Foto: Publicitātes attēli
Jaunpilī, tiekoties ar Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Dacianu Čološu, Latvijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji saņēmuši solījumus sekmēt birokrātiskās procedūras saistībā ar kompensāciju izmaksu pienkopības saimniecībām par zaudējumiem Krievijas embargo dēļ.

Kā norādīja kooperatīva "Piena ceļš" valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, komisārs vairākkārt apliecinājis, ka pilnībā izprotot Latvijas zemnieku situāciju, un solījis maksimāli ietekmēt procesus, lai kompensācijas tiktu izmaksātas līdz šā gada beigām.

"Vienlaikus viņš arī uzsvēra, ka ļoti daudz ir atkarīgs no Zemkopības ministrijas (ZM) spējas pietiekami ātrā tempā sagatavot nepieciešamos aprēķinus," sacīja Aizsilniece.

Savukārt "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norādīja, ka atbalstam ir jābūt "tieši mērķētam, lai tas sasniegtu tos zemniekus, kurus embargo ir skāris visvairāk, piena iepirkuma cenai nokrītot zem ražošanas pašizmaksas".

Viņa arī atgādināja, ka Baltijas valstis ar mazo iekšējo tirgu un lielajiem ražotājiem kaimiņos ir ļoti jutīgas pret pārprodukciju, tādēļ Latvijas lauksaimniekiem ir svarīgi, lai EK atbalstītu visus ražotājus, kuru turpmākā saimniekošana ir apdraudēta gan tiešas, gan netiešas embargo ietekmes dēļ.

Tikšanās laikā Čološam tika arī nodota lauksaimnieku nevalstisko organizāciju parakstīta vēstule ar vairākiem ierosinājumiem, kā efektīvāk kompensēt embargo radītos zaudējumus.

"Vēstulē formulētas prasības mazināt atbalstu saņemšanas birokrātisko slogu un kopumā vienkāršot atbalsta shēmas. Pozitīvi, ka komisārs ir gatavs tieši Baltijas valstīm papildus esošajam kompensējamo dārzeņu sarakstam pievienot tādus dārzeņus kā kāpostus un ziedkāpostus, uz kuru kompensācijām nevarēs pieteikties citas dalībvalstis," sacīja kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijas lauksaimnieki EK komisāram norādījuši, ka augļu un dārzeņu sektorā vienmēr ir aicinājuši katrai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ieviest īpašu kompensāciju piedāvājumu, nevis piemērot rindas kārtības principu, lai valstis savstarpēji cīnītos par solīto 125 miljonu eiro atbalstu visā ES līmenī.

"Tikai tādā situācijā, ja kādā no dalībvalstīm šī "pakete" netiktu izmantota pilnā apmērā, tā tiktu pārdalīta citiem. Lai mazinātu ietekmi, ko rada cenu kritums, uz laiku būtu jāatjauno iepriekš atceltais ES noteiktais ierobežojums, kas paredz piemērot atbalstu par izņemšanu no tirgus ne vairāk kā 5% apmērā no tirgū laistās produkcijas," norādīja Strazdiņa.

Kā ziņots, vakar Čološs, ierodoties Latvijā, pavēstīja, ka kompensācijas par zaudējumiem piensaimniekiem saistībā ar Krievijas embargo būs pieejamas jau līdz gada beigām, tomēr to apmērs pagaidām nav zināms un būs atkarīgs no Zemkopības ministrijas laikus veiktām aplēsēm.

Jautāts par kompensāciju apmēriem Latvijas zemniekiem, viņš atzina, ka nevar tās nosaukt pat aptuveni.

Kā ziņots, Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!