Ķīna Latvijā un arī plašākā Baltijas jūras valstu reģionā joprojām ir liels nezināmais. Tā asociējas ar milzu fabrikām, kurās ķīniešu tūkstoši ražo gandrīz visu, daudz un apšaubāmā kvalitātē, ar komunistisko režīmu, kura sekas tepat redzam baltā silikāta ķieģeļu būvju karkasos un bezatbildības tradīcijās, ar Aizliegto pilsētu un tajā filmēto "Pēdējo imperatoru", un, protams, Lielo Ķīnas mūri. Tomēr Austrumu milzis jau labu laiku ir mainījies un no savrupas eksotikas kļuvis par vienu no klātesošajiem smagsvariem starptautiskajā politikā un ekonomikā. Rakstu sērijā "Ķīna (ne)nāk" skaidrojam, kā pasaulē augusi Ķīnas ietekme un kāpēc to neizjūtam Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit