Kā sākās karš

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Pirms desmit gadiem starp Gruzijas centrālo valdību un Krievijas atbalstīto Dienvidosetijas autonomās republikas de facto pārvaldi jeb separātistu valdību uzliesmoja konflikts. Tas nebūt nebija pirmais. Rakstu sērijā "Krievijas-Gruzijas karam 10" atskatāmies uz kara gaitu un piedāvājam ekspertu komentārus.

Etniskās robežas pārtapa politiskās jau Gruzijas brīvības cīņās no 1918. gada līdz 1920. gadam, kuru laikā osetīni atbalstīja Krievijas boļševikus. Gruzijai iegūstot neatkarību, tā, izmantojot Vladimira Ļeņina samierināšanās politiku ar spēku un vairāku tūkstošu osetīnu upuriem tomēr sagrāva pretošanos. Kad pēc nepilna gada Gruziju pakļāva Sarkanā armija, osetīni likumsakarīgi to atbalstīja un vēlāk ieguva autonomijas statusu.

Kopš 90. gadiem līdz pat 2008. gadam Dienvidosetijā dzīvoja ap 70 000 cilvēku, no kuriem viena trešdaļa bija gruzīnu, bet divas trešdaļas osetīnu. 

Gruzīni vēsturiski dzīvoja pārsvarā ciemos uz ziemeļiem un austrumiem ap Dienvidosetijas reģiona galvaspilsētu Chinvali.

Gruzija, atgūstot neatkarību 1991. gadā, Zviada Gamsahurdijas vadībā centās atgūt kontroli pār autonomijām. Dienvidosetijā tas izvērtās pusotru gadu ilgā karā ar aptuveni 1000 cilvēku upuriem un miera līgumu, kurš paredzēja Gruzijas, Ziemeļosetijas un Krievijas apvienotu miera uzturēšanas spēku izveidi. Cita starpā līgums ļāva Krievijai reģionā turēt 500 miera uzturētājus, kurus vajadzības gadījumā var papildināt ar vēl 300 vīriem.

Kā konflikts saasinājās:

3. jūlijs



Uz ceļa, visticamāk, dienvidosetīnu separātisti sarīko atentāta mēģinājumu pret Gruzijas iecelto Dienvidosetijas pagaidu administrācijas vadītāju Dmitriju Sanokajevu – sprāgst ceļa malā novietots spridzeklis, kam seko apšaude. Sanokajevs tiek cauri sveikā, bet uzbrukumā ievainojumus gūst trīs viņu apsargājoši policisti.

9. jūlijs


Maskava paziņo, ka četras tās kara lidmašīnas īstenojušas misiju virs Dienvidosetijas. Šo demonstratīvo soli "Jamestown Foundation" vēlāk skaidro kā mēģinājumu atturēt Gruziju no novērošanas dronu izmantošanas reģionā.

1. augusts

08:05

Pie Eredvi ciema sprāgst divas dienvidosetīnu separātistu ceļa malā novietotas tālvadības bumbas, ievainojot piecus gruzīnu policistus, kuri tobrīd "Toyota" apvidus auto brauc tām garām. Viena gūtie ievainojumi ir smagi. Osetīni vainu noliedz, bet Krievijas miera uzturētāji vēlāk ziņo, ka bumbas radītas uz 122 mm šāviņu bāzes. 


Pēc nedēļas uzbrukumus policistiem militārais analītiķis Pāvels Felgenhauers "Novaja Gazeta" raksturoja kā Maskavas soli gruzīnu atbildes izprovocēšanai.

18:17

Krievijas miera uzturētāji vēsta, ka gruzīnu snaiperis nogalinājis osetīnu separātistu Chinvali pievārtē pie Prisi ciema nepilnus piecus kilometrus no Eredvi. Dienvidosetīnu separātistu valdības vadītājs Eduards Kokoiti paziņo, ka Gruzija sākusi snaiperu karu.


"Vēlā vakarā"

Osetīni uzsāk etnisko gruzīnu ciematu apšaudes, pamatojot tās kā atbildi gruzīniem. Smagi cieš Zemo Nikozi, Kvemo Nikozi un Ergneti ciemi (visi trīs ārpus Dienvidosetijas), kā arī Nuli ciems Dienvidosetijā (vēlāk osetīnu nodedzināts), Gruzijas armija atbild ar pretuguni. Apšaudēs dzīvību zaudē seši osetīni. Savstarpējas apšaudes gandrīz bez pārtraukuma turpinās sešas nākamās dienas.

3. augusts

Krievija situāciju Dienvidosetijā pasludina par bīstamu, un atbilstoši ANO datiem no Dienvidosetijas uz Krieviju ar 20 autobusiem evakuējas aptuveni 1100 cilvēku (osetīnu varasiestādes gan apgalvo, ka bēgļu gaitās devušies 35 000).


Pie Kaukāza kalnos izraktā Rokas tuneļa - vienīgā Ziemeļosetiju Krievijā un Dienvidosetiju Gruzijā savienojošā ceļa – ierodas pieci Čečenijas karā rūdīti Krievijas 58. armijas bataljoni.

4. augusts

Separātistu līderis Kokoiti paziņo, ka no Krievijas Kaukāza republikām ieradušies 300 brīvprātīgie cīnīties ar gruzīniem, un tūkstoši vēl gaidāmi.


Separātisti atsakās Chinvali ielaist Gruzijas reintegrācijas ministru Temuru Jakobašvili un tikties ar viņu pēc tam, kad ministrs paziņoja, ka uzsāks sarunas ar separātistiem bez jebkādiem nosacījumiem un piekritīs risinājumam, kas respektēs Gruzijas integritāti.

5. augusts

Krievija, Gruzija un Dienvidosetijas separātisti vienojas par trīspusēju tikšanos Chinvali 7. augustā, kurā Krieviju pārstāvētu diplomāts Jurijs Popovs, Gruziju – Jakobašvili, bet osetīnu separātistu pārvaldi – Boriss Čočijevs. Turpmākās divas dienas ostīni vienošanos gan noliedz, gan vēlāk atkal apstiprina.


Popovs savlaicīgi paziņo, ka Krievija kara gadījumā atbalstīs Dienvidosetiju.

7. augusts

"Naktī"

Gruzijas specvienības mēģinājušas nostiprināties kalnos pie Nuli un Prisi ciemiem attiecīgi uz rietumiem un austrumiem no Chinvali, vēsta Krievijas medijs "Ņezavisimaja Gazeta".


Dienvidosetijas separātisti no Chinvali apšauda blakus esošos Prisi un Tamarašeni ciemus, "nakts debesīm no eksplozijām iekrāsojoties zilā un sarkanā krāsā", no reģiona ziņo tur esošais "Reuters" žurnālists


"Agrās rīta stundās"

Krievijas armijas vienības, kuras krievi dēvē par miera uzturētāju papildspēkiem, caur Rokas tuneli iebrauc Gruzijas Dienvidosetijā. To vēlāk apstiprina Krievijas atbalstītā de facto neatkarīgā Abhāzijas reģiona līderis Sergejs Bagapšs, televīzijā sakot, ka Dienvidosetijā ieradies bataljons no Ziemeļkaukāza, vienlaikus ziņojot, ka abhāzu spēki esot kaujas gatavībā.


Ap 14:00

Dienvidosetīnu separātisti Avnevi nogalina divus gruzīnu miera uzturētājus, kuri ir pirmie Gruzijas karavīru upuri kopš 90. gadiem. Atsevišķā incidentā pie Avnevi Gruzija apstiprina arī bruņutransportiera zaudēšanu apšaudē.


Gruzijas Ārlietu ministrija paziņojumā pieprasa tai piespiest separātistus pārtraukt apšaudi, kā arī norāda, ka Krievija ir atbildīga par notiekošo.


Ap 14:30

Starptautiskie mediji ziņo par Gruzijas armijas, tostarp, tanku un artilērijas konvoju kustību Gori apkārtnē Dienvidosetijas autonomijas virzienā. Savukārt Chinvali gruzīni pamet apvienoto miera uzturēšanas spēku bāzi.


15:00 - 17:00

Temurs Jakobašvili ierodas Chinvali atbilstoši iepriekšējai norunai. Popovs neierodas, aizbildinoties ar cauru riepu. Neierodas arī osetīnu separātistu pārstāvji. Jakobašvili tā vietā tiekas ar Krievijas miera spēku ģenerāli Maratu Kulahmetovu, kurš paziņo, ka nevarot apturēt separātistu apšaudes, bet Gruzijai jāizsludina pamiers.


17:10

Jakobašvili Kulahmetovam paziņo, ka Gruzija nolēmusi vienpusēji izsludināt pamieru. Līdz šim brīdim krituši jau vismaz desmit Gruzijas miera uzturētāji un civiliedzīvotāji


18:40

Jakobašvili pamieru izsludina arī preses konferencē, aicinot separātistu pārstāvjus uz sarunām, uzsverot, ka viņam nav izdevies ar tiem pat nodibināt kontaktus.


19:10

Saakašvili televīzijas tiešraidē pieprasa dienvidosetīnu separātistiem pārtraukt uzbrukumus gruzīnu ciemiem "ar artilēriju, tankiem un pašgājējhaubicēm, kas konflikta zonā ievesti nelegāli". Viņš piedāvā osetīniem neierobežotu autonomiju, rosina Krievijai kļūt par situācijas atrisinājuma garantu un lūdz starptautisko palīdzību konflikta atrisināšanā.


19:55

Gruzijas iekšlietu ministrija pārtver separātistu telefonsarunu, kurā tiek apspriests gaidāmais artilēijas uzbrukums gruzīnu ciemiem.


Ap 20:30

Separātisti atsāk Gruzijas policistu un miera uzturētāju apšaudi Avnevi un Prisi ciematos.


Pēc 23:00

Gruzijas valdība saņem pretizlūkošanas informāciju, kas liecina par aptuveni 150 Krievijas bruņutransportieru un smagā bruņojuma vienību došanos uz Rokas tuneli, ko vēlāk naktī apstiprina pārtvertās Krievijas karavīru telefonsarunas. 


Ārlietu ministre Eka Tkešelašvili telefoniski ziņo atvaļinājumā esošās ASV valsts sekretāres Kondolīzas Raisas asistentam Danielam Frīdam, ka Gruzijā caur kalnu tuneli dodas Krievijas tanki, kas liecina par gatavošanos uzbrukt. Frīds brīdina atturēties no karadarbības. Saakašvili telefoniski runā ar ES prezidentūras vadītāju un Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, kā arī ES augsto pārstāvi kopējā ārējā un drošības politikā Havjeru Solanu, kuri arī aicina atturēties no bruņotām sadursmēm. 


"The Jamestown Foundation" dienu vēlāk atzīmē, ka Krievija regulāri sarīko provokācijas tieši augustā, kad rietumvalstu līderi atvaļinās. Tāpat tās mēdz sakrist ar globāla mēroga sarīkojumiem. Gruzijas kara laikā notika Pekinas olimpiskās spēles.


Ap 23:30

Pret Kurtas ciemu, kur policijas ēkā ierīkots Dienvidosetijas pagaidu administrācijas vadītāja Sanokajeva birojs, kā arī pret Tamarašeni un Avnevi ciemiem osetīni pavērš smago artilēriju. Etniskie gruzīni masveidā evakuējas.


23:35

Reaģējot uz “Krievijas regulārās armijas ielaušanos Gruzijā” un Tbilisi kontrolē esošo etnisko gruzīnu ciemu apšaudes turpināšanos, Saakašvili dod rīkojumu Aizsardzības ministrijas apvienotajam štābam aizsargāt pilsoņus Chinvali reģionā un Dienvidosetijā kopumā, neitralizēt šaušanas pozīcijas, no kurām notiek apšaude pa pilsoņiem, miera spēkiem un policiju, kā arī apturēt Krievijas regulārās armijas vienību kustību pa Roki tuneli uz Dienvidosetiju.


Krievija tūlītēji paziņo, ka Gruzijas vienpusējais pamiers bijis tikai "dūmu aizsegs".


23:50

Gruzijas spēki atklāj uguni “pa stāvošiem un kustīgiem ienaidnieku spēku mērķiem” Dienvidosetijas reģionā.

Svarīgāko notikumu norises vietas

(uzspied uz aplīša, lai uzzinātu vairāk):

Lai gan Abhāzijā situācija ir mierīga, jau 7. augustā Krievijas atbalstītā de facto neatkarīgā reģiona līderis Sergejs Bagapšs paziņo, ka abhāzu spēki ir kaujas gatavībā.

3. jūlijā atentāta mēģinājums pret Dmitriju Sanokajevu. Šajā pašā reģionā, vien dažus kilometrus tālāk 1. augustā osetīnu novietotu bumbu sprādzienā cieš arī Gruzijas policijas ekipāža.

Kaukāza kalnos izraktais Rokas tunelis kļūst par kara galveno loģistikas punktu - pa šo vienīgo Ziemeļosetiju Krievijā un Dienvidosetiju Gruzijā savienojošo ceļu ieradas Krievijas 58. armijas vienības ar smago bruņutehniku.

Chinvalu vēsturiski ielenca etnisko gruzīnu ciematu loks. Tieši šīs apdzīvotās vietas kļuva par galvenajiem osetīnu separātistu mērķiem. Īpaši smagi cieta Tamarašeni, Avnevi un Nuli, bet apšaudīts tika arī osetīnu apdzīvotais Prisi ciems, kas atradās gruzīnu kontrolē.

Vēlā 7. augusta vakarā artilērijas šāviņi iznīcina  Kurtas ciema policijas iecirkni, kurā ierīkots Dienvidosetijas pagaidu administrācijas vadītāja Sanokajeva birojs.


Edvards Lūkass

Komentāru Delfi sniedz "Economist" apskatnieks un Austrumeiropas jautājumu eksperts

Atskatoties uz konfliktu un Krievijas komentāriem par savu rīcību, skaidrs, ka, ja tā gribētu pasargāt savus pilsoņus, tā nebūtu sākusi karu un nebūtu izaicinājusi Gruziju sākt karu. Kas attiecas uz Krievijas pasportizācijas politiku, lai aizsargātu savus pilsoņus, ir nepieciešams miers, nevis jāizraisa karš. Viņiem bija jādara viss, lai nodrošinātu mieru, ne jāizaicina Gruzija uzsākt konfliktu.

Savukārt Gruzija pieļāva milzīgu kļūdu, uzsākot pilna mēroga uzbrukumu. Iespējams, gruzīniem sākotnēji vajadzēja nodrošināties ar lielāku starptautisko atbalstu, bet viņi uzņēmās risku, jo pieņēma, ka Krievija neuzbruks pretī, bet Krievija uzbruka. Tā bija gruzīnu kļūda.

Vienlaikus nedomāju, ka Gruzijai bija daudz opciju, jo viņi tika sistemātiski provocēti no Krievijas puses. Prezidentam Saakašvili bija kaut kā jāatbild, bet uzskatu, ka viņš stipri par zemu novērtēja to, cik smaga būs operācija Dienvidosetijā. Tāpat viņš stipri par zemu novērtēja Krievijas pretuzbrukuma iespējamību. Lai gan ir ļoti labi saprotama gruzīnu izvēle, tas tomēr nebija līdz galam pārdomāti. Atceros, ka runāju ar gruzīniem pirms uzbrukuma un prasīju, ko viņi darīs, ja Krievija uzbruks. Gruzīni bija pārliecināti, ka krievi to nedarīs, bet es brīdināju, ka tas varētu gan notikt. 

Situāciju pilnībā neizprata arī amerikāņi . Viņi atbalstīja prezidentu Saakašvili, bet izvēlējās būt akli pret dažādām acīmredzamām problēmām viņa vadības stilā. Rezultātā līdzās daudzām labām lietām viņš paveica arī daudz slikta. ASV uz to nereaģēja, netieši pamudinot Saakašvili uz pārgalvīgu rīcību. Arī brīdī, kad sākās karš, ASV atbalstīja Gruzijas prezidentu, taču viņiem vajadzēja atbalstīt Gruziju kopumā, ne konkrēto Gruzijas pozīciju 

Prezidents Saakašvili centās pārņemt varu Dienvidosetijā ar spēku jau vismaz kopš 2006. gada. Tas nesanāca un arī atzīmējams kā viņa kļūda, jo viņš tādējādi apdraudēja Krievijas intereses. Jāņem vērā, ka pašos pamatos šis konflikts eksistē, jo Krievija vēlas saglabāt ietekmi pār šo reģionu.

Vladimiram Putinam kontroles pārņemšana šajās teritorijās ir taktiska uzvara, bet stratēģisks zaudējums. Krievijas pozīcija pēc Ziemeļkaukāza ieņemšanas ir palikusi vājāka nekā pirms tam, jo šeit valda [Ramzans] Kadirovs – vīrs, uz kuru Krievijas konstitūcija īsti neattiecas. Tagad, kad pagājuši jau desmit gadi, Krievijas ekonomiku ir satriekušas sankcijas, tai neuzticas vairs neviens kaimiņš, pat Baltkrievija, bet Putina kungs sēž uz milzīgas neīstu balsu kaudzes, jo pat viņa popularitāte Krievijā vairs nav tik liela, cik tā bija iepriekš.

Būtu vērtīgi doties atpakaļ uz 2008. gadu un ieteikt Krievijai: "Kāpēc gan nedarīt visu nedaudz citādāk? Labāk esi draugs saviem kaimiņiem, ne uzbrūc."



Raksta autors

Andris Kārkluvalks