Gruzīnu lielā atkāpšanās


Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Krievijas-Gruzijas karu mēdz dēvēt par pagrieziena punktu Krievijas politikā un militārajā attīstībā, Eiropas Savienības sadarbībā ar tās austrumu kaimiņiem, kā arī NATO un Rietumu politikā kopumā pret Krieviju. Tomēr vislielākās pārmaiņas gan politiski gan militāri piedzīvoja Gruzija.  Rakstu sērijā "Krievijas-Gruzijas karam 10" atskatāmies uz kara gaitu un piedāvājam ekspertu komentārus.

Mihaila Saakašvili valdība labi apzinājās Krievijas atbalstu Dienvidosetijas separātistiem. Tomēr tā bija pārliecināta, ka uzbrukums Chinvali, kurā uz 90. gados slēgā līguma pamata atradās Krievijas miera uzturēšanas spēki, kā arī bija informācija par robežu jau šķērsojušām Krievijas regulārās armijas vienībām, vienalga izdosies, ļaujot ieņemt reģionālo galvaspilsētu, kā arī plašu reģiona dienvidu un centrālo daļu, lai pēcāk šo kalnaino teritoriju jau vairs tikai aizstāvētu.

Gruzijas armija karā izrādījās efektīva pretgaisa aizsardzībā, ko lielā mērā nodrošināja no Ukrainas iepriekš iepirktās padomju gados ražotās "SA-11 Buk-1M" pretgaisa aizsardzības sistēmas, izraēļu pretgaisa pašgājējsistēma "SPYDER-SR", kā arī caur Turciju nodrošināta pieeja NATO gaisa telpas novērošanas tīklam. Piecās dienās gruzīniem izdevās notriekt  bumbvedēju "Tu-22M" un trīs kaujas lidaparātus "Su-25".

Savukārt vāja bija Gruzijas armijas vienību savstarpējā komunikācija un saziņa ar komandstruktūrām kauju aktīvajā gaitā. Tiesa, komunikācija šajā karā tika atzīta arī par Krievijas Bruņoto spēku problēmu. Neefektīvi izrādījās arī gruzīnu gaisa spēki, kuru vājākais ķēdes posms izrādījās gaisa atbalsta trūkums. Rezultātā pēc dažiem uzlidojumiem lidmašīnas tika izkliedus paslēptas zem kamuflāžas tīkliem dažādās gaisa bāzēs.

Par vājām tika atzītas arī pilotu praktiskās iemaņas. Līdzīgi zems zināšanu līmenis traucēja arī citām Bruņoto spēku daļām. Lai gan Gruzijas armijas rīcībā bija dažādas jaunas tehnoloģijas un bruņojums, gruzīnu ambīcijas īsā laikā ieņemt Chinvali neļāva realizēt nepilnīgā apmācība un attiecīgi nepietiekamās prasmes moderno ekipējumu izmantot.

Plāns izrādījās pārdrošs, un izmēros lielās Krievijas armijas bruņutransporta un karavīru kolonnas, kuras no Roki tuneļa uz Chinvali devās pa dažādiem ceļiem, izrādījās apstāklis, ar kādu Gruzija nebija rēķinājusies. Turklāt tā pavisam nebija gatava tam, ka Krievija ar dažu dienu nobīdi aktivizēs arī Abhāzijas fronti un faktiski uzsāks pilna mēroga karadarbību, jo no separātiskā reģiona pierobežas valsts rietumos karavīri bija pārvesti uz Dienvidosetijas un tai pieguļošajiem apgabaliem.


Gruzīnu, kā daudzi uzskata, neizbēgamās operācijas rezultāts bija graujošs pašiem gan politiski, gan militāri. Politiski iebrukums Dienvidosetijā izslēdza jebkādu iespēju nākotnē cerēt, ka separātisti ar Tbilisi ielaidīsies sarunās. Turklāt Gruzija ne tikai neatguva kontroli pār reģionu, bet zaudēja varu pat pār tām Abhāzijas un Dienvidosetijas daļām, kuras centrālās valdības rokās bija līdz šim. 


Militāri starptautisko analītiķu vērtējums bija skarbs. Ģeopolitiskās analītikas kompānija "Stratfor" ziņojumā secināja, ka "Krievija ir pilnībā izmetusi Gruziju no Abhāzijas un Dienvidosetijas, kā arī lielā mērā ir iznīcinājusi Gruzijas kaujas spējas". Tika ņemts vērā gan fakts, ka Gruzijas armija un policija daudzviet atkāpās, atstādama civiliedzīvotājus likteņa varā, gan tas, ka kaujaslaukā un bāzēs tika pamests liels skaits ieroču un aprīkojuma, kas vēlāk nonāca Krievijas karavīru rokās. To vidū bija gan vairāki desmiti tanku, gan modernas pašgājējhaubices, gan amerikāņu piegādātās "Humwee" bruņumašīnas un pat jauni patruļu kuteri, kurus krievu spēki jau pēc kara noslēguma no Poti aizveda ar visām piekabēm. 

11. augusts soli pa solim

Līdz aptuveni 01:00 



Krievijas spēki turpina operāciju pārsvarā etnisko gruzīnu apdzīvotās Mazās Liahvi ielejas ieņemšanai Dienvidosetijā uz austrumiem no Chinvali, kā arī sāk virzīties uz dienvidiem no pilsētas, pārejot reģionālo robežu un ieņemot Nikozi un Ergneti ciemus.

00:20 - 03:30



Krievijas Gaisa spēku lidmašīnas jau trešo dienu bombardē gruzīnu joprojām kontrolēto Kodoras ieleju Abhāzijā.

02:45 - 03:20



Krievijas Gaisa spēku lidmašīnas bombardē arī Melnās jūras kūrortpilsētas Batumi Helvačauri piepilsētas apkārtni, nometot bumbas Šarabidzejebi, Kapandiči un Maho ciemos. Tiek ziņots par postījumiem pagalmos un kapsētā, bet nav ievainoto vai mirušo.

Ap 04:30



Krievijas Gaisa spēki sabombardē civilo radaru staciju Tbilisi pilsētas ieskautajā Mahatas kalnā.

Ap 05:00



Krievijas kara lidmašīnas bombardē Širaki lidlauku valsts pašos austrumos esošajā Kahetijas reģionā.

Ap 05:25



Krievijas Gaisa spēki īsteno kārtējo uzlidojumu jau iepriekšējās dienās vairākkārt bombardētajai Josifa Džugašvili jeb Staļina dzimtajai Gori pilsētai uz dienvidiem no Dienvidosetijas. Mērķi ir gan pilsētā esošā tanku bataljona bāze, gan dzīvojamās ēkas.

Ap 07:10



Krievijas gaisa spēku bumbas krīt valsts ziemeļrietumos esošās Senaki pilsētas lidlaukā, kā arī Zugdidi rajona tūristu iecienītajos Melnās  jūras kūrortu ciemos Ganmuhuri un Anaklijā, kuri atrodas pie pašas Abhāzijas reģiona robežas.

Ap 10:00



Krievijas armijas artilērija apšauda etnisko gruzīnu apdzīvoto Eredvi ciemu Dienvidosetijā, faktiski to pilnībā iznīcinot. 


Ap šo laiku Gruzijas Bruņotie spēki sāk atkāpšanos ne tikai no Dienvidosetijas, bet arī tās apkārtnes, atkāpjoties uz Gori reģiona dienvidiem.

Ap 11:00



Krievijas Bruņotie spēki pilnībā pārņem kontroli pārsvarā etnisko gruzīnu apdzīvotajā Mazajā Liahvi ielejā.

Ap 11:30



Krievijas armijas kolonnas strauji virzās uz dienvidiem, pa diviem paralēliem ceļiem no Dienvidosetijas reģiona tuvojoties Gori pilsētai, pa ceļam ieņemot virkni ciemu.

Ap 12:00 



Gruzijas policija ziņo, ka pabeigusi Abhāzijas Kodoras ielejas iedzīvotāju evakuāciju.

Ap13:30



Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili paraksta pamiera līgumu, kuru kopīgi sagatavojuši Francijas, Somijas un Gruzijas ārlietu ministri. Francijas un Somijas ministri ar to vēlāk dodas uz Maskavu, lai pārliecinātu līgumu parakstīt Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu.

Ap 16:45



Krievijas spēki un Abhāzijas separātistu spēki negaidīti ieņem ārpus dumpinieciskā reģiona esošo Hurčas ciemu valsts rietumos esošajā Zugdidi rajonā. Šajā apvidū iepriekš dislocētie gruzīnu karavīri jau pirms vairākām dienām pārcelti uz Gori reģionu vai fronti Dienvidosetijā.

Ap 17:00 



Vien 15 minūtes pēc autonomā reģiona robežas pāriešanas Krievijas spēki ierodas Zugdidi. Krievu karavīri tūlītēji ieņem administratīvās ēkas, kā arī pieprasa policistiem nodot to rīcībā esošos ieročus.

Ap 18:10



Osetīnu separātistu vienības etnisko gruzīnu apdzīvotajā Mazajā Liahvi ielejā saņem gūstā no karadarbības neaizbēgušos Beloti ciema iedzīvotājus un ieslēdz viņus baznīcas ēkā. Vēlāk ANO Bēgļu aģentūra ziņo, ka aptuveni puse jeb simts palikušie ciema iedzīvotāji ziņojuši par piedzīvotu sišanu, pazemošanu, aplaupīšanu un māju nodedzināšanu. Par ciema izpostīšanu vēl tagad liecina satelītkartes.  

Ap 19:00



Krievijas aviācija turpina bombardēt gruzīnu iepriekš evakuēto Abhāzijas Kodoras ieleju.

19:20



Publiskā paziņojumā ASV sekretāra asistenta vietnieks norāda, ka pienāks laiks, kad Gruzijā ieradīsies starptautiskie miera uzturētāji, lai atjaunotu valsts teritoriālo vienotību.

Ap 19:30



Krievijas bruņotie spēki turpina virzību no Abhāzijas puses dziļāk Gruzijas teritorijā, ieņemot Senaki pilsētu. Tiek ziņots par vērienīgiem infrastruktūras postījumiem pie pilsētas esošajā Gruzijas armijas bāzē.

Ap 20:00



Krievijas smagās bruņutehnikas kolonna un aptuveni 600 karavīru caur Zugdidi dodas uz ziemeļaustrumiem, lai pār Džvari pāreju no austrumu puses iekļūtu līdz šim Gruzijas kontrolētajā Kodori ielejā Abhāzijā, tādējādi apejot nocietināto robežu. Lai izvairītos no ielenkšanas, Gruzijas policijas vienības steidzīgi evakuējas no Kodori ielejas.

Pēc 20:00



Krievijas spēkiem, strauji tuvojoties Gori pilsētai, Gruzijas karavīri reģionu pamet, lai nostiprinātu pozīcijas pie senās Gruzijas galvaspilsētas Mchetas, galvaspilsētas aizsargāšanai. Vien 20 līdz 30 kilometrus uz rietumiem no Mchetas tiek gatavota aizsardzības līnija. Valdība aktīvi sazinās ar rietumvalstu pārstāvjiem, lai nepieļautu valsts krišanu un vēl lielākus cilvēku upurus.

Svarīgāko notikumu norises vietas

(uzspied uz aplīša, lai uzzinātu vairāk):

Krievija jau trešo dienu bombardē gruzīnu joprojām kontrolēto Kodoras ieleju Abhāzijā. Ap pulksten 11 policija ziņo, ka pabeigusi civiliedzīvotāju evakuāciju no tās, bet ap pulksten 20 vakarā evakuējas paši, lai nenonāktu ielenkumā.

Uz rietumiem no Mchetas Gruzijas spēki vakarā  gatavo aizsardzības līniju.

Pēc vairākkārtējas Senaki gaisa bāzes bombardēšanas 11. augusta vakarā pilsētā iebrauc Krievijas armijas kolonna. Šeit parasti esošie gruzīnu karavīri iepriekš pārcelti uz Gori rajonu.

11. augustā ap pulksten 17 Krievijas spēki ieņem Zugdidi pilsētu. Caur to vakarā armija kolonna dodas uz ziemeļiem, lai ieņemtu Abhāzijas Kodori ieleju.

Krievijas un osetīnu spēki pārņem kontroli pārsvarā etnisko gruzīnu apdzīvotajā Mazajā Liahvi ielejā. neaizbēgušie civiliedzīvotāji kļūst par ķīlniekiem un pat vardarbības upuriem.

Krievija bombardē tūristu iecienītos Melnās  jūras kūrortu ciemus Ganmuhuri un Anaklijā pie pašas Abhāzijas reģiona robežas.

Josifa Džugašvili jeb Staļina dzimtā Gori pilsēta uz dienvidiem no Dienvidosetijas ir viena no aktīvāk bombardētajām. Ņemot vērā žurnālistu klātesamību, šeit uzņemtie dramatiskie kadri tiek publicēti medijos visā pasaulē.

Krievija bombardē Širaki lidlauku Kahetijā

Krievija sabombardē civilo radaru staciju Tbilisi pilsētas ieskautajā Mahatas kalnā.

Krievija bombardē kūrortpilsētas Batumi Helvačauri piepilsētas apkārtni.

Krievijas spēki īsi pēc 11. augusta iestāšanās pāriet reģiona robežu un ieņem Nikozi un Ergneti ciemus. Dienas laikā virzās uz dienvidiem, uz Gori.


Endrū Foksols

Komentāru Delfi sniedz Londonas domnīcas "Henry Jackson Society" Krievijas un Eirāzijas studiju centra direktors

Nav šaubu, ka Gruzijas operācijai kontroles atgūšanai pār Dienvidosetiju ir skaidras plānotas militāras ofensīvas iezīmes. Mihails Saakašvili, Gruzijas karstgalvīgais prezidents, tika ievēlēts daļēji pateicoties solījumiem atkal apvienot Gruzijas zemes.


Tomēr Gruzija, iespējams, domāja, ka spēs atgūt Chinvali dažu dienu laikā un tad veiksmīgi to aizstāvēt pret jebkādu Krievijas atbildes reakciju. Tomēr, lai gan par kara izcelšanos vainojamas abas puses, tieši Krievijai jānes lielākā atbildība par to.


Kopš 2003. gadā Gruzijā piedzīvotās Rožu revolūcijas Gruzija kļuva aizvien ciešāka Rietumiem, jo īpaši NATO. Šīs sadarbības augstākais punkts tika pieredzēts 2008. gada aprīlī, kad NATO pārstāvji Gruzijai pirmoreiz skaidri norādīja, ka reiz tā kļūs par alianses dalībvalsti. Gruzija patiesi domāja, ka tas jau nozīmē, ka Rietumi to atbalstīs militāra konflikta gadījumā, bet šis nebija tas gadījums. Rietumu darbības un vēstījums, manuprāt, deva Gruzijai nepatiesu drošības sajūtu.


Tagad, desmitgadi pēc kara, daudz kas Gruzijā ir mainījies, jo sevišķi politiski. Vadošais politiskais spēks "Gruzijas sapnis" un Giorgi Kvirikašvili valdība ir mēģinājusi uzturēt balansu starp Krieviju un Rietumiem – viņi atzīst Gruzijas prorietumniecisko kursu un pieņem valsts vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai un NATO, bet vienlaikus ir atteikušies pievienoties rietumvalstu sankcijām pret Krieviju, kas sekoja kā atbilde Krimas aneksijai.



Raksta autors

Andris Kārkluvalks