Valdība jau nākamnedēļ lems par ārpuskārtas Konverģences ziņojuma pieprasīšanu, kurā Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija izvērtēs Latvijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem un noteiks Latvijas atbilstību uzņemšanai eirozonā. Līdz ar to, turpmākajos mēnešos tiks pastiprināti vērtēti Latvijas ekonomikas rādītāji.
LU Ekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedras docents Juris Brencis ir pārliecināts, ka Latvija Māstrihtas kritērijus var izpildīt, un šobrīd nav labākas alternatīvas kā pievienošanās eirozonai. "Latvija ļoti apņēmīgi tuvojas uzņemšanai eirozonā, uzstādītais mērķis no Latvijas puses tiks sasniegts, pateicoties virknei lēmumu ekonomikā un citās sfērās. Sasniegto situāciju ekonomikā var dažādi nosaukt, piemēram, par veiksmes stāstu, taču, manuprāt, tā ir normāla ekonomiskā politika," sacīja Brencis.
Runājot par ilgtspējīgu Māstrihtas kritēriju izpildi, Brencis piebilst, ka "krīze mums likusi atcerēties vienkāršu atziņu par to, ka vislabāk ir tērēt tik cik nopelni". Viņu papildina Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, kurš atgādina, ka Latvija jau kopš 2012.gada septembra izpilda visus Māstrihtas kritērijus un kopš rudens rādītāji vēl uzlabojušies.
"Svarīgākais, tā nav sagadīšanās vai uz laiku sasniegts rezultāts, bet gan ilgākā periodā uzturams līmenis. Pirmkārt, krīze bijusi smaga un cenu kāpumu veicinājušās kļūdas paliks vairāku paaudžu dzīvā atmiņā ar apziņu, ka atbildīga budžeta saimniekošana nozīmē saimniekošanu atbilstoši nopelnītajam un to, ka algu pieaugums sakabināms ar ražīguma pieaugumu," norāda Rutkaste.
Arī Brencis ir pārliecināts, ka labus ekonomikas rādītājus Latvija spēs uzrādīt ilgtermiņā. "Vai Latvija spēs šos kritērijus pildīt ilglaicīgā periodā, vai mūsu tautsaimniecība būs ilgtspējīga? Domāju, ka jā. Tas, galvenokārt, atkarīgs no mūsu politiķu veselā saprāta, gudrības, spējas analizēt citu un savas kļūdas. Šobrīd būtu ļoti nepieciešama ekonomiskā diskusija par to, kas bija un par to, kas noticis ekonomikā, ļoti pietrūkst ekonomikas analīze publiskajā telpā, sabiedrības izglītošana ekonomiskajās likumsakarībās, lai apslāpētu cilvēku vēlmi tērēt vairāk, kā tie nopelna," sacīja Brencis.
Rutkaste arī uzsver, ka inflācija turpina samazināties, apstiprinot iepriekšējās Latvijas Bankas prognozes. "Spiediens uz inflāciju 2012.gada gaitā mitējies – faktiski atgūts zemas inflācijas valsts statuss. Latvija plāno visus Māstrihtas kritērijus izpildīt pavasarī, jau kopš pērnā septembra iekļaujas inflācijas kritērija vērtībā ar nosacījumu – ja Latviju vērtētu šobrīd un ja kritērijā paturētu visas trīs šī brīža valstis ar zemāko inflāciju," norāda centrālās bankas pārstāvis.
"Saskaņā ar mūsu prognozēm, arī 2013. gada inflācijas vidējais līmenis būs zems. To noteiks galvenokārt piedāvājuma puses faktori. Pirmkārt, pašlaik stabilizējušās naftas un pasaules pārtikas cenas nepārsniedz to līmeni, kāds bija 2012. gada sākumā. Tādējādi, pasaules naftas produktu cenu līmenim saglabājoties vai, iespējams, pat nedaudz samazinoties, arī ietekme uz Latvijas patēriņa cenu pieauguma tempu būs minimāla. Stabilizējoties pasaules energoresursu cenām, arī iekšzemes energoresursu ražotāji pašlaik nenāk klajā ar jauniem tarifu projektiem," sacīja Rutkaste.
"Cik šobrīd iezīmējies un paredzams, Māstrihtas inflācijas kritēriju vērtēšanas periodā izpildīsim ar uzviju, turklāt uzrādītie kritēriju lielumi, tai skaitā inflācija, ilgtspējīgā kārtā iekļausies kritērijos vai būs tuvu tiem arī turpmākajos gados. Protams, globālās pārtikas un naftas cenas, kas inflāciju Latvijā mēdz ietekmēt pat straujāk un tiešāk, nekā citās ES tautsaimniecības, arī turpmāk kādos periodos var paaugstināt inflāciju, taču noturīgi augstai inflācijai te nebūs pamata," skaidro Rutkaste.
Savukārt Rīgas Stradiņu Universitātes profesors, ārpolitikas eksperts Andris Sprūds, runājot par Latvijas pievienošanos un atsevišķu ES dalībvalstu iespējamo vēlmi to nobloķēt, uzskata par tehniski iespējamu, taču praktiski maz ticamu.
"Šajā jautājumā par Latvijas pievienošanos var strīdēties, ko nozīmē ilgtspējīga šo Māstrihtas kritēriju izpilde, šāda polemika var pavērt kādām valstīm iespējas apstrīdēt Latvijas gatavību. Šī brīža tendences gan ir tādas, ka mūs noteikti atbalstīs mūsu reģiona valstis, daudz vairāk neskaidrību ir ar Spāniju, Grieķiju, Itāliju, Franciju. Šīs valstis vienmēr bijušas kritiskas par Ziemeļu valstīm, to starpā, Latviju, kuras īstenojušas taupības politikas, kamēr dienvidi vairāk uzstājuši uz izaugsmes veicināšanu, tieši ieguldīšanu nevis taupību," norāda Sprūds.
Diez vai kāda valsts liks veto par Latvijas pievienošanos eirozonai, bet ir iespējams, ka izveidojas politisku valstu opozīcijas grupa, kas veic spiedienu pret Latvijas pievienošanos un tas var reāli aprūgtināt sarunas un pievienošanos.
"Labs pavērsiens Latvijai varētu būtu, ja Itālijā pavasarī notiktu parlamenta pārvēlēšana, kas šobrīd izskatās reāli. Tad visas ES elites uzmanība būtu pievērsta uz Itālijas parlamentu, nevis uz Latvijas kā tika mazas valstis pievienošanas eirozonai, un mēs varētu Itālijas vēlēšanu aizsegā paātrināt pievienošanās procesu mierīgāk," stāsta Sprūds.
Māstrihtas kritēriju izpilde - Latvijas 2013. gada janvāra dati
| Konverģences kritēriji | Kritērija vērtība 2013. gada janvārī | Latvijas sniegums 2013. gada janvārī |
| Budžeta bilance (% no IKP) | -3,0 | -3,4 |
| Valdības parāds (% no IKP) | 60,0 | 42,2 |
| Pēdējo 12 mēnešu vidējā gada inflācija (%) | 2,7 | 2,0 |
| Valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likme (%) | 5,743 | 4,35 |
| Valūtas kursa režīms (%) | +/-15 | 0 |
Jau ziņots, ka premjers Valdis Dombrovskis (V) ir pārliecināts, ka Latvija spēj pierādīt Māstrihtas kritēriju izpildi ilgtermiņā, ne tikai vienā konkrētā datumā un nākamo pirmdien, 4.martā, valdība lems par konverģences ziņojuma pieprasīšanu Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai.
"Ja ir izpildīti Māstrihtas kritēriji, nevajag būt šķēršļiem pievienoties eirozonai," iepriekš uzsvēra premjers.
Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras vēl nav pievienojušās eiro zonai, ir jāizpilda vairāki vienotās valūtas ieviešanas nosacījumi jeb tā dēvētie Māstrihtas kritēriji.
Šie kritēriji ir: Inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5% pārsniegt triju labāko dalībvalstu vidējo rādītāju; ilgtermiņa procentu likmes - parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes - nedrīkst vairāk kā par 2 % pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju; valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP); valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IKP; Valstī jānodrošina valūtas kursa stabilitāte attiecībā pret eiro. Proti, iekļaujoties Valūtas kursa mehānismā II, divu gadu laikā pirms pievienošanās EMS nacionālās valūtas svārstības attiecībā pret eiro nedrīkst pārsniegt +/-15%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
