Pētījumā par PVN iztrūkumu ir sniegti detalizēti dati par starpību, kāda 2012.gadā pastāvēja starp 26 ES dalībvalstīs iegrāmatotajām PVN saistībām un faktiski iekasēto PVN kopsummu.
"PVN iztrūkums būtībā parāda, vai visā ES veiktie PVN izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumi ir iedarbīgi. Aktuālie dati liecina, ka vēl ir daudz darāmā. Dalībvalstis nevar atļauties zaudēt ieņēmumus šādā apmērā. Tam ir jāpieliek punkts, un ir jāveic izlēmīgi pasākumi, lai atgūtu šos valsts naudas līdzekļus. Savukārt EK joprojām galveno uzmanību pievērš PVN sistēmas fundamentālai reformai, lai to padarītu spēcīgāku, iedarbīgāku un mazāk pakļautu krāpšanas riskam," sacīja par nodokļu jomu atbildīgais komisārs Aļģirds Šemeta.
PVN iztrūkums ir starpība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un PVN apjomu, ko valsts iestādes faktiski iekasē. Lai arī neatbilstība normu prasībām noteikti ir svarīgs faktors, kas izraisa šādu ieņēmumu nepietiekamību, tomēr krāpšana nav vienīgais PVN iztrūkuma iemesls. Pārējie PVN nemaksāšanas iemesli ir, piemēram, bankrots un maksātnespēja, statistikas kļūdas, kavēti maksājumi un nodokļu saistību apiešana likumīgā veidā.
2012.gadā mazākais PVN iztrūkums tika reģistrēts Nīderlandē - 5% no plānotajiem ieņēmumiem, Somijā - 5% un Luksemburgā - 6%. Lielākais PVN iztrūkums tika reģistrēts Rumānijā - 44% no plānotajiem PVN ieņēmumiem, Slovākijā - 39%, Lietuvā - 36% un Latvijā - 34%. Igaunijā reģistrētais PVN iztrūkums bija 14%.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2012.gadā 11 dalībvalstīs PVN iztrūkums samazinājās, bet 15 dalībvalstīs tas pieauga. Grieķijā stāvoklis ievērojami uzlabojās, samazinoties no 9,1 miljarda eiro 2011.gadā līdz 6,6 miljardiem eiro 2012.gadā, tomēr tā joprojām ir viena no dalībvalstīm ar lielu PVN iztrūkumu 33% apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
