Šīs nedēļas beigās sāksies trīspusējās sarunas starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai vienotos par ES 2015.gada budžeta grozījumiem.
Šo sarunu iznākums ir īpaši svarīgs Baltijas valstu un Somijas piena ražotājiem, Aizejošā Eiropas Komisijas savā pēdējā sēdē lēma pārcelt līdzekļus no lauksaimniecības budžeta citām ES vajadzībām, tādējādi apdraudot lauksaimniecības krīzes rezervi, kas ir nepieciešama, lai kompensētu zaudējumus no Krievijas pārtikas embargo. Komisija nolēma 380 miljonus eiro no lauksaimniecības budžeta papildus ieņēmumiem, kas galvenokārt radušies no zemnieku samaksātajām piena kvotu pārsniegšanas soda naudām, novirzīt cīņai ar Ebolas vīrusu un citām krīzēm
Kalniete uzskata, ka ir nepareizi nepieciešamo finansējumu cīņai pret Ebolas vīrusu, ISIS teroristu apturēšanai un citiem ārpolitikas jautājumiem, kas ir svarīgi jautājumi visiem eiropiešiem, risināt tikai uz lauksaimnieku rēķina.
Kalniete aicinājumam jaunajam Eiropas Komisijas prezidentam, ES prezidentūrai un Eiropas Parlamenta Budžeta komisijai ir pievienojušies visu vadošo frakciju deputāti, tai skaitā Parlamenta viceprezidents Olli Rēns un visu frakciju lauksaimniecības politikas koordinatori.
Tajā īpaši uzsvērta nepieciešamība steidzami sniegt finansiālo atbalstu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas piensaimniekiem un novērst neatgriezenisku krīzi nozarē.
"Deputātu rīcībā ir tikai politiskā spiediena līdzekļi - vēstules, tikšanās, piensaimniecības dramatiskās situācijas skaidrošana sarunu vedējiem. Budžeta sarunās galvenokārt piedalās skaitļu cilvēki - finansisti, kas vairāk domā, kā sabalansēt ieņēmumus un izdevumus, un aiz šīm ailītēm bieži vien neredz skaitļu politiskās un sociālas sekas nozares un konkrētu cilvēku dzīvē. Budžeta cilvēku vidū lauksaimniekiem nemaz tik daudz draugu nav," sacīja Kalniete.
Tomēr ir jācenšas viņus pārliecināt par Baltijas valstu īpašo situāciju un Parlamentam sarunās ar Padomi jāuzstāj uz solidāru un taisnīgāku risinājumu, uzskata Kalniete.