Latvija aptuveni 11% pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem ieguvuši tikai pamatizglītību, kas ir gandrīz 2,5 reizes labāks rādītājs nekā vidēji Eiropā, liecina Eiropas Komisijas ziņojums.
Kā pastāstīja Valsts izglītības attīstības aģentūrā, līdzīga situācija kā Latvijā konstatēta arī Igaunijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā.
Kopumā Eiropā apmēram 50 miljoni cilvēku ir ieguvuši tikai pamatizglītību. Vienlaikus aptuveni 20 miljoniem pieaugušo ir tikai sākumskolas izglītība, kas Latvijā atbilst pamatizglītības pirmajam posmam. Visvairāk pieaugušo iedzīvotāju ar zemu izglītības līmeni ir Dienvideiropas valstīs.
Daudzās Eiropas valstīs zemo izglītības līmeni kompensē ar aktīvāku pieaugušo iedzīvotāju iesaisti dažādās izglītības norisēs mūža garumā, tostarp profesionālās tālākizglītības pasākumos vai neformālās mācību aktivitātēs. Latvijā pieaugušo iedzīvotāju aktivitāte ir zemāka - saskaņā ar ''Eurostat'' datiem Latvijā 2013.gadā mūžizglītības pasākumos iesaistījās 6,5% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 65 gadiem, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji - 10,5%.
Lai sekmētu pieaugušo iedzīvotāju prasmju atbilstību mainīgajām sabiedrības un darba tirgus prasībām, Latvija ir izvirzījusi mērķi 2020.gadā mūžizglītībā iesaistīt 15% no visiem pieaugušajiem.
Viens no rādītājiem, kas raksturo pieaugušo izglītības atbilstību mūsdienu prasībām, ir iedzīvotāju informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pielietošanas prasmes. Latvijā tās caurmērā atbilst situācijai Eiropā - ja ES vidējais rādītājs ir 30%, tad Latvijā - 33%, secināts ziņojumā. Vislielākā pieaugušo proporcija, kuri nekad nav lietojuši datoru, ir Rumānijā un Bulgārijā, bet vismazākā - Luksemburgā un Ziemeļvalstīs. Kopumā gandrīz katram trešajam eiropietim ir ļoti zemas IKT pielietošanas prasmes vai to nav vispār.
Saskaņā ar ''Eurostat'' datiem apmēram 80% pieaugušo eiropiešu, kuri nepiedalās izglītošanās pasākumos, aptaujās apliecināja, ka nav arī ieinteresēti iesaistīties organizētās mācību aktivitātēs. Lai veicinātu pieaugušo iedzīvotāju interesi iesaistīties izglītībā, viņi būtu jāinformē gan par mācību iespēju piedāvājumiem, gan par ieguvumiem, ko sniedz mūžizglītība.
Ziņojumā aptvertas 35 izglītības sistēmas 32 Eiropas valstīs. Informācija galvenokārt iegūta no 2014.gadā veiktajām "Eurydice" tīkla aptaujām. Papildu šai informācijai ziņojumā ietverti statistikas dati no starptautiskajām aptaujām un dati no vairāku pētniecisku projektu rezultātiem.
