Eiropas Savienības (ES) līderi vēl uz mēnesi varētu atlikt lēmumu pieņemšanu par to, kurš ieņems augstākos bloka amatus, kas drīzumā kļūs vakanti, pavēstīja informācijas avoti.
Politiski sensitīvais temats varētu tikt atlikts uz augustu, sacīja ES diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms.
Tuvojoties samitam, asākās debates izraisījušās par Itālijas ārlietu ministri Federiku Mogerīni, kas tika uzskatīta par galveno kandidāti uz ES augstā ārlietu pārstāvja amatu.
Pirms samita pret viņas kandidatūru asi iebilda Polija un Baltijas valstis.
Samita gaitā žurnālisti vaicāja Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei, kādām būtu jābūt augstā ārlietu pārstāvja kvalitātēm, vēsta tīmekļa medijs "The Local".
"Pieredze, neitralitāte ģeopolitiskajās problēmās, ar kurām mēs satopamies, un vismaz nebūt prokremliskam," atbildēja prezidente.
Kad žurnālists turpināja vaicāt, "vai tā ir problēma, ka Mogerīni kundze...", Grībauskaite norādīja: "Tā ir problēma. Tā ir."
Vācijas kanclere Angela Merkele vēl pirms samita sākuma atzina - viņa nesagaida, ka ES līderi trešdien vienosies par bloka augstākajiem amatiem.
"Ir pat ļoti iespējams, ka būs tikai sākotnējās diskusijas un ka lēmumi šodien netiks pieņemti," Briselē sacīja Merkele, piebilstot, ka visus neatrisinātos jautājumus "drīzāk jau nebūs" iespējams nokārtot.
"Svarīgākais ir atrast īsto līdzsvaru" amatpersonu izraudzīšanās procesā, savukārt sacīja Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs, uzsverot, ka jāņem vērā politiskie, dzimuma un ģeogrāfiskie faktori.
Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts mudināja ātri pieņemt lēmumu jautājumā par jauno ES augsto ārlietu pārstāvi.
"Tas ir ļoti svarīgi, ka mēs tiekam pie augstā pārstāvja, cik vien drīz iespējams, jo tas ir nepieciešams, lai pārējo puzli saliktu kopā," sacīja premjers.
Itālijas ārlietu ministre Mogerīni ir galvenā ES augstā ārlietu pārstāvja amata kandidāte, tomēr ES austrumu dalībvalstis uzskata viņu par pārāk draudzīgu pret Krieviju un ir draudējušas bloķēt viņas kandidatūru.
Baltijas valstis, kā arī Polija un Bulgārija jau ir draudējušas par augstā ārlietu pārstāvja iecelšanu rīkot balsojumu. Tomēr, lai spētu bloķēt kandidatūru, būtu nepieciešams tādu pārējo Eiropas austrumu valstu atbalsts kā Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Rumānija un Čehija. Šīs valstis līdz šim ieņēmušas neitrālu nostāju.
Itālijas ziņu aģentūra ANSA otrdien citēja nākamā Eiropas komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera pietuvinātus avotus, ka desmit vai 11 valstis ir pret Mogerīni kandidatūru. Pats Junkers izteicies, ka vēlas amatā redzēt "spēcīgu un pieredzējušu" personību. ES līderiem "ir jāpiekrīt" Junkeram kandidāta izvēlē.
Par pamatu pretestībai pret Mogerīni ir viņas pārlieku draudzīgā attieksme pret Krieviju.
