Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.
2009. gadā dibinātais "Coo Culte" sākumā bija tā īpašnieces Ilonas Gibertes hobijs, kas nu pāraudzis peļņu nesošā 20 darbinieku lielā uzņēmumā. Viņa stāsta, ka, lai gan dažkārt birojā nākas pavadīt pat 12 stundu, darbs sagādā prieku. "Coo Culte" ražo tērpus sievietēm, taču pērn tirgus testēšanas nolūkos klientiem bija iespēja iegādāties arī bērnu apģērbus, kas gan vēl nav kļuvuši par pastāvīgu sortimenta daļu. Savukārt vīriešu modei "Coo Culte" šuvēji pagaidām nav pievērsušies, jo, kā skaidro uzņēmuma vadītāja: "Vīriešu mode ir citādāka."
"Coo Culte" tērpos izmanto mežģīnes, ko iepērk turpat, kur pasaulslavenie zīmoli "Valentino" un "Dolce & Gabbana", taču uzņēmums nestrādā luksusa segmentā, jo tā mērķis ir radīt kvalitatīvu apģērbu par konkurētspējīgu cenu. Taujāta par to, vai apģērbu ražošanas nozarē ir kāds uzņēmums, kas viņai ir kā paraugs, Giberte smejoties nosaka: "Kurš gan negribētu būt vietējā "Zara"?"
Šobrīd "Coo Culte" ir patentēts zīmols, kas rotā mēteļus, kleitas, blūzes, svārkus un citus apģērbus, taču pirms astoņiem gadiem tā nosaukums bija nedaudz citādāks – "Coco Culte". Pret sākotnējo nosaukumu iebilda slavenā modes nama "Chanel" pārstāvji, jo uzskatīja, ka vārds "Coco" raisa asociācijas ar "Chanel". Tad nu Giberte nolēma atbrīvoties no viena burta nosaukumā un tapa "Coo Culte". Kā saka īpašniece, tieši kopš nosaukuma maiņas, uzņēmumam veicies arvien labāk.
"Coo Culte" sākotnēji darināja interesanta dizaina apakšveļu, kas ātri vien izpelnījās ievērību, un, lai gan uzņēmums veļu neražo jau vairākus gadus, laiku pa laikam klienti apvaicājas, vai tā patiešām vairs neatgriezīsies sortimentā. Apakšveļas līnijas izstrāde ir viens no uzņēmuma nākotnes plāniem, taču konkrētu laiku, kad "Coo Culte" veļa atgriezīsies veikalu plauktos, Giberte vēl nemin. Šobrīd pārdotākais apģērbu veids ir kleitas, taču pieprasījumā "Coo Culte" izjūt sezonalitāti, piemēram, vasarā un, tuvojoties Jaunā gada svinībām, aug pieprasījums pēc kleitām, rudenī – pēc mēteļiem.
"Coo Culte" sortimenta pamatā ir vairāk nekā 20 produktu, kurus uzņēmuma vadītāja sauc par "klasisko bāzi" – klientu iecienīti dizaini, kas tiek ražoti jau vairākas sezonas. Viņa atminas, ka darbības sākumposmā nācies veltīt laiku sava stila un rokraksta izveidei, taču šobrīd jaunie tērpi top uz klasiskās bāzes pamata. Savukārt ik mēnesi, eksperimentējot ar krāsām un audumiem, klientiem tiek piedāvāts kas jauns. Giberte uzsver, ka tā ir nestandarta pieeja, jo parasti modes zīmoli savus jaunumus prezentē vien pāris reizes gadā.
Arī "Coo Culte" rīko savu apģērbu modes skates, taču ne vienmēr viss, kas tiek radīts skatēm un izrādīšanai uz mēles, nonāk veikalu plauktos – tas atkarīgs no klientu intereses. "Tev visu laiku vajag kaut ko radīt un pārsteigt klientu, taču tas vairāk ir mārketings – parādīt, ko varam radīt, taču pārdošanā labāk sokas klasiskajiem produktiem," stāsta Giberte.
Uzņēmēja atzīst, ka viens no labākajiem komplimentiem, kas saņemts pēc pēdējās skates bija jautājums: "Vai jūs nomainījāt dizaineri?" "Mums gribējās kolekciju no mazliet citas puses. Jo presē izskanēja, ka "Coo Culte" nemainās, "Coo Culte" turas pie ierastā. Mums tas bija brīdis, kad vajadzēja parādīt kaut ko jaunu. Kardināli mainīt stilu mēs nevarējām, mums bija jāturas pie sava, bet vienlaikus arī jāparāda kaut kas jauns," pauž Giberte.
"Mūs labi pazīst kā zīmolu," par popularitāti Latvijā saka uzņēmuma vadītāja, piebilstot, ka tas šobrīd ir lielākais no "Coo Culte" noieta tirgiem, taču pārējo attīstība ir vien laika jautājums. Pirmais eksporta tirgus uzņēmumam bija Baltkrievija, kas ik gadu uzrāda arvien labākus pārdošanas apjomus. Šobrīd "Coo Culte" produkcija nopērkama arī Ukrainā, Krievijā, Spānijā, Lietuvā un Somijā.
"Mēs sevi vairāk pozicionējam kā zīmols – ražotājs. Tas nozīmē, ka ne pārdošanai Latvijā, ne citviet neatveram savus veikalus, jo uzskatām, ka ražošana un pārdošana mazumtirdzniecībā ir atšķirīgi biznesi. Mēs esam ražotāji un mūsu koncepts ir pārdot saražoto franšīzē. Visi mūsu partneri, kuri atver veikalus Lietuvā, Spānijā, Baltkrievijā ir mūsu biznesa partneri, kuri strādā uz franšīzes noteikumiem," uzsver uzņēmuma vadītāja.
Ārzemju sadarbības partneri "Coo Culte" atraduši paši, stāsta Giberte, piebilstot, ka viens no tuvās nākotnes mērķiem ir paplašināt tirdzniecības tīklu, taču konkrētus nolūkotos tirgus gan viņa vēl neatklāj. Tāpat plānots attīstīt mārketingu un palīdzēt esošajiem sadarbības partneriem ar zīmola popularizēšanu.
Giberte uzsver, ka katrā no tirgiem ir savi izaicinājumi, taču muitas dēļ vissarežģītākais esot kravu nosūtīšanas process uz Baltkrieviju un Krieviju, jo ikreiz nepieciešams risināt dažādas formalitātes. Taujāta par to, vai klientu vēlmes Eiropas Savienības valstīs un Krievijā ir atšķirīgas, "Coo Culte" vadītāja atklāj, ka klientes Austrumu kaimiņvalstī izvēlas īsākus un augumam pieguļošākus modeļus, kā arī košākas un sulīgākas krāsas. "Tās ir lietas, ar ko rēķināmies. Ja ir īss modelis, tad tur vajadzēs vēl pāris centimetru īsāku," stāsta Giberte.
Audumus, no kā tiek darināti tērpi, uzņēmums iepērk pārsvarā no ražotājiem Rietumeiropā, piemēram, Francijā, Itālijā, Šveicē un Spānijā. Lai turētu roku uz pulsa jaunākajās tendencēs audumu pasaulē, uzņēmuma vadība ik gadu apmeklē izstādes Eiropas modes mekās – Parīzē un Milānā. Sarunas laikā Giberte vairākkārt uzsver, ka tieši audumu kvalitāte ir viens būtiskākajiem elementiem, kas izceļ "Coo Culte" uz konkurentu fona un ko novērtē klienti.
"Jo vairāk mēs augam, jo zemāk varam laist cenas – mums ir tāda iespēja. Ļoti bieži, aplūkojot Latvijas zīmolus, ievēroju, ka cenas tiem ir ļoti augstas un tās ne vienmēr ir aizsniedzamas. Varbūt tās ir labas idejas, taču ne vienmēr [zīmoli] ir konkurētspējīgi tieši cenas dēļ. To var arī saprast, jo, kad tu pērc trīs metrus auduma, tev cena par to ir daudz augstāka, bet, ja pērc 1000 vai 500 metru, tad cena ir pavisam cita," skaidro "Coo Culte" vadītāja.
"Coo Culte'' peļņa regulāri tiek ieguldīta attīstībā un līdz šim uzņēmums izticis bez investoriem, lai gan sadarbības piedāvājumus Giberte saņēmusi ne reizi vien. Viņa uzsver, ka arī šobrīd nav investora meklējumos.
2015. gadā nopirktas jaunas šujmašīnas, bet pērn uzlabota apģērbu konstruēšanas sistēma – tagad viss notiek digitāli. Pirms apmēram gada apģērbu ražotne pārcēlusies uz plašākām telpām Ganību dambī. "Coo Culte" tērpi top gaišā, siltā darbnīcā, kas pilna ar dažādu audumu baķiem, šujmašīnām un darba galdiem. Šķiet, lielajā krāsaino audumu jūklī, kas pamatīgi piekrautos augstos plauktos stiepjas cauri darbnīcai, meklējot vajadzīgo, nezinātājs varētu pavadīt vairākas stundas. Taču šuvējām ir sava kārtība, kā un kur baķi liekami, lai viegli varētu atrast nepieciešamo.
"Mūsu apģērbus izstrādā komanda. Mums ir profesionāli šuvēji, apģērbu konstruēšanas speciālisti – komanda, kas strādā zīmolam," par tērpu radīšanas procesu stāsta Giberte, atklājot, ka ik mēnesi tiek uzšūts vairāk nekā 1000 apģērbu vienību.
Komentējot situāciju Latvijas modes biznesā, dizainere un zīmola "Qoo Qoo" radītāja Aļona Bauska, norāda, ka savstarpēji Latvijas dizaineri īpaši nekonkurē un par sīvākiem konkurentiem drīzāk var saukt ārzemju zīmolus, piemēram, "H&M" un "Zara''. Dizainere skaidro, ka ir ražotāji, kuri apģērbu padarījuši par ko tādu, kas nopērkams "kā uzkodu maizīte", taču kvalitātes ziņā tie nespēj konkurēt ar pašmāju ražojumiem. "Jāņem vērā, ka Latvijas dizaineru radītie apģērbi tiek šūti Latvijā. Tie ir arī ilgtspējīgi, nav tā, ka trīs reizes izmazgā un jāizmet," stāsta Bauska, skaidrojot, ka vietējie ražotāji izvēlas kvalitatīvus materiālus, kas savukārt ļauj dzīvot "tīrāk un ētiskāk" attiecībā pret apkārtējo vidi. Savukārt vērtējot vietējo apģērbu dizaineru un zīmolu popularitāti, "Qoo Qoo" radītāja ir pārliecināta, ka tā tikai aug.
Marine Krasovska, DNB bankas Uzņēmumu risinājumu pārvaldes vadītāja:
''Pat pieņemot, ka it visur pasaulē sievietes vēlas izskatīties skaisti ģērbtas, arī apģērbu ražotājiem jāņem vērā, ka katram eksporta tirgum piemīt sava specifika. Dažādos tirgos potenciālajiem klientiem ir atšķirīga uzvedība, ieradumi un mentālais modelis. Lai tiktu līdz gala patērētājam, ir par maz zināt tikai klientu vēlmes. Ir nepieciešams izveidot pārdošanas kanālus, pārvarēt šķēršļus ar muitas formalitātēm un atļaujām, sakārtot juridiskos aspektus un apmaksas noteikumus. Īpaši pēdējo ietekmē biznesa kultūra konkrētajā valstī. Biznesa kultūra izpaužas attiecību dibināšanā, lēmumu pieņemšanā un savstarpējā uzticībā. Man ir dziļa pārliecība, ka uzticība biznesā ir attiecību pamats, dažreiz avanss, ko grūti nopelnīt, bet viegli pazaudēt.
No pieredzes zinu, ka, strādājot NVS tirgos (Baltkrievija, Ukraina, Krievija), uzņēmēji sastopas ar situācijām, kad partneri viegli atkāpjas no iepriekšējām vienošanām un ātri maina agrāk pieņemtos lēmumus. Tāda uzvedība var būtiski ietekmēt savstarpējās finanšu attiecības un novest pie nopietnām problēmām. Strādājot tirgos ar neprognozējamu politisko situāciju, ir svarīgi pasargāties no situācijas, kad partneris neveic savas finanšu saistības. Šādus risku mazinošos instrumentus var iestrādāt preču piegādes līgumos, paredzot apmaksu ar akreditīvu.
Kredīta vēstule jeb akreditīvs būtu drošs risinājums arī "Coo Culte" uzņēmumam situācijās, kad paredzēti darījumi ar jauniem partneriem, piemēram, darījumos par jaunu šūšanas iekārtu vai pēc speciāla pasūtījuma izgatavotu preču piegādi, kā arī situācijās, kad ekonomiskā vai politiskā situācija partnera valstī ir nestabila.
"Coo Culte" uzņēmuma gadījumā akreditīvs var nodrošināt trīs svarīgas lietas:
Pārdevējs noteiktā laikā saņems samaksu neatkarīgi no pircēja spējas vai vēlmes maksāt, jo pienākumu maksāt ir uzņēmusies pircēja banka;
Drošība, ka pircējs nemainīs vai neatcels pasūtījumu bez pārdevēja piekrišanas;
Pārdevējs varēs piedāvāt pircējam labākus nosacījumus (piemēram, atlikto maksājumu) un saņemt finansējumu – akreditīva diskontēšanu.
Akreditīvs kā tirdzniecības instruments sargā arī pircēja intereses: tas var saņemt labākus apmaksas nosacījumus, prece un dokumenti tiks saņemti noteiktajā laikā, un galvenais -samaksa tiks veikta tikai, kad pārdevējs iesniegs preces nosūtīšanu apliecinošus dokumentus. Tieši tāpēc es rekomendēju bankas klientiem izvēlēties akreditīvu kā drošu risinājumu biznesa darījumiem ar jauniem partneriem.
Paplašinot darbību tirgos ārpus Eirozonas (piemēram, NVS valstīs), svarīgi padomāt par valūtas svārstību risku minimizāciju. Valūtu kursu nelabvēlības svārstības var būtiski ietekmēt līgumsummas apmaksu, uzņēmuma peļņu no darījuma. Šajā gadījumā es ieteiktu noslēgt ''forward'' darījumu, kas dod iespēju nofiksēt valūtas kursu, kas būs spēkā konkrētā datumā nākotnē. Finanšu instrumenti ļauj efektīvāk plānot naudas plūsmu un pasargā no iespējamiem zaudējumiem.''
