Tā kā valstu politiku veido cilvēki, tām gadās līdzīgi. Tāpēc Eiropas Savienības (ES) un jo īpaši eirozonas valstis vienojušās par uzraudzības mehānismu, kam jāpasargā no tēriņu pārmērībām. Daļa no šīs uzraudzības ir Eiropas Komisijas veiktā budžeta projektu izvērtēšana, kam šogad pirmo reizi bija pakļauta arī Latvija.
Pievienojoties eirozonai, Latvija un tās iedzīvotāji ieguvuši ne tikai ar eiro lietošanu saistītās privilēģijas (piemēram, drošību par naudas stabilitāti un mazākus valūtas maiņas tēriņus), bet arī uzņēmušies saistības, kuru mērķis ir kopīgās naudas stabilitātes nodrošināšana. Šis mehānisms ir sarežģīts, taču tā mērķis pavisam skaidrs – nepieļaut krīzi, kādu eirozona piedzīvoja 2009.gadā, un kuras sekas bezdarba, nabadzības un citu problēmu veidolā mēs jūtam vēl šodien.
Latvija par savu veikumu, atgūstoties no smagākā ekonomikas kritiena Eiropā, saņēmusi daudz pelnītu uzslavu un pēdējo gadu laikā jau pieradusi atrasties starp ātrāk augošajām ES ekonomikām. Tiesa, izaugsmes ātrums samazinās. Nākamgad plānotais budžeta deficīts 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) atbilst kā pašas Latvijas, tā eirozonas noteikumiem, taču tas vēl nenozīmē bezrūpīgu nākotni.
Budžeta prognoze ir balstīta uz 2,8% IKP izaugsmi, un, kaut EK prognoze ir 2,9%, savā pēdējā ekonomikas prognozē tā norāda uz riskiem, kas izaugsmi var ietekmēt negatīvi.
Piemēram, situāciju Krievijā. Tas nozīmē, ka, budžeta tēriņus pat nepalielinot, bet plānotajiem ienākumiem izpaliekot, deficīts var pieaugt un pārsniegt plānoto. Izvairīties no tā ir ne tikai visas eirozonas, bet arī Latvijas interesēs, jo budžeta deficīts nozīmē nepieciešamību naudu aizņemties un maksāt par parāda uzturēšanu.
Eiropas Komisija nevēlas, lai eirozonas valstīm būtu jāsavelk josta - tās ieteikumu pamatā ir ideja par atbildīgu saimniekošanu, tajā pašā laikā neaizmirstot par izaugsmi un cilvēku labklājību. Tāpēc arī Latvijai regulāri ieteikts mazināt nodokļus nelielo algu saņēmējiem, tā vietā ar nodokļiem apliekot, piemēram, īpašumu.
"Strukturālās reformas" ir jēdziens, kas pēdējā laikā tiek minēts krietni retāk nekā krīzes pilnbriedā, taču ne tāpēc, ka veselības vai izglītības sistēmā visi lieli darbi būtu padarīti. Šīs ir jomas, no kurām atkarīga visu Latvijas iedzīvotāju labklājība.
Nākamos sešus mēnešus Latvija būs ES Padomes prezidējošā valsts jeb lielā mērā noteiks dienaskārtību sanāksmēs, kurās visu valstu ministri spriež par jaunu Eiropas likumu pieņemšanu.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem šajā laikā noteikti būs EK priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera piedāvātais investīciju plāns, kas nākamajos trīs gados Eiropas ekonomikā varētu iepludināt vairāk nekā 300 miljardus eiro – tā būtu nauda attīstībai, kas valstīm neliktu palielināt budžeta deficītu jeb vēlāk savilkt jostu.