Krievijas un Gruzijas armiju pirmās sadursmes

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Mihailam Saakašvili nākot pie varas, par vienu no prioritātēm Gruzijas prezidents izvirzīja kontroles pārņemšanu valsts autonomijās, kuras lielā mērā baudīja de facto neatkarību. Šis plāns tika pilnībā izpildīts Adžārijā pie Melnās jūras, tomēr Dienvidosetijā un Abhāzijā viņa politikas rezultātā tikai pieauga izsenais etniskais konflikts. Turklāt starp osetīniem un gruzīniem spriedze pārauga bruņotās sadursmēs, kas noveda pie kara. Rakstu sērijā "Krievijas-Gruzijas karam 10" atskatāmies uz tā gaitu un piedāvājam ekspertu komentārus.

Spriedzes pieaugumu varēja just 2008. gadā vēl pirms Gruzijas ieceltā, bet osetīnu separātistu neatzītā Dienvidosetijas pagaidu administrācijas vadītāja Dmitrija Sanokajeva atentāta mēģinājuma. Savukārt pēc tā konflikts saasinājās strauji – osetīni detonēja ceļmalā paslēptu spridzekli, ievainojot piecus gruzīnu policistus, kā arī sāka etnisko gruzīnu ciematu apšaudi gan Dienvidosetijā, gan reģiona tuvumā. Gruzija atbildēja gan ar separātistu pozīciju apšaudi, gan diplomātiskajā retorikā par spriedzes veicinātāju atklāti saucot osetīniem izteikti draudzīgo Krieviju.

Dienvidosetijā kara laikā un īsi pēc tā tika pilnībā nodedzināti vai nošķūrēti Kehvi, Kurtas, Tamarašeni, Eredvi (attēlā augšā), Vanati un Avnevi ciemi. Tādējādi no separātiskā reģiona osetīni padzina ap 20 000 šeit  paaudzēm dzīvojušos etniskos gruzīnus. Tukšās ciemu ainavas var saskatīt satelītkartēs, piemēram, "Google Maps" un "Bing Maps".

Situācija pavisam nokaita 2008. gada 7. augustā, kad osetīni pret gruzīnu ciemiem, miera spēku un policijas pozīcijām pavērsa smago artilēriju. Gruzija sākotnēji vēlējās konfliktu atrisināt sarunās, tad tikpat neveiksmīgi meklēja rietumvalstu atbalstu, bet īsi pirms pusnakts izšķīrās dot prettriecienu.

8. augusts soli pa solim

Ap 00:15



Pasīvas apšaudes starp osetīnu separātistu un Gruzijas spēkiem Dienvidosetijā nomaina Gruzijas armijas taktiska virzība osetīnu un reģionā dislocēto Krievijas miera spēku pozīciju ieņemšanai. To īsteno, artilērijas aizsegā no divām pusēm ielencot separātistu de facto kontrolēto Chinvali. 

Neilgi pēc tam Krieviju pārstāvošais apvienoto miera spēku komandieris Marats Kulahmetovs telefoniski gruzīnus brīdina, ka Krievijas miera spēki separātistiem dod gruzīnu karavīru koordinātas.

02:37



Krievijas ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karašins paziņo Gruzijas ārlietu ministram Grigolam Vašadzi, ka, ņemot vērā upurus krievu miera uzturēšanas spēku vidū, Krievija Dienvidosetijā sāk militāru operāciju. 

Gruzija gan līdz pat šim brīdim apgalvo, ka tās spēki ar Krievijas miera uzturētājiem pirmoreiz sadursmēs iesaistījās vien pēc pulksten 6 no rīta, līdz tam karojot tikai ar separātistiem.

04:10



Krievijas vēstnieks Gruzijā Vjačeslavs Kovaļenko Tbilisi vizītē ministrijā pie Vašadzi paziņo, ka attiecības starp abām valstīm turpmāk kārtos Krievijas aizsardzības ministrija.

Ap 05:00



Gruzijas Bruņotie spēki kontrolē virkni ciemu – Cinagari, Orčosani, Muguti, Gromi, Okonu, Arcevi un daļēji Dmenisi. Stundu vēlāk kontrolē nonāk arī Hetagurovas ciems, no kura iepriekš apšaudīts etnisko gruzīnu Nuli. Tādējādi gruzīni pārņēmuši kontroli gan Dienvidosetijas dienvidaustrumos, gan nostiprinās centrālajā daļā plašā lokā ap Chinvali.

Ap 05:20



Tiek ziņots, ka Krievijas spēki izbraukuši caur Džavas ciemu. Tas atrodas vien 20 kilometru jeb pusstundas brauciena attālumā no Chinvali un nepilnu 14 kilometru attālumā no etniskā gruzīnu ciema Kurtas uz ziemeļiem no reģionālās galvaspilsētas. Kurtā tikai dienu iepriekš osetīnu separātistu artilērija iznīcināja policijas iecirknī ierīkoto Dienvidosetijas pagaidu administrācijas biroju.

Ap 06:00



Gruzijas Iekšlietu ministrijas speciālo uzdevumu vienības ar bruņumašīnām un Bruņoto spēku tanku atbalstu pietuvojas Chinvali pilsētas robežām. To galvenais mērķis ir ieņemt separātistu artilērijas pozīcijas pilsētas dienvidrietumu rajonā.

Operācijas laikā gruzīniem ar snaiperu ieročiem un lielgabaliem uzbrūk no Krievijas miera spēku uzturētāju bāzes "Verhnij Gorodok", kura, kā vēlāk raksta osetīnu prese, izmantota arī Gruzijas spēku pozīciju novērošanai un koordināšu nodošanai osetīnu artilērijas uguns korekcijai.

Ap 06:35



Gruzijas Bruņoto spēku artilērija un kara aviācija uzbrūk pa valsts autonomo reģionu braucošajai Krievijas spēku kolonnai. Tāpat gruzīni sagrauj tiltu Guptas ciemā pār Patsas upi, lai aizkavētu krievu bruņutehnikas tuvošanos. Drīz pēc tam Rokas robežtunelī dodas vēl divas Krievijas armijas kolonnas.

Jau pēc kara kā viens no Gruzijas stratēģijas lielākajiem mīnusiem tiek atzīmēta plāna neesamība Rokas tuneļa slēgšanai konflikta gadījumā.

09:30 - 11:05



Krievijas Gaisa spēku lidmašīnas bombardē dažādus objektus Dienvidosetijai pieguļošajos Gori un Kareli reģionos. Vissmagāk cieš Gori pilsēta, kura ģeogrāfiski ir tuvākā lielā pilsēta reģiona, turklāt tajā un tās tuvumā atrodas militārās bāzes.

Ap 11:00



Gruzijas iekšlietu un aizsardzības ministriju specvienības ieiet Chinvali. Reģionālajā centrā Gruzijas spēki sastopas ar spēcīgu osetīnu (gruzīni uzskata, ka arī Krievijas miera uzturētāju) apšaudi no dažādām mājām, tostarp dzīvojamajām, kas vedina domāt, ka separātisti ēku iedzīvotājus izmanto par dzīvo vairogu.

Krievija šajā laikā uzsāk pārsvarā osetīnu apdzīvotās Chinvali bombardēšanu un apšaudi ar artilēriju. Osetīnu separātistiem, kuri uzskata, ka bumbas met gruzīnu spēki, pat izdodas vienu Krievijas iznicinātāju "SU-25" notriekt. 

Kopumā kara piecās dienās Krievija zaudēja sešus lidaparātus, no kuriem vismaz trīs notrieca sabiedrotie, atsaucoties respektablo Krievijas militāro mediju “Moscow Defense Brief”, savulaik ziņoja “Reuters”.

Ap 14:30



Gruzijas spēki paziņo, ka pilnībā pārņēmuši kontroli Dienvidosetijas reģiona galvaspilsētas dienvidos un centrālajos apgabalos

15:00 - 19:05



Krievijas Gaisa spēki bombardē pie Tbilisi esošo Vaziani gaisa spēku bāzi, kā arī bāzes pie Gori, Marneuli un Bolnisi pilsētām.

Ap 18:40


Gruzijas Bruņotajiem spēkiem izdodas apturēt divas Krievijas armijas tanku kolonnas pie Dmanisi uz ziemeļaustrumiem no Chinvali. Starp Gruzijas un Krievijas armijām izvēršas sīvas apšaudes.

Ap 20:30



Gruzijas spēki atkāpjas no Chinvali centrālās daļas un pārgrupējas, nostiprinot pozīcijas pilsētas dienvidos, kā arī visapkārt pilsētai, izņemot austrumu pusi, kurai pietuvojusies viena Krievijas armijas kolonna, tostarp tanki. 

Ap 22:00



Krievijas spēki mēģina pietuvoties reģionālajai galvaspilsētai arī no ziemeļiem caur pārsvarā etnisko gruzīnu apdzīvoto Lielo Liahvi ieleju, un no ziemeļrietumiem. Tas neizdodas, jo viņu virzību aptur gruzīnu artilērija.

Ap 23:45



Krievijas gaisa spēki atkārtoti īsteno uzlidojumu Vaziani Gaisa spēku bāzei pie Tbilisi.

23:50



Melnās jūras ostas pilsētā Poti trāpa no Krievijas raidīta "Tochka-U" raķete.

Svarīgāko notikumu norises vietas

(uzspied uz aplīša, lai uzzinātu vairāk):

Līdz vakaram Krievijas spēkiem izdodas tikt līdz Chinvalai, un pilsētas pašos austrumos dienas izskaņā iebrauc tanki.

Īsi pirms pusnakts Melnās jūras ostas pilsētā Poti trāpa no Krievijas raidīta "Tochka-U" raķete

Krievijas spēki mēģina pietuvoties Chinvalai no ziemeļiem caur pārsvarā etnisko gruzīnu apdzīvoto Lielo Liahvi ieleju. Viņu virzību aptur gruzīni.

Krievijas spēki mēģina pietuvoties Chinvalai no no ziemeļrietumiem caur Dmanisi. Viņu virzību aptur gruzīni. Krievijas spēki atklāj spēcīgu uguni pa Gruzijas spēku pozīcijām.

Krievijas Gaisa spēki bombardē Bolnisi militāro aviācijas bāzi.

Krievijas Gaisa spēki bombardē Marneuli militāro aviācijas bāzi.

Krievijas Gaisa spēki vairākkārt bombardē pie Tbilisi esošo Vaziani gaisa spēku bāzi.

Krievijas Gaisa spēki bombardē Gori pilsētu un artilērijas brigādes bāzi tajā.

Ap pulksten 11 Krievija bombardē osetīnu apdzīvoto Chinvalu, kuru tikai daļēji kontrolē Gruzijas spēki. Pa lidmašīnām šauj arī osetīnu separātisti, kuri uzskata, ka bumbas met gruzīnu spēki. Vienu "SU-25" viņi pat notriec..

Īsi pēc pulksten 5 Krievijas spēki izbrauc caur Džavas ciemu vien 20 kilometru jeb pusstundas brauciena attālumā no Chinvalas.

Krievijas kara lidmašīnas pēc pulksten 9 bombardē ārpus Dienvidosetijas esošo Varianti ciemu Kareli reģionā un Gori pilsētu.

Gruzijas spēki ieņem ne tikai plašas teritorijas ap Chinvalu, kā arī pašas reģiona galvaspilsētas dienvidu daļu, bet arī virkni līdz šim separātistu kontrolētu ciemu Dienvidosetijas dienvidaustrumos.


Dāvids Batašvili

Komentāru Delfi sniedz Gruzijas Stratēģisko un Starptautisko pētījumu fonda (Rondeli Foundation) pētnieks

Svarīgs [šveiciešu diplomātes Heidi] Tadžliavini vadītās komisijas ziņojuma aspekts par spēka pielietošanas attaisnošanu ir tas, ka ziņojums ir veidots, pieņemot, ka Krievijas Bruņoto spēku (neskaitot miera uzturētājus) atrašanos Dienvidosetijā pirms 7. augusta komisija "nevarēja pārbaudīt".

Tadžliavini ziņojums

Eiropas Komisija pēc kara rosināja neatkarīgu izmeklēšanas komisijas radīšanu, kas novērtētu visu pušu atbildību konfliktā. Komisijas gala ziņojumā secināts, ka visas puses pārkāpa starptautiskos likumus. 

Pirmkārt, Gruzija nedrīkstēja izvērst bruņotu karadarbību reģionā, jo to liedza 1992. gada Soču vienošanās, otrkārt, "Grad" izmantošana pret Chinvali nav uzskatāma par proporcionālu pat kā atbilde separātistu uzbrukumam, un, treškārt, nav attaisnojams uzbrukums Krievijas miera spēkiem. 

Atbilstoši starptautiskajiem likumiem nelikumīga bija arī Krievijas spēku ievešana Dienvidosetijā un vēl jo vairāk to militāras operācijas ārpus reģiona robežām, tostarp Abhāzijas reģionā. Savukārt vēršanās pret reģionā līdz karam dzīvojušajiem etniskajiem gruzīniem tiek uzskatīta par kara noziegumu. Ar pilnu ziņojumu var iepazīties šeit.

Nelegāla Krievijas Bruņoto spēku atrašanās Gruzijas teritorijā pirms Gruzija uzsāka militāro operāciju Dienvidosetijā 7. augusta pulksten 23.35 pēc starptautiskajiem likumiem nozīmē agresiju. Tadžliavini komisijas ziņojums to atzīst, bet norāda, ka nespēj pārbaudīt krievu klātesamību. Ziņojuma autori arī atstāj sev atkāpšanās ceļu, sakot, ka ir iespējama jaunu pierādījumu parādīšanās.

Faktiski gan ir pietiekami daudz pierādījumu no dažādiem avotiem, kas ir gana neatkarīgi cits no cita, ka Krievijas regulārās armijas vienības, kuras nebija daļa no miera uzturēšanas spēkiem, bija iebrukušas Gruzijā ilgi pirms Gruzijas militārās operācijas uzsākšanas 7. augusta pulksten 23.35. Daži no šiem faktiem bija pieejami komisijai, daži parādījās vēlāk. Jebkurā gadījumā to kopums neļauj pilnībā noliegt Krievijas militāro iebrukumu Gruzijā pirms 7. augusta.

Vēl jo vairāk, Gruzijas militārā operācija tika īstenota kā reakcija uz to, ka Gruzijas vadība no pretizlūkošanas iestādēm bija guvusi ziņas par Gruzijā nelikumīgi iebrukušajiem Krievijas spēkiem. Līdz ar to Gruzijas operāciju veidoja leģitīma pašaizsardzība, kā to paredz starptautiskie likumi. Uzskatu, ka pēc tam, kad valdība uzzināja par iebrukumu valstī, tās vienīgā leģitīmā izvēle bija tūlītēji norīkot aizsargāšanos. Gruzijas operācijas taktikas kvalitāte ir apspriežama, bet pats lēmums aizsargāties pret Krievijas iebrukumu bija gan nepieciešams, gan leģitīms.

Nedomāju, ka Gruzijas militārā vadība 2008. gada augustā ticēja, ka Gruzija varētu uzvarēt bruņotā konfliktā ar Krieviju. Protams, nevaru būt pilnībā drošs par viņu tā laika domām, bet noprotu, ka viņi vēlējās uzturēt aizsardzību, vienlaikus aktīvi piesaistot ārvalstu palīdzību, kas varētu apturēt Krievijas iebrukumu. Tas arī ir tas, kas fundamentāli notika, taču, visticamāk, viņi cerēja, ka militāri situācija kara apturēšanas brīdī nebūs tik katastrofāla Gruzijai, kāda tā bija. 

Tomēr pamatā jāņem vērā, ka brīdī, kad Gruzijas armijas virspavēlniecība uzzināja, ka Krievijas spēki iebrūk, vairs nebija lielas izvēles, ko darīt, neatkarīgi no Gruzijas izredzēm uzvarēt konfliktu.

Savukārt tagad pēc desmit gadiem sajūtas par karu gruzīnu vidū variē no vienas galējības spektra otrā, kas lielā mērā atkarīgs arī no politiskajām simpātijām. Domāju, ka daudzi kritiski vērtē faktu, ka Gruzijas Bruņotie spēki izrādījās šādām operācijām negatavi.

Savukārt garā gruzīnu vairumam nav ne mazākās vēlmes dzīvot Krievijas ietekmes telpā, un viņi stingri iestātos pret jebkādiem mēģinājumiem valsti novest šādos apstākļos. Attiecībā uz okupētajām teritorijām, tas ir fakts, ka kamēr vien Krievijas spēki tajās atradīsies, Gruzija situāciju tajās nespēs ietekmēt. Gruzīni to labi saprot.

Tāpat gruzīni apzinās faktu, ka līdz ar Maskavas mērķi iedragāt Gruzijas suverenitāti, tai nepieciešama visa starptautiskā palīdzība, kādu tā var dabūt, lai aizsargātos no šiem draudiem. Vairums gruzīnu noteikti vēlētos aktīvāku Rietumu atbalstu, bet lielu draudu priekšā jebkāds atbalsts ir labāks par nekādu atbalstu.



Raksta autors

Andris Kārkluvalks