Vācijas kanclere Angela Merkele nesagaida, ka Eiropas Savienības (ES) līderi samitā trešdien vienosies par bloka augstākajiem amatiem.
"Ir pat ļoti iespējams, ka būs tikai sākotnējās diskusijas un ka lēmumi šodien netiks pieņemti," Briselē sacīja Merkele, piebilstot, ka visus neatrisinātos jautājumus "drīzāk jau nebūs" iespējams nokārtot.
"Svarīgākais ir atrast īsto līdzsvaru" amatpersonu izraudzīšanās procesā, savukārt sacīja Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs, uzsverot, ka jāņem vērā politiskie, dzimuma un ģeogrāfiskie faktori.
Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts mudināja ātri pieņemt lēmumu jautājumā par jauno ES augsto ārlietu pārstāvi.
"Tas ir ļoti svarīgi, ka mēs tiekam pie augstā pārstāvja, cik vien drīz iespējams, jo tas ir nepieciešams, lai pārējo puzli saliktu kopā," sacīja premjers.
Itālijas ārlietu ministre Federika Mogerīni ir galvenā ES augstā ārlietu pārstāvja amata kandidāte, tomēr ES austrumu dalībvalstis uzskata viņu par pārāk draudzīgu pret Krieviju un ir draudējušas bloķēt viņas kandidatūru.
Baltijas valstis, kā arī Polija un Bulgārija jau ir draudējušas par augstā ārlietu pārstāvja iecelšanu rīkot balsojumu. Tomēr, lai spētu bloķēt kandidatūru, būtu nepieciešams tādu pārējo Eiropas austrumu valstu atbalsts kā Slovākija, Slovēnija, Ungārija, Rumānija un Čehija. Šīs valstis līdz šim ieņēmušas neitrālu nostāju.
Itālijas ziņu aģentūra ANSA otrdien citēja nākamā Eiropas komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera pietuvinātus avotus, ka desmit vai 11 valstis ir pret Mogerīni kandidatūru. Pats Junkers izteicies, ka vēlas amatā redzēt "spēcīgu un pieredzējušu" personību. ES līderiem "ir jāpiekrīt" Junkeram kandidāta izvēlē.
Par pamatu pretestībai pret Mogerīni ir viņas pārlieku draudzīgā attieksme pret Krieviju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
