Portāls "Delfi" par jaunumiem no ES līderu samita ziņos reportāžās no Briseles.
Jau vēstīts, ka viens no kandidātiem uz ES Padomes prezidenta amatu ir Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis (V). Līdz ar Dombrovski uz šo amatu varētu izvirzīt arī Polijas premjeru Donaldu Tusku, kurš izteicies, ka nopietni apsver iespēju amatu pieņemt. Rietumu prese Tusku min kā galveno amata pretendentu. Kā kandidāte uz šo amatu minēta arī Dānijas premjere Helle Torninga-Šmita.
Dānijas premjerei varētu traucēt piederība Eiropas Parlamenta (EP) Sociālistu blokam. Līderi šobrīd neoficiāli vienojušies, ka ES Padomes krēsls pienāksies kādam no centriski labējiem politiķiem, savukārt ārlietas – sociālistiem.
Līdz ar ārlietu posteņa "piederību" sociālistiem, cerības kļūt par Ketrinas Eštones pēcteci ES augstā ārlietu pārstāvja krēslā aizvien ir Itālijas ārlietu ministrei Federikai Mogerīni. Jau ziņots, ka pret šādu scenāriju iebilst Austrumeiropas valstu līderi, kuri neatbalsta Mogerīni kandidatūru. Bažas Baltijas un Polijas politiķu prātos radījis fakts, ka Itālijas politiķe nav slēpusi savas simpātijas pret labvēlīgām diplomātijas attiecībām ar Krieviju.
Tāpat samitā, visticamāk, tiks pieņemtas jaunas sankcijas pret Krieviju. ES līderu samits sākotnēji tika sasaukts tikai ar ideju izlemt par nākamajiem ES līderiem, taču Krievijas iebrukums Ukrainas teritorijā darba kārtībā radījis izmaiņas. ES politiku apskatošie mediji norāda, ka jaunais sankciju vilnis varētu skart Krievijas finanšu sektoru.
Latviju samitā pārstāvēs valsts premjere Laimdota Straujuma (V).
