegto diskriminācijas pamatu Darba likuma grozījumos, un Valsts prezidentei vajadzēja sūtīt likumprojektu atpakaļ uz Saeimu atkārtotai caurlūkošanai. Eiropas institūcijas ļoti aktīvi nosodīja arī Latvijas politiķu homofobiju, no Saeimas tribīnes izskanējušos naidpilnos izteikumus par LGBT cilvēkiem, aizliegumus LGBT cilvēkiem paust savus viedokļus un organizēt gājienus. Gandrīz katru gadu Draudzības dienās piedalās vairāki Eiropas Parlamenta deputāti, tiesa, ne no Latvijas.

Kā balsoja Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas par cilvēktiesību rezolūcijām? Diemžēl kopējā aina ir diezgan skumja. Latvijas politiķu homofobija un aktīva atteikšanās atzīt LGBT cilvēku tiesības ir acīmredzama, ielūkojoties balsošanas rezultātos.

Zemāk tiek atspoguļoti Latvijas eiroparlamentāriešu balsošanas rezultāti par septiņām Eiropas Parlamenta rezolūcijām.

Trīs rezolūcijas specifiski nosoda homofobiju un rasismu Eiropā un izstrādātas, pateicoties homofobijas vilnim, ko piedzīvoja īpaši jaunās ES dalībvalstis, sekojot pirmajiem LGBT gājieniem un homofobiski naidpilnai retorikai no vairāku šo valstu, ieskaitot Latviju, politiķiem:

  • Eiropas Parlamenta 2006. g. janvāra rezolūcija par homofobiju Eiropā (P6_TA(2006)0018 - 18)

  • Eiropas Parlamenta 2006. g. 15. jūnija rezolūcija - Rasistiski un homofobiski motivētu noziegumu pieaugums Eiropā (P6_TA(2006)0273)

  • Eiropas Parlamenta 2007. g. 26. aprīļa rezolūcija par homofobiju Eiropā (P6_TA-PROV(2007)0167)

Trīs rezolūcijas attiecas uz Eiropas Komisijas priekšlikumu pieņemt jaunu ES pretdiskriminācijas direktīvu, kas aizliegtu diskrimināciju visās dzīves jomās uz vecuma, reliģijas/pārliecības, invaliditātes un dzimumorientācijas pamata:

  • Eiropas Parlamenta 2006.g. 14. jūnija rezolūcija - Diskriminācijas aizliegums un vienādas iespējas visiem (Ždanokas ziņojums) A6-0189/2006 / P6-TA-PROV(2006)0261

  • "Lynne ziņojums" - Eiropas Parlamenta 2008.g. 20. maija balsojums par ES progresu pretdiskriminācijas un vienādu iespēju jomā (par direktīvu 2000/43/EC un 2000/78/EC ieviešanu dalībvalstīs) (2007/2202(INI))

  • "Buitenweg Ziņojums" - Eiropas Parlamenta 2009.g. 2. aprīļa rezolūcija par ierosinājumu pieņemt Komisijas direktīvu par vienādas attieksmes ievērošanu neatkarīgi no personas reliģijas vai ticības, īpašajām vajadzībām, vecuma vai seksuālās orientācijas.

Pašreiz ES tiesību aktos vislielākā aizsardzība pret diskrimināciju tiek nodrošināta uz personas rases un dzimuma pamata (izglītība, veselības aprūpe, sociālā aizsardzība, pieeja precēm un pakalpojumiem), bet diskriminācija uz pārējiem pamatiem (vecums, reliģija, invaliditāte un dzimumorientācija) ir aizliegta tikai nodarbinātības jomā.

Viena rezolūcija attiecas uz pamattiesību stāvokli ES un aicina ES dalībvalstis izbeigt diskrimināciju, ar kuru sastopas laulātie/reģistrētie viendzimuma pāri, pārvietojoties ES robežās:

  • "Catania Ziņojums" - Eiropas Parlamenta 2009. g. 14. janvāra balsojums par situāciju attiecībā uz pamattiesību ievērošanu Eiropas Savienībā no 2004. - 2008. gadam.

Vai kāds no gandrīz 200 Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem no Latvijas šogad apņemas un apsola nopietni uzņemties uzlabot LGBT cilvēku tiesības? Diemžēl pagaidām tikai aptuveni 5% no Latvijas kandidātiem ir piekrituši šādam solījumam.

Starptautiskās lesbiešu un geju asociācijas Eiropas nodaļa (ILGA-Europe) sadarbībā ar saviem biedriem ES valstīs (Latvijā tā ir LGBT un viņu draugu apvienība „Mozaīka") strādā pie Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas „Be Bothered!". Šīs kampaņas ietvaros ILGA-Europe aicina Eiropas Parlamenta deputātu kandidātus iepazīties un parakstīt 10 punktu solījumu cīņai pret homofobiju un diskrimināciju personas dzimumorientācijas un dzimuma identitātes dēļ. Cits kampaņas mērķis ir aktivizēt tos vēlētājus, kuriem cilvēktiesību jautājumi ir aktuāli un svarīgi, ieskaitot LGBT cilvēkus, aktīvi piedalīties šajās vēlēšanās un balsot par tiem kandidātiem, kuru pozīcija cilvēktiesību un LGBT cilvēku tiesību jautājumos ir izteikti pozitīva. Ideja ir ļoti vienkārša, - ja mēs nebalsojam, citi noteikti nobalsos, un viņu viedoklis, kas ne obligāti saskan ar mūsējo, tiks pārstāvēts. Tikai ar savu piedalīšanos vēlēšanās mēs varam piešķirt mūsu prasībām leģitimitāti.

Ir skaidrs, ka LGBT cilvēku tiesību jautājums nav vienīgais faktors, pēc kura tiek izdarīta izvēle. Tomēr mums ir svarīgi nodrošināt, lai vēlētāji ir informēti. Kampaņas mērķis ir arī iesaistīt vēlētājus priekšvēlēšanu aktivitātēs, aicināt tos sazināties ar potenciālajiem kandidātiem, uzzināt viņu nostāju LGBT jautājumos, nepieciešamības gadījumā diskutēt un pārliecināt kandidātus uzņemties cilvēktiesību aizstāvību.

Līdz šim no gandrīz 200 Latvijas Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem, kas pretendē uz 8 Latvijas vietām Eiropas Parlamentā, ILGA-Europe solījumu ir parakstījuši tikai 11 kandidāti. Tomēr iepriecinošs ir fakts, ka tiek pārstāvētas dažas Latvijas lielās partijas:

  1. Iluta Lāce, Jaunais Laiks

  2. Anna Buša, Jaunais Laiks

  3. Olevs Nikers, Jaunais Laiks

  4. Uldis Šalajevs, Jaunais Laiks

  5. Ingrīda Circene, Jaunais Laiks

  6. Veiko Spolītis, Sabiedrība citai politikai

  7. Jānis Karalis, Pilsoniskā savienība

  8. Aivars Sinka, Pilsoniskā savienība

  9. Inese Šubēvica, Pilsoniskā savienība

  10. Inga Naumane, Sabiedrība citai politikai

  11. Vaira Paegle, Tautas partija

Līdz vēlēšanām ir vēl dažas dienas un, protams, mēs ceram, ka solījumam pievienosies arī citi kandidāti. Gribētos cerēt, ka Latvijas politiķi beidzot sāks pagriezt savas muguras populismam un homofobijai un viņiem pietiks dūšas ar savu parakstu apliecināt savu apņēmību veicināt cieņu, vienlīdzību un tiesības visiem cilvēkiem, neskatoties uz personas dzimumorientāciju vai dzimuma identitāti.

Sīkāk par ILGA-Europe Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu (ieskaitot interaktīvu ES karti, kas atspoguļo visus kandidātus, kas ir parakstījuši ILGA-Europe solījumu) aicinām lasīt mūsu tīmekļvietnē: www.ilga-europe.org/EuropeanElections2009

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit