Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks kritizējis Eiropu saistībā ar imigrācijas jautājumiem, sakot, ka "imigrācija ir kļuvusi par tādu strīdus jautājumu, kas salauž to, kas atlicis no Eiropas projekta un tā solidaritātes fasādes".
Rakstā "You’re Better Than This, Europe" ("Tu esi labāka par šo, Eiropa"), kas publicēts ASV laikrakstā "The New York Times", Muižnieks norādīja, ka pēdējo 70 gadu laikā Eiropa ir mēģinājusi atjaunot to, ko reiz nopostīja karš, atbilstoši solidaritātes un cilvēktiesību vērtībām, veidojot institūcijas, kas palīdz novērst pagātnes noziegumus, un uzņemoties aizsargāt tos, kam tas nepieciešams.
"Eiropas pašreizējā reakcija uz bēgļiem parāda nekļūdīgu atkāpšanos no šīm saistībām," rakstā atzina Muižnieks.
Viņš uzskaitīja vairākas valstis, kurās novērojis tādu regresiju, piemēram, Spānijā, kas, neskatoties uz starptautisko kritiku, pieņēmusi likumu, ar kuru robežsargiem ļauts atraidīt bēgļus no Marokas, Ungārijā, kur "valdība īsteno rasistisku plakātu kampaņu par migrantiem un patvēruma meklētājiem, vairojot tautā izplatīto aizspriedumu, ka bēgļi "nozog" vietējiem darbavietas".
Tāpat Muižnieks norādīja, ka Ungārija plāno būvēt žogu uz robežas ar Serbiju, lai kavētu migrantu plūsmu. "Bulgārija ko līdzīgu jau ir izdarījusi uz robežas ar Turciju," viņš atgādināja, valstu, kurās konstatējis pārkāpumus, sarakstu turpinot ar Franciju, kur niecīgā finansējuma dēļ patvēruma meklētājiem jādzīvo uz ielas, ar Austriju, kas apturējusi patvēruma meklētāju pieteikumu izskatīšanu, bet Dānijā populistu partija ar kampaņu pret imigrāciju ir nonākusi pie varas.
"Sīrijas bēgļu krīze ir labs apliecinājums tam, ka [Eiropas valstis] nevēlas dalīt atbildību par bēgļu uzņemšanu un aizsargāšanu," atzina Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs no Latvijas, uzsverot, ka Turcija ir uzņēmusi nepilnus divus miljonus bēgļu no Sīrijas, bet citas Eiropas Padomes valstis kavējas uzņemt pat dažus simtus. "Izņēmums ir Armēnija, Vācija un Zviedrija, bet pārējo 43 Eiropas valstu reakcija ir bijusi vienkārši apkaunojoša," kritisks bija Muižnieks.
Tāpat viņš nosodīja Eiropas valstu valdību kritisko attieksmi pret migrantu glābšanas misijām Vidusjūrā un "daudz vājāku plānu" nekā sākotnēji ierosināts par patvēruma meklētāju sadali Eiropas Savienības valstu starpā.
"Lai cik sašķelti viņi arī nebūtu, Eiropas līderu viedoklis sakrīt, ka migranti ir drošības problēma, bieži tiek izmantota nepiemēroti militāra leksika. Eiropas Komisija izrādīja tādu pašu pieeju pagājušajā nedēļā iesniegtajā priekšlikumā pastiprināt Eiropas Savienības robežsardzes aģentūras "Frontex" pilnvaras, ļaujot noņemt pirkstu nospiedumus, aizturēt un izraidīt migrantus," "The New York Times" rakstīja Muižnieks.
Kritiski viņš izteicās arī par Eiropas Savienības valstu praksi robežsardzi uzticēt citām valstīm, cita starpā "maksājot valstīm, kurās ir vāja demokrātija vai tādas nav vispār, lai tikai noturētu migrantus tālu no Eiropas krastiem".
Muižnieka vērtējumā situācija spiedienu palielina arī uz Eiropas valstīm, kas nav Eiropas Savienības sastāvā, piemēram, Balkānu zemēm, kurām ir jāsamazina savu pilsoņu, kas piesakās patvērumam Eiropas Savienībā, skaitu, lai nezaudētu bezvīzu režīmu ar bloku, tādēļ nereti uz šo valstu robežām tiek veikta etniskā šķirošana, atņemti ceļošanas dokumenti un pat izmantoti fiziski pasākumi, lai atturētu migrantus.
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs uzsvēra, ka tas viss ir īpaši aizskaroši, ņemot vērā faktu, ka neviena Eiropas Savienības dalībvalsts nav desmit biežāko bēgļus uzņemošo valstu vidū, kur atrodamas tādas nabadzīgākas un nestabilākas valstis kā Pakistāna, Libāna un Etiopija.
"Eiropas valstis ir zaudējušas jebkādu samērīguma izjūtu," paziņoja Muižnieks, paužot izbrīnu, ka Eiropas Savienības valstis, kurās kopā dzīvo ap 740 miljoniem cilvēku, kas ir starp turīgākajām un stabilākajām valstīm pasaulē, izjūt apdraudējumu no idejas, ka tām vajadzētu uzņemt 600 tūkstošus patvēruma meklētāju gadā.
"Eiropai ir ilgi, cieši jāpalūkojas uz sevi - un bēgļu jautājuma realitāti," mudināja Eiropas Padomes komisārs, rosinot grozīt likumus par patvēruma piešķiršanu un migrāciju, palielinot likumīgās migrantu ierašanās Eiropā iespējas, piemēram, humānās vīzas un ģimenes atkalpavienošanas noteikumus, kas palīdzētu novērst situāciju, kad migranti dodas bīstamā ceļā, vēršas pēc palīdzības pie kontrabandistiem, kas uz stingro migrācijas noteikumu rēķina iedzīvojas bagātībā.
Kā galvenos uzdevumus Eiropai Muižnieks uzskaitīja vienotu migrantu meklēšanas un glābšanas misiju Vidusjūrā, aktīvāku Eiropas valstu iesaisti Apvienoto Nāciju Organizācijas bēgļu aģentūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu jautājumos ierosinājumu izpildē, ka arī norādīja, ka Eiropas Savienībai vajadzētu īstenot bēgļu izcelsmes valstu attīstības politiku un, parakstot līgumus ar šīm valstīm, panākt, ka tās ievēro cilvēktiesības.
Tomēr, Muižnieka vērtējumā, svarīgākais ir mazināt sabiedrības satraukumu par migrāciju un bēgļiem Eiropā. "Tolerances, pieņemšanas un solidaritātes vērtības ir bijušas Eiropas projekta pamatā. Mēs no tām tagad, šajā jautājumā nevaram atteikties," uzsvēra komisārs.
