Foto: AFP/Scanpix

Latvijas ekspremjeram, pašreizējām Eiropas Parlamenta (EP) deputātam Valdim Dombrovskim (V) ir labas izredzes tikt izraudzītam par Eiropas Savienības (ES) komisāru, uzskata aptaujātie politologi.

Kā ziņots, Dombrovskis tika izskatīts kā kandidāts Eiropadomes vadītāja amatam. Tomēr par piemērotāko kandidātu augstajam amatam sestdien atzīts Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Politologs un "Providus" pētnieks Reinis Āboltiņš norāda, ka pozitīvi vērtējams pats fakts, ka Dombrovskis vispār ticis izskatīts kā Eiropadomes prezidenta kandidāts. "Viņš varētu spēlēt zināmu lomu, kad tiks spriests par Eiropas komisāru amatiem," teica Āboltiņš.

Līdzīgās domās ir arī politologs un Eiropas Kustības Latvijā vadītājs Andris Gobiņš. "Tas, ka Dombrovskis netika ievēlēts, nav liela skāde. Man šķiet, ka viņš būtu vēl spēcīgāks komisārs, nekā Eiropadomes prezidents," sacīja Gobiņš.

Viņš domā, ka komisāra darbs Dombrovskim ir piemērotāks, jo tas vairāk līdzīgs izpildvarai. Turpretī Eiropadomes prezidenta uzdevums galvenokārt ir strādāt kā moderatoram starp 28 ES dalībvalstīm. Dombrovska izredzes ieņemt komisāra amatu Gobiņš vērtē kā labas.

Arī politologs Juris Rozenvalds uzskata, ka Dombrovskis gluži bešā nepaliks. "Ņemot vērā, ka viņš tiek uzskatīts par ļoti pozitīvu piemēru Eiropas Savienības mērogā, viņš par to tiks atalgots, bet pagaidām grūti pateikt, kā tieši," sacīja Rozenvalds.

Politologs arī piebilda, ka, viņaprāt, Dombrovska veiksmi Eiropadomes prezidenta vēlēšanās ietekmējusi viņa "neuzmanība", proti, viņa ieskatā, ne visai saprātīgi izteicieni attiecībā uz Kataloniju. Tāpat, viņaprāt, Polijai ir daudz lielāka ietekme ES nekā Latvijai, tāpēc arī Tuska izredzes tikt ievēlētam par Eiropadomes prezidentu bijušas lielākas.

Kā ziņots, Polijas premjerministrs Tusks ir izraudzīts Eiropadomes prezidenta amatam, bet Itālijas ārlietu ministre Mogerīni - ES augstās ārlietu pārstāves amatam, sestdien paziņoja pašreizējais Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.

Pēc maijā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ES notiek vadības nomaiņa. Līdz ar līderu izraudzīšanos sestdien beidzas mēnešiem ilgusī stīvēšanās ap amatiem, kurus līdz šim ieņēma Rompejs un Ketrina Eštone.

Trijos augstākajos ES amatos - Eiropas Komisijas (EK) prezidenta, Eiropadomes prezidenta un ES augstā ārlietu pārstāvja amatos – ir jābūt pārstāvētiem abiem dzimumiem, konservatīvo un sociālistu vadītām galvaspilsētām, kā arī Rietumeiropai un Austrumeiropai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!