Foto: Reuters/Scanpix

Eiropa ir bagāta prasmēm un nabadzīga resursiem. Uzņēmējdarbībā, tāpat kā dzīvē, mums vajadzētu vairāk izmantot mūsu stiprās puses un sargāt mūsu vājās puses. Tomēr pašreiz Eiropas Savienība (ES) importē sešas reizes vairāk materiālu un dabas resursu, nekā tos eksportē. Mēs patērējam atjaunojamos resursus tempā, kas ir uz pusi augstāks par to, kādā tie var tikt aizstāti.

Tas rada ārkārtēju spiedienu uz mūsu apkārtējo vidi un apdraud Eiropas rūpniecību. Aprēķināts, ka līdz 2035.gadam vidusšķirai visā pasaulē būs pieskaitāmi četri miljardi cilvēku. Nav vajadzības pēc bagātas iztēles, lai redzētu, kā tas ietekmēs dabas resursu izmantošanu, izejvielu cenas, atkritumu veidošanos un siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Jau šodien 500 kilogramu atkritumu — vidējais atkritumu daudzums, ko gadā rada katrs Eiropas iedzīvotājs — ik sekundi nonāk jūrā. Lielākoties tā ir plastmasa. Tā nav tikai vides problēma. Runa nav tikai par milzīgām izmaksām tādām nozarēm kā tūrisms un zivsaimniecība. Tas ir arī nesaimnieciskums un izšķērdība, jo atkritumus varētu izmantot atkārtoti, pārstrādāt vai izmantot kā vērtīgu enerģijas avotu, šādi samazinot mūsu oglekļa dioksīda emisiju. Mūsu atkritumiem ir vērtība.

Ir pienācis laiks radikāli mainīt kursu. Eiropa pasaulē ir slavena, pateicoties tās inovācijai, prasmēm, spējām atrisināt problēmas. Tā visā pasaulē ir slavena vispirms jau ar savu spēju dalīties prasmēs un apvienot resursus. Nu jau 50 gadus šī spēja ir darījusi Eiropu par pasaules ekonomikas lielvaru. Šodien Eiropas uzņēmumi pasaules mērogā ir videi draudzīgas ekonomikas līderi. Kopā tie veido trešdaļu no globālā videi nekaitīgo tehnoloģiju tirgus; tā ir summa, kas sasniedz triljonu eiro un līdz 2020.gadam, domājams, divkāršosies.

Tagad ir pienācis laiks sākt Eiropas mēroga diskusiju par to, kā labāk pāriet uz izteiktāku aprites ekonomiku. Mums ir jāizbeidz šī lineārā modeļa "paņemt, uztaisīt, izmest" dominance, kas līdz šim ir pastāvējusi domāšanā par ekonomiku. Mums ir labāk jāapgūst jauns modelis, kas cenšas aizsargāt un saglabāt visu resursu vērtību, nevis tos vienkārši patērē.

Tāpēc Eiropas Komisija (EK) līdz šā gada beigām nāks klajā ar jaunu un vērienīgu aprites ekonomikas paketi. Tajā aplūkos mūsu politiku atkritumu apsaimniekošanas jomā, neaprobežojoties vien ar šo aspektu, bet gan ņemot vērā visu aprites ekonomikas ciklu. Tā tieksies rast pareizo līdzsvaru starp likumdošanu, instrumentiem, kuru pamatā ir tirgus, un citiem konkrētām nozarēm domātiem pasākumiem. Pamatojoties uz vērienīgiem ES mēroga mērķiem attiecībā uz atkritumu pārstrādi un apsaimniekošanu, mēs virzīsim ieguldījumus, veicināsim pētniecību un inovāciju un piedāvāsim stimulus. Projektus aprites ekonomikas un energoefektivitātes jomā varēs pieteikt finansējumam no jaunā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), kad šo fondu apstiprinās.

Šajā jautājumā nupat uzsākta sabiedriskā apspriešana. Ieinteresēto personu konference notiks 25.jūnijā. Mēs vēlamies, lai eksperti, uzņēmēji, pilsoniskā sabiedrība un iedzīvotāji (proti, patērētāji) pilnībā iesaistītos un mēs līdz ar to varētu sagatavot pēc iespējas labāku priekšlikumu. Mums tādējādi ir iespēja pārveidot mūsu ekonomiku un radīt jaunas konkurences priekšrocības Eiropai un tās rūpniecībai.

Lai šī apņemšanās patiesi vainagotos panākumiem, visiem — politikas veidotājiem, ražotājiem, tirgotājiem un patērētājiem —, sākot no pavisam vietēja līmeņa līdz pat ES līmenim, būs jāpieliek pūliņi un jāpanāk izmaiņas. Publiskais sektors — vai tās būtu mūsu pilsētas, vai ES iestādes — arī var palīdzēt aprites ekonomikai, iestājoties par ekoloģisku publisko iepirkumu. Jauns stimulējošu pasākumu kopums par labu jauniem uzņēmējdarbības modeļiem var palīdzēt pāriet no produktu pārdošanas uz veiktspējas pārdošanu.

EK uzmanību pievērsīs pasākumiem, kur Eiropai ir pievienotā vērtība un ietekme. Lai varētu īstenot šo ievirzi, mums nepieciešams uzzināt jūsu viedokli.

Viens no galvenajiem risināmajiem jautājumiem ir jaunu darbvietu izveide un saglabāšana. Aprites ekonomika, kur rūpējamies par produktiem, tos remontējot, apkopjot, uzlabojot un pārveidojot, ir daudz darbietilpīgāka salīdzinājumā ar ieguvi un ražošanu gandrīz pilnībā automatizētās ražotnēs. Tā var tieši radīt daudz jaunu darbvietu visā ES. Izmantojot lētus, nelielu oglekļa emisiju radošus un kvalitatīvus pārstrādātos resursus, netieši var mazināt mūsu atkarību no importētām izejvielām un veicināt nodarbinātību, izaugsmi un Eiropas reindustrializāciju.

Gādājot par pāreju uz aprites ekonomiku, veidosies jauna Eiropas novatoru paaudze kā veikalā, tā vadītāju sanāksmju telpā. Videi nekaitīgu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu eksports visā pasaulē un ilgtspējīgu darbvietu izveide pašu mājās var kļūt par Eiropas standartu.

Aprites ekonomika nozīmē visas ekonomikas pārveidošanu pilnā mērā atbilstīgi globālajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, par kuriem iecerēts vienoties šī gada beigās. Tā tieši pievēršas klimata pārmaiņu ierobežošanai un palīdz samazināt energopatēriņu saskaņā ar Enerģētikas savienības stratēģiju.

Pēc Elenas Makartūras fonda ("Ellen MacArthur Foundation") datiem pašreizējais fizisku produktu amortizācijas laiks ir tikai četri gadi, un pēc tam tikai 40% visu materiālu izmanto atkārtoti vai pārstrādā, atgūstot tikai 3% no to sākotnējās vērtības. Mums ir vajadzīgi jauni materiālu standarti, sekundāro materiālu tirgus un uzlabota pārstrādes sistēma. Preces ir jāizstrādā tā, lai tās būtu ilgtspējīgas, kopīgojamas, atkārtoti izmantojamas, remontējamas un pārstrādājamas.

Tikai 40% no ES 28 valstu cieto sadzīves atkritumu sistēmas tiek pārstrādāti, 25% tiek sadedzināti enerģijas reģenerācijai, bet atlikumu apglabā atkritumu poligonos. Pat tām materiālu plūsmām, ko uzskata par pārstrādes veiksmes stāstiem (PET plastmasa, tērauds, papīrs), pirmās izmantošanas ciklā konstatēta vērtības samazināšanās par veseliem 75%. Visā vērtību ķēdē 33 % pārtikas nonāk atkritumos. Atkritumos nonākušo augļu un dārzeņu ir pat 46%. Tas ir jāmaina.

Mēs ceram uz jūsu līdzdalību un idejām, kā nodrošināt, ka mūsu, proti, Eiropas stiprās puses — prasmes un inovācija — var izmantot jaunu darbvietu radīšanai, vides aizsargāšanai, Eiropas uzņēmumu un pasaules tirgu atbalstīšanai un ka mēs rodam ceļu uz jaunu aprites ekonomiku un labklājību, neprasot no mūsu planētas par daudz.

Tīmekļa saite uz apspriešanu.

Rakstu sagatavoja: Rakstu sagatavoja: EK priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss, EK priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens, Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella un Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU komisāre Elžbeta Beņkovska.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!