Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu 2007.-2013.gada plānošanas perioda neatbilstību īpatsvars kopējā pieprasītajā publiskajā finansējumā nepārsniedz pieļaujamo 2% kļūdu līmeni, teikts šodien valdībā izskatītajā ziņojumā par konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem.
Turpinās pēdējos gados vērojamā tendence neatbilstību summai pieaugt pakāpeniski. Tas ir tāpēc, ka projekti atrodas aktīvā īstenošanas stadijā - lielākajā daļā vēl īstenošanā esošo projektu ir noslēgti iepirkuma līgumi vēl pirms 2012.gada, kad tika noteikts veikt iepirkumu pirmspārbaudes. Līdz ar to joprojām neatbilstību skaits un apjoms iepirkumu jomā ir salīdzinoši liels, tomēr pozitīvi vērtējama iepirkumu pirsmpārbaužu veikšana, kas ievērojami samazina pārkāpumu iepirkumu jomā rašanos intensitāti, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā ziņojumā.
Lielākais neatbilstību īpatsvars gan visā 2007.-2013.gada plānošanas periodā, gan 2013.gadā konstatētajā kopējā neatbilstību apjomā ar ievērojamu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem datiem ir uzņēmējdarbības un inovāciju nozarē. 2013.gadā pēc konstatēto neatbilstību apjoma otrajā vietā ir nodarbinātības un sociālās iekļaušanās joma, trešajā - transporta, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju joma.
Visā 2007.-2013.gada plānošanas periodā līdz 2013.gada nogalei saglabājusies iepriekšējā tendence, ka lielākā daļa neatbilstību konstatētas privāto tiesību juridisko personu īstenotajos projektos. 2013.gadā konstatēts ievērojams neatbilstību apjoma pieaugums - par 38,7 miljoniem eiro. Tas skaidrojams ar kopējā neatbilstību analīzē iekļautajām apjomīgām neatbilstībām finanšu instrumentu aktivitātēs 26,7 miljonu eiro apmērā, kurās finansējuma saņēmējs ir privāto tiesību juridiska persona un kurās nav konstatēta finansējuma saņēmēja vaina.
Pēc pārkāpuma veida 2007.-2013.gada plānošanas periodā līdz 2013.gada nogalei neatbilstības pamatā konstatētas dažādu līguma nosacījumu pārkāpumu rezultātā, kā arī saistībā ar iepirkumu vai konkurences normu pārkāpumiem. Konstatētas arī aizdomas par krāpšanu vai organizēto noziedzību, un par šiem gadījumiem informācija sniegta tiesībsargājošām iestādēm.
"Ir būtiski, lai Latvijas iedzīvotāji gūtu maksimālu labumu no piesaistītā ES fondu finansējuma un lai tas tiktu izmantots atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Lai novērstu kļūdu rašanos, pašvaldības un valsts iestādes organizē informatīvos seminārus, kur Revīzijas iestādes pārstāvji regulāri skaidro, kā nepieļaut kļūdu rašanos projektos," informē Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane. To, ka visvairāk kļūdījušies uzņēmēji, Lasmane skaidro ar mazāku pieredzi projektu realizēšanā, turklāt jāņem vērā arī iespējamie krāpšanas gadījumi. Lai arī aizdomu skaits par krāpšanas un organizētās noziedzības gadījumiem ir audzis, attiecīgās jomas neatbilstoši izdoto summu īpatsvars ir samazinājies.
Lielākās neatbilstību summas 2013.gadā atklātas Eiropas Komisijas auditos. Tajos konstatētas vairākas finansiāli apjomīgas neatbilstības finanšu instrumentos, kuros finansējuma saņēmējas ir SIA "Latvijas Garantiju aģentūra" un VAS "Latvijas attīstības finanšu institūcija "Altum"" un kuros nav konstatēta finansējuma saņēmēja vaina. Pagājušajā gadā lielas neatbilstību summas konstatētas arī maksājumu pieprasījumu pārbaudēs, revīzijas iestādes sertificēto izdevumu izlases pārbaudēs, kā arī atklātas, izvērtējot projekta starpposma un noslēguma ziņojumus, saņemot informāciju no trešajām personām u.c.
No kopējā atgūstamā neatbilstību apjoma 2013.gadā, kas bija 50,3 miljoni eiro, ir atgūti 40,2 miljoni eiro jeb 79,93%. Slēgti 2759 neatbilstību gadījumi. Skatot visu 2007.-2013.gada plānošanas periodu kopumā līdz 2013.gada nogalei, atgūstamā neatbilstību summa ir 93,6 miljoni eiro. Savukārt faktiski kopumā atgūti 71,52% jeb 67 miljoni eiro no kopējās atgūstamās neatbilstību summas. No visiem 16 043 neatbilstību gadījumiem slēgti ir 14 047 jeb 87,6%.
