Valdība otrdien atbalstīja Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", kas iezīmē kohēzijas politikas fondu prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus.
Latvijai kohēzijas politikai būs pieejami 4,4 miljardi eiro, no tiem 1,2 miljardi tiks ieguldīti transporta nozarē. Saglabājot kopējo transporta sektorā plānoto investīciju apjomu, izdevies nosargāt finansējumu arī reģionālo ceļu rekonstrukcijai, pret ko sākotnēji Eiropas Komisija (EK) iebilda. Transporta infrastruktūrai paredzēti aptuveni tikpat daudz līdzekļu, cik iepriekšējā periodā, šodien žurnālistus informēja Finanšu ministrijas (FM) ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris.
EK aizstāvēts arī kopējais veselības jomā plānotais investīciju apjoms, kas saskaņā ar FM aplēsēm paredz nākamo gadu laikā uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu 775 ārstniecības iestādēs. Panākta vienošanās arī par finansējuma sadali sociālās iekļaušanas jomā, atvēlot naudu bezdarba samazināšanai, jauniešu darba pieredzes gūšanai, jaunu darbavietu radīšanai.
Šadris informēja, ka no kohēzijas politikas finansējuma 26% tiks transportam, 14% - vides aizsardzībai, 12% - izglītībai, 11% - enerģētikai un energoefektivitātei, 11% - pētniecībai un inovācijām, 10% - sociālai iekļaušanai, 7% - mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējai, 4% - informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), 3% - vides aizsardzībai.
Kohēzijas finansējuma galvenie virzieni ir tautsaimniecības produktivitāte un inovācijas, transporta infrastruktūra, dabas un kultūras resursu efektīva izmantošana, nodarbinātība, atbalsts izglītības sistēmas sakārtošanai un investīcijas, kas vērstas uz teritoriālo attīstību, skaidroja Šadris.
Šodien apstiprinātais dokuments ir labākais kompromiss, kādu izdevies panākt gan starp dažādām interešu grupām nacionālā līmenī, gan starp Latviju un tās partneriem EK, vērtēja FM amatpersona.
Šadris informēja, ka jaunajā ES fondu plānošanas periodā būs vairāki jaunumi. Būs daudz stingrāks uzsvars uz stratēģisko ietvaru, proti, Latvija reālas investīcijas nozarēs varēs sākt tad, kad būs to attīstības stratēģijas, piemēram, izglītības attīstības stratēģija, transporta attīstības stratēģija. Būs daudz stingrāk akcentēta prasība ievērot principu, ka investīcijām jābūt orientētām uz rezultātu, tas ir, būtiski ir nevis, cik daudz un cik ātri līdzekļi apgūti, bet gan kas par ieguldīto ir sasniegts. Trešais uzsvars ir vērsts uz investīciju koncentrāciju, proti, finansējumu nevajag izdalīt daudzām mazām prioritātēm, bet tas jākoncentrē uz būtiskāko vajadzību risināšanu.
Drīzumā varēs sākt jaunā ES fondu plānošanas perioda investīciju ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā. Pēc pozitīva EK lēmuma par programmu vēl jāpabeidz normatīvās bāzes un vadības un kontroles sistēmas izstrāde, ko plānots paveikt līdz šī gada beigām. "Kad tas būs noticis, varēsim pilnā mērā teikt, ka jaunais plānošanas periods ir sākts un pieejamais finansējums ir sācis ieplūst tautsaimniecībā," sacīja Šadris. Būtiskākās lietas no jaunā plānošanas perioda jau ir sāktas. Valstij uzņemoties dažu plānoto aktivitāšu priekšfinansēšanu, tiek veikti ieguldījumi autoceļos un jauniešu bezdarba mazināšanā.
FM pārstāvji šodien iepazīstināja valdību ar plānoto ES līdzekļu apguvi. Kohēzijas politikas fondu ieviešanai kopumā pieejami 4,418 miljardi eiro, ieskaitot Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējumu 29 miljonus eiro.
Darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" ir astoņi prioritārie virzieni, un katram no tiem ir ieguldījumu prioritātes.
Prioritārajā virzienā "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" atbalsts tiks sniegts zinātnes, pētniecības un inovācijas kapacitātes stiprināšanai, atjaunojot un attīstot zinātnes un tehnoloģiju nozares cilvēkresursus, atbalstot pielietojamu pētījumu īstenošanu, veicinot zinātnisko institūciju apvienošanu, uzlabojot pētniecības infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi, veicinot starptautisko sadarbību un sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un privāto sektoru, atbalstot tehnoloģiju pārnesi, pētniecības rezultātu komercializāciju, jaunu, zinātņietilpīgu produktu un tehnoloģiju izstrādi. Atbalsts tiks sniegts arī tehnoloģiju pārneses pakalpojumiem, tostarp jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai, licencēšanai un jaunu saimnieciskās darbības veicēju un inovatīvu produktu atbalstam tehnoloģiju inkubatoros sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm, tādējādi veicinot inovatīvu saimnieciskās darbības veicēju īpatsvara palielināšanos un privātā sektora investīciju pētniecībai un attīstībai palielināšanos. Šajā virzienā kopējais finansējums, kas ietver gan ES atbalstu, gan nacionālo finansējumu, ir 550,023 miljoni eiro.
Virzienā "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" atbalsts tiks sniegts visas Latvijas teritorijas līdzsvarotas attīstības veicināšanai, izveidojot vai uzlabojot elektronisko sakaru infrastruktūru, attīstot saimniecisko darbību veicinošu vidi, kas balstās uz pieejamu informāciju, publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu, publiskā un privātā sektora integrētiem IKT risinājumiem un Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā digitālajā tirgū. Šajā virzienā pieejamais finansējums ir 203,275 miljoni eiro.
Prioritārajā virzienā "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" plānots veicināt ekonomisko aktivitāti, īpaši reģionos, un saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju un produktivitāti, veidojot saimnieciskās darbības attīstību veicinošu infrastruktūru, paplašinot finansējuma pieejamības iespējas, veicinot ārējo tirgu apguvi un Latvijas starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, attīstot klasteru darbību un cilvēkresursus, kā arī nodrošinot darba tirgus vajadzībām atbilstošu darbaspēku. Tiks uzlabota tiesu sistēma un celta kapacitāte valsts pārvaldē darbam ar saimnieciskās darbības veicējiem. Plānots sniegt atbalstu saimnieciskajai darbībai, kas attīstītu nozīmīgu teritoriju infrastruktūru. Šajā virzienā iecerētajiem pasākumiem būs pieejams finansējums 348,46 miljonu eiro apmērā.
Prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" mērķis ir primārās enerģijas patēriņa samazināšana un efektīvas un ilgtspējīgas energoresursu izmantošanas veicināšana dažādās nozarēs. Iecerētas investīcijas gan enerģijas patēriņa samazināšanai rūpniecībā, gan energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai publiskajās un dzīvojamās ēkās. Plānots uzlabot siltumavotu efektivitāti un sekmēt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, samazinot siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās. Paredzētas investīcijas videi draudzīga transporta attīstībā. Šajā virzienā pieejamais finansējums būs 336,876 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 228,549 miljoni eiro no Kohēzijas fonda.
Savukārt virzienā "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" atbalsts tiks sniegts pasākumiem, kas paredz pielāgoties klimata pārmaiņām, samazina apglabājamo atkritumu daudzumu un sekmē atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju. Paredzēti pasākumi, kas nodrošinās Latvijas iekšzemes un jūras ūdeņu labu vides stāvokli, kā arī ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Plānots nodrošināt dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību, saglabājot bioloģisko daudzveidību un aizsargājot ekosistēmas. Plānoti pasākumi, kas veicina integrētu reģionālo attīstību, nodrošinot ilgtspējīgu kultūras un dabas mantojuma izmantošanu, kā arī pasākumi, kas veicina pilsētu degradēto teritoriju reģenerāciju atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām. Virzienam pieejami 509,314 miljoni eiro no ERAF un 223,692 miljoni eiro no Kohēzijas fonda.
Prioritārajā virzienā "Ilgtspējīga transporta attīstība" atbalsts tiks sniegts transporta infrastruktūrai. Šim mērķim paredzēts ERAF finansējums 277,032 miljonu eiro apmērā un kohēzijas finansējums 1,087 miljardi eiro.
Prioritārajā virzienā "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" plānots atbalstīt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanu. Stratēģijas "Eiropa2020" kontekstā ieguldījumi paredzēti arī darbavietu kvalitātes pilnveidei un gados vecāku strādājošo ilgākas nodarbinātības veicināšanai. Šim virzienam paredzēts finansējums 188,32 miljoni eiro.
Virzienā "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tiks atbalstīti nelabvēlīgākā situācijā esošie darbspējīgie iedzīvotāji, mazinot šķēršļus to iesaistei darba tirgū. Šim virzienam paredzēts ERAF finansējums 227,503 miljonu eiro apmērā un Eiropas Sociālā fonda finansējums 264,895 miljonu eiro apmērā.
Prioritārajā virzienā "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tiks nodrošināta kvalitatīva un iekļaujoša izglītība. Tiks sniegts atbalsts, lai uzlabotu augstākās izglītības studiju programmu kvalitāti un veicinātu to atbilstību tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām, nodrošinātu vispārējās izglītības pieejamību un satura pilnveidi, uzlabotu profesionālās un pieaugušo izglītības kvalitāti, pieejamību un atbilstību darba tirgus prasībām. No ERAF līdzekļiem šim mērķim paredzēti 326,424 miljoni eiro, no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem - 280,589 miljoni eiro.
