Foto: AP/Scanpix

Eiropas Komisijas (EK) 2015.gada ziemas ekonomikas prognoze liecina, ka, lai gan Eiropas Savienībā (ES) valda ļoti liela nedrošība, pēdējā laikā ir radušies vairāki riski, tostarp ģeopolitiskā nedrošība, saspīlējums, kā arī ir iespēja, ka finanšu tirgus būs apdraudēts, tomēr ir vērojama lēna ekonomikas atlabšana, žurnālistiem Briselē pavēstīja Eiropas komisārs Pjērs Moskoviči.

EK uzskata, ka 2015.-2016.gadā ES atgriezīsies izaugsme, uzvēra Moskoviči. Lai gan līdz šim nodarbinātības reformas ir nesušas augļus, dažās valstīs ir nepieciešamas jaunas reformas. ES ir prognozējams 0,7% nodarbinātības pieaugums, taču bezdarba līmenis saglabāsies augstāks nekā pirmskrīzes laikā. "Dažās valstīs skaitļi ir dramatiski," uzsvēra Moskoviči. 

Prognozējams, ka ES un eirozonā daudzas valstīs 2015.gadā samazināsies deficīts, kā arī prognozējams, ka šogad inflācija būs negatīva, tas varētu samazināt bezdarbu, skaidroja Eiropas komisārs. 

Banku sektors piedzīvo atveseļošanos, lai gan aizdevumu apjoms privātajam sektoram vēl joprojām ir zems. Līdz šim ir atvieglota kredīta piešķiršana un pieprasījums pēc tiem ir audzis. 

Moskoviči norādīja, ka vēl daudz darba priekšā – , ir jādomā ne tikai par investīcijām, "bet jāturpina uzlabot nodarbinātības rādītājus, tas viss jādara, lai stiprinātu ekonomikas pamatus". Līdz šim vērojams zems investīciju apjoms, "jo valstis aizņemtas ar parādu atmaksāšanu un augošo nedrošo ģeopolitisko situāciju", klāstīja Moskoviči. Komisārs uzsvēra, ka cer, ka jaunais investīciju plāns vērsīs situāciju par labu. 

Eiropas ekonomikas ziemas prognoze ir pozitīvāka nekā iepriekšējā – rudens ekonomikas prognoze. To ietekmējušas ne tikai zemās naftas cenas, bet arī eiro vērtības kritums. Naftas cenu samazināšanās stimulē iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi, jo "mājsaimniecībām būs vairāk līdzekļu, ko tērēt". Arī tas, ka eiro vērtība pret ASV dolāru un citām valūtām ir samazinājusies, ietekmējusi labvēlīgi ES ekonomiku. Tas ietekmēs uzņēmumu konkurētspēju un attīstīs eksportu. 

Savukārt straujš naftas cenu kritums palielinājis un palielinās reģionālās atšķirības, uzsvēra Eiropas komisārs, piebilstot, ka kopējā situācija ir pozitīva, ES kā naftas importētājs gūst tiešu labumu. "Ir nepieciešams saglabāt perspektīvu un domāt uz priekšu. Lai gan izaicinājumi ES nav pazuduši un attīstība ir lēna, pirmo reizi kopš 2007.gada iekšzemes kopprodukts pieaugs visās valstīs."

Plānots, ka 2015.gadā ES būs vērojama 1,7% liela izaugsme, savukārt eirozonā – 1,3%. 2016.gadā izaugsme turpināsies, ES sasniedzot 2,1% un eirozonā sasniedzot 1,9%. 

EK viceprezidents Valdis Dombrovskis iepriekš izplatītā paziņojumā žurnālistiem norādīja, ka turpmākā Eiropas ekonomika būs atkarīga no trīs lietām – investīcijām, strukturālajām reformām un fiskālās atbildības. Šobrīd ir jāstiprina ES ekonomikas atlabšana un jāpārliecinās, ka tas arī atspoguļojas "cilvēku kabatās", uzsvēra Dombrovskis. 

Prognozē skaidrots, ka Latviju ietekmē gan iekšēji, gan ārēji faktori – kamēr patērētāji priecājas par zemo naftas cenu, eksportētāji cieš no rubļa vērtības krituma. Ekonomiskā izaugsmes prognoze gan ir palikusi nemainīga kopš rudens prognozes. Ziemas ekonomikas prognoze plānots, ka Latvija 2015.gadā IKP augs par 2,9%, savukārt 2016.gadā par 3,6%. Nodarbinātība 2015.gadā par 0,5% un 2016.gadā par 0,9%. Savukārt bezdarbs 2015.gadā būs 10,2% un 2016.gadā samazināsies līdz 9,2%. 

EK sagatavo makroekonomiskās prognozes trīs prognozes gadā: pavasara, rudens un ziemas. Prognozes kalpo par pamatu fiskālās un makroekonomikas uzraudzības procedūrām.

Lai gan ekonomikas prognozē galveno uzmanību pievērš dalībvalstīm, eirozonai, tajās iekļauj arī dažu lielāko pasaules valstu un ES kandidātvalstu ekonomikas perspektīvu.

Prognozes pamatā ir analīzes, valstu nodaļas sagatavo. ES un eirozonas prognozes sagatavo, apkopojot datus par atsevišķām dalībvalstīm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!