Militārā taktika

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Krievija piecu dienu karā viegli sakāva daudz mazākos gruzīnu spēkus. Taču karš vienlaicīgi Maskavai bija arī iespēja identificēt un novērtēt nepilnības un trūkumus Krievijas armijā, sākot no ekipējuma un beidzot ar taktisko vadību un kontroli. Gruzijas pieredze ieviesa korekcijas un pacēla nozīmīgumu Krievijas bruņoto spēku modernizācijas un pārapbruņošanās plāniem.  

Karš, piemēram, atklāja nopietnu Krievijas spēku sakaru, novērošanas un mērķu noteikšanas iekārtu trūkumu. Saskaņā ar dažām liecībām, trīs no četriem zaudētajiem lidaparātiem Krievija notriekusi pati. Krievu virsnieki atklājuši, ka Gruzijas spēki šai ziņā ir labāk nodrošināti. 2008. gada karš arī bija pirmā reize, kad Krievijas spēku pretinieks bija pēc NATO standartiem apmācīta armija. 

2008. gada augustā spēku samēra ziņā Kaukāzā Krievija bija tālu priekšā Gruzijai. 107 tūkstoši Krievijas karavīri pret 21 tūkstoti gruzīnu, 800 tanki pret 128. 2000 kājnieku kaujas mašīnas pret 135. Vairāk nekā 400 Krievijas kaujas lidmašīnas pret 17 gruzīnu rīcībā.

Kopš 2008. gada Krievija militāro budžetu ir palielinājusi aptuveni par trešdaļu, ieviesusi jaunu un modernizē bruņojumu, pārveidojusi milzīgās divīzijas mazākās un daudz elastīgākās brigādēs, samazinājusi virsnieku korpusu par trešdaļu. 2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un sākās sadursmes Austumukrainā, eksperti atzina, ka Krievijas spēki ir daudz spējīgāki un bīstamāki, nekā 2008. Ukrainas konflikts arī izcēlis Krievijas pieaugošās spējas elektroniskajā karadarbībā. 

9. augusta hronoloģija

Ap 00:40



Krievijas spēki atkal bombardē Poti. Gruzijas armija naktī saglabā kontroli pār Chinvali dienvidu daļu. Uz Chinvali reģionu tiek pārvietoti Gruzijas rietumos bāzētie spēki, lai atbalstītu militāro operāciju kreisajā flangā. 

Ap 04:00


Krievija spēki okupē Lielo Liakhvi ieleju. Ap 5:30 Krievijas aviācija bombardē Tbilisi – Baku naftas cauruļvadu pie Tbilisi. 

Rīts


Agri no rīta Krievijas premjers Vladimirs Putins ierodas Ziemeļosetijā Viņš paziņo, ka Krievija vairs neatzīst Gruzijas tiesības uz separātisko reģionu. Abhāzijas varasiestādes no rīta pieprasa izvest ANO Novērošanas misijas Gruzijā (UNOMIG) personālu no Gruzijas kontrolētās Abhāzijas daļas. Novērotāji dodas prom un ap 9:25 Krievijas lidmašīnas sāk bombardēt Kutaisi apkārtnē. 

09:50 – 11:50 

 Krievijas lidmašīnas bombardē Gori un netālo Šavšebi ciemu. 

Ap 11:40 

Krievijas karavīri un desantnieki sāk ieiet Chinvali no ziemeļrietumu puses un Tbeti ciema. 

 

12:00 – 13:00 


Chinvali ierodas Gruzijas papildspēki. Saskaņā ar Gruzijas ziņoto, Krievijas spēki uzbrukumā izmanto bruņutehniku ar miera uzturēšanas spēku apzīmējumiem. 

13:00 – 15:00 


Krievijas un Gruzijas spēki cīnās Chinvali centrā. Gruzijas spēki pārsvarā kontrolē pilsētas dienvidu daļu, bet Krievijas – ziemeļu daļu. 

13:40 – 14:40

Krievijas militārās lidmašīnas bombardē Gruzijas kontrolētos Abhāzijas reģiona ciemus.

15:50

 Abhāzijas separātistu valdība paziņo, ka sūta savus spēkus uz administratīvo robežu un sāk militāru operāciju Gruzijas policijas padzīšanai. 

Ap 16: 00


Krievijas Melnās jūras flote ieiet Gruzijas teritoriālajos ūdeņos un sāk patrulēt pie Abhāzijas krastiem. Ap 16:40 Krievijas flote neļauj Moldovas kuģim ar miltiem ienākt Poti ostā.  

16:05 – 18:35 


Krievijas aviācija bombardē Oni rajonā Gruzijas rietumos. 17:00 papildu Krievijas spēki ienāk Chinvali. Gruzijas karavīri notur pilsētas dienvidu daļu līdz vēlam vakaram. Ap 21:00 Krievijas spēki virzās Dmenisi virzienā.

 

Līdz 22:00


Gruzijas spēki ieņem Tbeti un Galuanti ciemu uz rietumiem no Chinvali. Vēlu vakarā Gruzijas spēki iznīcina Krievijas bruņutehnikas kolonnu, kad tā mēģina iekļūt Chinvali no ziemeļrietumiem. 

  

Ap 22:30


Krievijas aviācija atkal bombardē Gruzijas kontrolēto Abhāzijas daļu.23:50 Krievijas lidmašīnas bombardē Senaki pilsētiņu Gruzijas rietumos. 

Svarīgāko notikumu norises vietas

(uzspied uz aplīša, lai uzzinātu vairāk):

9. augustā Gruzijas spēki pie Chinvali ziemeļrietumiem iznīcina aptuveni 30 bruņumašīnu kolonnu, ko vada Krievijas 58. armijas ģenerālis Anatolijs Hruljovs.

Vizītē Ziemeļosetijā ierodas Putins. Viņš paziņo, ka Krievija vairs neatzīst Gruzijas tiesības uz separātisko reģionu Dienvidosetiju un Abhāziju.

Melnā jūra: Krievijas Melnās jūras flotes kuģi ieiet Gruzijas teritoriālajos ūdeņos un sāk patrulēt pie Abhāzijas krastiem.

Chinvali. Dienvidosetijas kaujinieki sagūsta un nogalina gruzīnu žurnālistus Aleksandru Klimčuku un Gigu Čikhladzi. 

Roki tunelis. Naktī uz 10. augustu caur Roki tuneli Gruzijā iegājuši vairāk nekā 300 tanki un bruņumašīnas. 


Mārtiņš Vērdiņš

Komentāru Delfi sniedz militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš

Īsumā raksturojot 2008. gada karu, Gruzija preventīvi centās nobloķēt Roki tuneļa Dienvidu portālu, bet to izdarīt nepaspēja. Ja tas izdotos, Krievijas spēki paliktu koncentrācijas vietās Ziemeļkaukāzā, vismaz attiecībā uz Dienvidosetiju, skaidro militārais eksperts Mārtiņš Vērdiņš, kurš 2004.-2005. gadā Gruzijā bija kā EDSO novērotājs.

“Šim nolūkam Gruzijai bija jāšķērso Dienvidosetijas teritorija, kas nezinātājam var izskatīties kā “uzbrukums”, bet tā bija aizsardzība,” viņš skaidro. Caur Chinvali vijas vienīgais smagajai tehnikai piemērotais kalnu ceļš Roki tuneļa virzienā. Taču pilsētā Gruzijas spēki sastapās ar Krievijas karaspēka vienībām.

Roki tunelis savieno Gruzijā esošo Dienvidosetiju ar Krievijā esošo Ziemeļosetiju tieši cauri Kaukāza kalnu masīvam. Tā puse, kas kontrolētu šo svarīgo transporta koridoru, varētu svinēt uzvaru neatkarīgo no spēku samēra, pasvītro Vērdiņš.

Alternatīvas Roki tunelim nav, ja neskaita kalnu pārejas, taču karaspēka virzīšanas pa tām ir viegli apturama ar niecīgiem līdzekļiem. Tomēr Gruzijas preventīvā operācija bija novēlota, Krievijas vienības, visticamāk, Roki tuneļa dienvidu portālu kontrolēja jau vismaz 24-48 stundas pirms laika, ko pieņemts uzskatīt par kara sākumu, lēš Vērdiņš.

Krievija izspēlēja ideālu psiholoģiskā kara triku – iebrukuma smailē Dienvidosetijā atradās čečenu vienības, kas turklāt visādi pasvītroja, ka ir čečeni (uzraksti uz BMP), norāda Vērdiņš.

“Ziemelķaukāzieši ir gruzīnu gadsimtiem senie ienaidnieki -"leki", kur leki ir laupītāji un gruzīni cietušie.  Daudzi gruzīnu jauniņie karavīri vienkārši baidījās pretoties čečeniem, jo Kaukāzā arī asins atriebība nav tukša skaņa,” skaidro eksperts.

Krievijas iebrukums Gruzijā bija rūpīgi plānota operācija, nevis reakcija uz Gruzijas “provokācija”, par to liecina visa operācijas gaita, kura laikā, veicot operācijas Melnās jūras piekrastē un Dienvidosetijas ziemeļos, Krievijas spēkiem izdevās panākt Gruzijas spēku disbalansu, neļaujot tiem koncentrēt spēkus pretuzbrukumam, skaidro Vērdiņš.

Par iepriekšēju gatavošanos liecina gan augstā līmeņa koordinācija starp dažāda veida spēku vienībām, kas nav iespējama bez savlaicīgas plānošanas, gan Krievijas spēja ar artilēriju un raķešu sistēmām darboties ar ļoti augstu precizitāti nelabvēlīgos kalnu apstākļos. Bez iepriekšējas izlūkošanas būtu nepieciešanas vairākas dienas, lai sasniegtu tādu informētības pakāpi par pretinieka spēku izvietojumu.

Par Krievija gatavošanos iebrukumam liecināja arī tikai nedēļu pirms iebrukuma pabeigtais dzelzceļa remonts Abhāzijā un ceļa, kurš ved uz kalnu pāreju, remonts Dagestānā, kā arī militāro mācību “Kavkaz 2008” sarīkošana no 15. jūlija līdz 2. augustam, teikts Latvijas Ārpolitikas institūta ziņojumā “Krievijas drošības politika iepretim kaimiņvalstīm līdz 2020. gadam: draudi un iespējas Latvijai”.

Slepeni šķērsojot robežu un ievadot spēkus teritorijā, kur tiem nebūtu jāatrodas, Krievija nodrošināja stratēģiskā pārsteiguma momentu, ko veiksmīgi izmantoja. Vienlaicīgi jau no 2008. gada jūlija Krievija pret Gruziju vērsa propagandu, apsūdzot Gruziju genocīda plānošanā pret osetīniem, atgādina Vērdiņš.

Rezumējot, Krievijas sasniegumi karā pret Gruziju ir saistīti ar maskētu spēku koncentrēšanu pierobežā, uz ko Gruzija nav pienācīgi atbildējusi, savlaicīgu stratēģiski svarīgu transporta objektu pārņemšana, ko Gruzija nespēja bloķēt, un tādu spēku un līdzekļu koncentrācija Gruzijā, kas nodrošina Krievijai pārāku spēku samēru no pirmajām stundām kopš uguns atklāšanas, ziņojumā raksta Vērdiņs.

Gruzijas karaspēkam arī neizdevās izmantot apvidus sniegtās priekšrocības – šaurās kalnu aizās ar nelieliem spēkiem ir iespējams kavēt daudz lielāka karaspēka virzīšanos.

Ar kombinēto uzbrukumu vienlaicīgi pa vairākiem maršrutiem Krievija sasniedza primāro uzdevumu – nodrošināt Abhāzijas un Dienvidosetijas militāro neaizskaramību un jūras blokādi, novēršot iespēju konfliktā iesaistīties trešajām valstīm, skaidro Vērdiņš.

Pirmais Krievijas uzdevums – “leģitīmi iebrukt un okupēt Gruzijas provinces” tika izpildīts negaidīti viegli, taču turpmāko raksturo pašas Krievijas “tālākā” mērķa neesamība, kā arī acīmredzams Maskavas zaudējums informācijas karā, apraksta Vērdiņš, paskaidrojot, ka tolaik Krievijai vēl bija svarīgs citu valstu viedoklis.

Krievijas spēki varēja doties tālāk realizēt sekundāro uzdevumu – gāzt Gruzijas valdību, taču tāds politisks lēmums, acīmredzot, netika pieņemts. Iespējams, tieši starptautiskā spiediena rezultātā.

 “Krievijas spēki pilnīgi nevajadzīgi paplosījās Batumi un Poti, nobrauca gar Tbilisi, bet necentās to ieņemt un gāzt Saakašvili, jo nebija tam gatavi,” uzskata Vērdiņš. 



Raksta autors

Ansis Īvāns