Kāpēc Krievijai Gruzija tik svarīga

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Krievijas karam Gruzijā bija stratēģiski un ģeopolitiski mērķi, kas ietvēra separātiskā Abhāzijas reģiona de facto aneksiju, Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili valdības gāšanu vai vājināšanu un novērst NATO paplašināšanos, uzskata daļa vērotāju. 

Krievijas politiskā un militārā elite par Gruziju neaizmirsa kopš Eduarda Ševardnadzes prezidentūras laikiem, kuru nostalģiski PSRS apraudātāji vaino padomju impērijas sagraušanā kopā ar Mihailu Gorbačovu. 

Gruzija atrodas stratēģiski nozīmīgās krustcelēs starp Krieviju, Turciju, Kaspijas un Melno jūru. Caur valsti iet energoresursu tranzīta ceļi no Kaspijas jūras reģiona. 

Neviens nebija aizmirsis arī par pievilcīgās Abhāzijas Melnās jūras piekrastes nozīmi gan no aizsardzības, gan ekonomisko interešu viedokļa. Tāpēc, kad Gruzijā 2006. gadā par prezidentu tika ievēlēts prorietumnieciski orientētais Mihails Saakašvili, konflikta izcelšanās iespējamība no “vai” kļuva par “kad”.

10. augusta hronoloģija

Nakts



Nakts laikā un agri no rīta vairāk nekā 300 Krievijas tanki, bruņumašīnas un 10 000 karavīru iegājuši Gruzijas teritorijā.

Ap 04:00


Krievijas spēki okupē Lielo Liakhvi ieleju. Ap 5:30 Krievijas aviācija bombardē Tbilisi – Baku naftas cauruļvadu pie Tbilisi. 

6:00 – 11:30


Krievijas lidmašīnas bombardē vienīgo Gruzijas kontrolēto Abhāzijas daļu Kodori Gorges rajonu. 

Ap 10:00

Gruzijas spēki pamet Frones ieleju, ko nekavējoties ieņem Krievija spēki. Ap 11:00 Krievijas Melnās jūras flotes kuģi pietuvojas Očhamčhires ostai. Krastā izsēžas vairāk nekā 4000 karavīru. Krievijas mediji ziņo, ka flote gatavojas bloķēt Gruzijas piekrasti. 

Ap 11:00 

Gruzijas policija sāk evakuēt iedzīvotājus no valdības kontrolētās Abhāzijas daļas Kodori Gorges. 12:20 – 15:15 Krievijas aviācija bombardē šo rajonu. Pēcpusdienā Dienvidosetijas kaujinieki Chinvali sagūsta un nogalina gruzīnu žurnālistus Aleksandru Klimčuku un Gigu Čikhladzi. 

 

Ap 15:00


Krievijas spēki sāk virzīties uz Dienvidiem no Chinvali Megvrekisi ciema virzienā. 

15:10 – 16:20 


Krievijas aviācija bombardē Knolevi, Anaklias ciemu un Gori, Gruzijas kontrolēto Abhāzijas daļu. 

Līdz 17:00


Krievijas spēki ieņem Gori rajona Megvrekisi ciemu. 17:20 Krievijas lidmašīnas atkal bombardē Kodori Gorgi. 

Ap 18:30

Krievijas karavīri un Abhāzijas režīma spēki izvietojas gar administratīvo robežu pie Enguri upes. Ap 18:40 Krievijas aviācija sabombardē radaru pie Tbilisi lidostas. Bombardēšana notiek dažas stundas pirms plānotās Francijas ārlietu ministra ierašanās.  

Ap 19:30


Gruzijas Ārlietu ministrija Krievijas vēstniecībā iesniedz notu, piedāvājot nekavējošu uguns pārtraukšanu. 19:40 un no 20:20 līdz 22:10 Krievijas aviācija bombardē Gruzijas kontrolēto Abhāzijas daļu. 

Ap 22:30


Krievijas spēki šķērso administratīvo robežu pār Enguri upi un ieiet Samegrelo reģionā, kur izvietotie Gruzijas spēki jau iepriekš bija nosūtīti uz Chinvali. 

Ap 23:55

Krievijas aviācija bombardē Šavšebi ciemu. Vakarā civiliedzīvotāji sāk pamest Gori.  

Svarīgāko notikumu norises vietas

(uzspied uz aplīša, lai uzzinātu vairāk):

Krievijas spēki šķērso administratīvo robežu starp Abhāziju un Gruziju.

Tbilisi lidosta. Krievijas aviācija bombardē pie lidostas. 

Gori. Krievijas aviācija bombardē pilsētu. To sāk pamest civiliedzīvotāji.

Kodori Gorge. Krievijas aviācija bombardē vienīgo Gruzijas kontrolēto Abhāzijas daļu. Policija sāk iedzīvotāju evakuāciju. 

Očhamčhire. Krievijas Melnās jūras flotes kuģi pietuvojas Očhamčhires ostai. Krastā izsēžas vairāk nekā 4000 karavīru

Chinvali. Dienvidosetijas kaujinieki sagūsta un nogalina gruzīnu žurnālistus Aleksandru Klimčuku un Gigu Čikhladzi. 

Roki tunelis. Naktī uz 10. augustu caur Roki tuneli Gruzijā iegājuši vairāk nekā 300 tanki un bruņumašīnas. 

Piecus tūkstošus kvadrātkilometru par Latviju lielākās Gruzijas nozīmīgumu izceļ tās ģeogrāfiskais novietojums starp Krieviju, Turciju un Melno jūru. Caur valsti arī vijas Baku-Tbilisi-Džejhanas naftas vads, Baku-Supsas un Baku-Ezrindžanas cauruļvads.

Valstij ir nozīmīga loma naftas transportā no Azerbaidžānas uz Turcijas Vidusjūras piekrasti un pasaules tirgu, apejot Krieviju un tādā veidā graujot Maskavas hegemoniju Kaukāzā. Gruzija tiek salīdzināta arī ar tiltu starp Āziju un Eiropu, ziemeļiem un dienvidiem. Enerģijas tranzīta loma mazina gan Pašas Gruzijas, gan Eiropas Savienības (ES) atkarību no Krievijas.

Naftas cauruļvadi mazina Krievijas ietekmi ne vien uz Gruziju un Azerbaidžānu, bet arī pār Kaspijas jūras energoresursiem. Maskava Gruziju uzskata par savu ietekmes sfēru un nevēlas zaudēt kontroli pār reģionu un resursu tranzītu. Lai to garantētu, Krievijai Gruzijā ir nepieciešama draudzīga valdība, kas nemēģinātu integrēties ES un NATO.

Gruzija atrodas arī starp Krieviju un tās sabiedroto Armēniju, kurā atrodas krievu militārās bāzes.

Starp Maskavas mērķiem, uzsākot karu, bija nostiprināt kontroli pār Abhāziju un Dienvidosetiju, tostarp izmantot to teritoriju un gaisa telpu plašākiem militārajiem mērķiem Dienvidkaukāzā, iegūt kontroli pār Kaukāza energoresursu maršrutiem un panākt prokremliskas valdības nākšanu pie varas, analizēts ASV armijas Kara koledžas Stratēģisko pētījumu institūta ziņojumā.

Valdības gāšanas mērķis uzreiz kara laikā netika sasniegts, domājams, starptautiskā spiediena dēļ, taču kopumā kara mērķi tika sasniegti.

Tāpat mērķis bija nepieļaut Gruzijas pievienošanos NATO, reizē sūtot signālu tādām bijušajām PSRS valstīm kā Ukrainai, ka mēģinājumi tuvināties Transatlantiskajai aliansei var beigties ar militāru iebrukumu, teikts 2011. gada ziņojumā.

Karš parādīja Rietumu nespēju pienācīgi atbildēt uz Krievijas agresīvo rīcību, ar spēku mainot robežas. Par Rietumu nepietiekamās reakcijas uz 2008. gada notikumiem sekām nereti tiek uzskatīta Krievijas agresija pret Ukrainu 2014. gadā.

 



Raksta autors

Ansis Īvāns