Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Blue Bridge Technologies" (BBT) desmit gadu laikā izaudzis par lielu un stabilu vietējā tirgus spēlētāju, kā arī ar dažādiem pilotprojektiem izlūkojis iespējas vairākās ārvalstīs. Šobrīd uzņēmuma galvenais mērķis ir iekarot ASV tirgu, kurā jau sperti pirmie soļi, portālam "Delfi" stāsta BBT valdes loceklis un tehniskais direktors Leonīds Paturskis.

Rakstu sērijā "Latvija var!" portāls "Delfi" stāsta par uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas biznesā, kuru idejas pārtop inovatīvos produktos, iekaro eksporta tirgus vai pašmāju klientu sirdis. Projekts top sadarbībā ar DNB.

Galvenais BBT piedāvātais produkts ir programmatūra "Smart Medical", kas savieno ārstniecības iestādes un apdrošinātājus, ļaujot vien pāris sekunžu laikā noskaidrot, vai un cik lielā mērā apdrošināšanas polise apmaksā nepieciešamo pakalpojumu. Tāpat tā nodrošina pacientu, pierakstu un norēķinu informācijas uzskaiti un datu apmaiņu ar Nacionālo veselības dienestu. Uzņēmums Latvijā piedāvā arī vairākus citus pakalpojumus, tostarp iespēju tiešsaistē pierakstīties pie ārsta portālā "piearsta.lv". Šobrīd BBT sadarbojas ar astoņiem no deviņiem lielākajiem apdrošinātājiem valstī un cer, ka tuvākā gada laikā izdosies noslēgt sadarbības līgumu arī ar devīto.

BBT izstrādātā "Smart Medical" abonējama par ikmēneša maksu. "Jā, radīt un pārdot produktu varbūt īstermiņā ir ienesīgāk, taču ilgtermiņā pārdot pakalpojumu mums ir izdevīgāk," skaidro uzņēmuma tehniskais direktors, "mūsu tiešie klienti ir apdrošināšanas sabiedrības un ārstniecības iestādes, kas noslēdz pakalpojuma līgumus, bet ir arī virkne veselības iestāžu, kas nav mūsu klienti, bet ir apdrošināšanas sabiedrību līgumpartneri. Ar mums līgumu viņiem šobrīd nav, bet mēs strādājam pie tā, lai viņi varētu ar laiku kļūt arī par mūsu klientiem".

Pērn uzņēmums apgrozīja gandrīz 700 tūkstošus eiro. "Pēdējos trīs gados mūsu finanšu rādītāji ir ļoti apmierinoši," stāsta Paturskis, piebilstot, ka šogad BBT vadība plāno 15% līdz 17% pieaugumu vietējā tirgū.


Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Ideja par to, ka nepieciešams optimizēt ārstniecības iestāžu un apdrošinātāju komunikāciju, uzņēmuma dibinātājiem radusies pēc pašu pieredzētā, redzot, cik lēns un kļūdu pilns ir šis process. Lai noskaidrotu, kas ir apmaksāts un cik lielā mērā, ārstniecības iestāžu personālam bija "jāiet cauri pierakstiem", un tādējādi pastāvēja ļoti augsts cilvēciskās kļūdas faktors – aptuveni 20% gadījumu kaut kas nogāja greizi.

Aptiekās gan situācija esot bijusi vēl sliktāka, atminas Paturskis: "Atceros, ka nekad neko nepirku aptiekās par apdrošināšanu, es vienkārši uzreiz samaksāju, un miers. Jo tur viss sākās ar kladēm, ar mapēm, un, skat, desmit minūtes pagājušas un nekas nav noticis! Un ar to viss beidzās. Visi bija neapmierināti."

Lēno procesu abi BBT dibinātāji – Paturskis un Andrejs Strods – izjutuši uz savas ādas ārstniecības iestādēs, bet vēl vienu pamatīgu apstiprinājumu tam, ka šāda sistēma diez cik labi nestrādā, Paturskis guvis, kad viņa dzīvesbiedre nolēmusi atvērt savu medicīnas iestādi. "Apskatoties līgumu [starp medicīnas iestādi un apdrošinātāju – aut.] struktūru un pastrādājot mēnesi, bija skaidrs, ka tur ir tik nežēlīgi nosacījumi un sarežģīta uzskaite, ka cilvēka kļūdas procents ir ļoti liels. Vienkārši nebija skaidrs, kā to procesu strukturēt. Galvenā mūsu ideja bija – mēs varētu palīdzēt abām pusēm strādāt caurspīdīgi, efektīvi un ātri."

Abi uzņēmuma dibinātāji deviņdesmitajos gados bijuši kolēģi, bet pēcāk, kad Paturskis devies strādāt tehnoloģiju milža "Microsoft" pārstāvniecībā Latvijā, viņu ceļi šķīrušies. 2007. gadā abi atkal satikušies un nolēmuši dibināt uzņēmumu. "Bija brīvs laiks, un emocionāli katrs bijām gatavs kaut ko mainīt vai darīt sabiedrības un komercijas labā. Tad mēs vienkārši padomājām, padiskutējām un nolēmām, ka šī ir laba ideja," iegrimis atmiņās, nosaka Paturskis.


Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Lai arī vīzija par to, ko nepieciešams panākt, bijusi skaidra, pirmo produkta versiju BBT izlaida vien divus gadus pēc uzņēmuma dibināšanas – 2009. gadā. "Toreiz mums bija piecas ārstniecības iestādes un divas apdrošināšanas sabiedrības, un produkts bija pavisam vienkāršs. Toreiz mēs vēl taustījāmies, kas ir mūsu produkts, mēs mēģinājām to pielāgot katram, bet tā īsti to platformu, ko mēs šobrīd saucam "Smart Insurance", "Smart Medical", mēs palaidām 11. gadā," klāsta Paturskis, piebilstot, ka togad izdevies par klientu iegūt vienu no lielākajām apdrošināšanas sabiedrībām valstī un līdz ar to arī ievērojami palielināt klientu loku ārstniecības iestāžu vidū. Šobrīd uzņēmuma klientu vidū ir apmēram 1000 medicīnas iestāžu.

Ticību tam, ka ideja ir dzīvotspējīga, Strods un Paturskis guvuši, kad izdevies noslēgt līgumus ar pirmajiem lielajiem klientiem. Tad arī devušies uzrunāt investorus: "Veiksmes stāsts sāka veidoties, kad izdevās piesaistīt investorus, divus fondus – "Imprimatur Capital" un "BaltCap". Pirmkārt, tā bija pārliecība, ka ārējie investori tur saskata perspektīvu, un, otrkārt, mēs viņus pieaicinājām, lai sāktu attīstīt ārējos tirgus." Kopumā sadarbību ar investoriem Paturskis vērtē pozitīvi un saka, "ka arī šajā ziņā ir paveicies".

Šobrīd BBT 12 cilvēku lielā Latvijas komanda darbojas birojā Āraišu ielā, Rīgā. Lielākā daļa uzņēmuma darbinieku ir programmētāji un tehniskā atbalsta darbinieki, tostarp arī no ārvalstīm piesaistīti speciālisti, jo, kā atzīst Paturskis, darbinieku atrašana un noturēšana nav viegls uzdevums un ārzemēs speciālistu vienkārši ir vairāk. Vaicāts par to, vai piesaistīt ārvalstniekus ir sarežģīti, viņš atbild noliedzoši: "Šobrīd ir vienkāršāk, es gan nevaru pateikt, ka arī iepriekš bija sarežģīti. Process ir aprakstīts, tas ir caurspīdīgs, ir vienkārši visus dokumentus nokārtot. Šajā ziņā likumdošana, es domāju, ir sakārtota ļoti labi."

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Tā kā BBT šobrīd jau nostiprinājies Latvijas tirgū, uzņēmums sācis attīstību ārvalstīs. "Latvija ir kā mūsu poligons. Te izmēģinām ļoti daudz ko," viņš klāsta. Dažus BBT pakalpojumus jau četrus gadus aktīvi izmanto Spānijā, savukārt Skandināvijā, Vācijā un Krievijā veikti pilotprojekti, tādējādi izpētot dažādos tirgus. "Mēs tur aktīvi šobrīd nestrādājam, jo neesam ļoti liels uzņēmums, esam kompakti, tādēļ svarīgs ir fokuss, un tas šobrīd ir uz ASV," stāsta Paturskis.

"Tirgus atšķiras. ASV tas ir konservatīvs un ar milzu inerci," viņš saka, piebilstot, ka amerikāņi turas pie saviem standartiem un, "ja visi tā dara jau gadiem, tad kāpēc lai es pēkšņi darītu citādi". Viņš gan tajā nesaskata problēmu, vien smaidot nosaka, ka tā ir tirgus specifika.

Šobrīd aizokeāna valstī strādā Strods un viņa palīgs, bet nepieciešamības gadījumā pieslēdzas arī viens cilvēks no Latvijas. Meitasuzņēmumu ASV BBT dibināja pirms četriem gadiem, taču, kā atzīst Paturskis, apmēram gads pazaudēts, jo laikus netika nodalītas ASV un Latvijas komandas. Šobrīd galvenais ASV birojs no Mičiganas pārcelts uz Tampu, jo tur ir vairāk BBT klientu. "Izaicinājums ir tas, ka jāatrod sākuma tramplīns, kas ļautu pierādīt produkta ilgtermiņa dzīvotspēju," viņš skaidro.

Lai varētu veiksmīgi attīstīties nolūkotajā tirgū, BBT nepieciešams piesaistīt investīcijas. Daži investori jau ir sameklēti, taču nākamajā investīciju kārtā, ko paredzēts realizēt aptuveni pusgada laikā, plānots piesaistīt vairākus miljonus, atklāj Paturskis, salīdzinājumam piebilstot, ka lielie veselības nozares spēlētāji attīstībā ASV iegulda pat simtiem miljonu dolāru.

"Šis tirgus ir ļoti sarežģīts. Tur ir fantastiskas masas, veselības budžets no Amerikas iekšzemes kopprodukta ir 20%. Tur ir savi izaicinājumi, ir vajadzīgi kontakti, neskatoties uz to, ka tehnoloģija ir sevi apliecinājusi mazajā tirgū," skaidrojot izvēli strādāt ar šo tirgu, aizrautīgi saka Paturskis.

Taujāts par konkurenci nozarē, viņš atzīst, ka Eiropā īsti nevienu konkurentu neredz, ASV gan tādi esot, taču tirgus aug, jo "attīstītās valstis noveco un daudzviet arvien lielāka nozīme ir privātajai apdrošināšanai".

Ja izdosies atsperties ASV, tad vismaz sākotnēji tehnisko komandu plānots bāzēt Latvijā, ne vien tādēļ, ka tas ir lētāk, bet arī tādēļ, ka šeit jau ir iestrādes un līdz ar to darbs būšot efektīvāks. Savukārt pārdošanas komanda ASV tiks veidota no vietējiem, kuri pārzina tirgu.

Sarunas laikā top skaidrs, ka Paturska pārliecība par BBT spēju iekarot aizokeāna tirgu ir ārkārtīgi spēcīga, jo visus izaicinājumus, ko nes lielais tirgus, viņš vienkārši dēvē par "specifiku, ar ko jārēķinās". Lūgts dalīties pieredzē, kas gūta šo gadu laikā, strādājot IT nozarē, un varētu noderēt jaunajiem uzņēmējiem, Paturskis brīdi padomā un tad, mazliet smejot, saka, ka viņam esot visai pretrunīgs ieteikums: "Nebaidīties no eksperimentiem un vienlaikus turēt savu fokusu."


Foto: Publicitātes foto

Ilze Opmane-Jēgere, "DNB bankas" Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja:

"Kas ir maza uzņēmuma veiksmes atslēga? Ļoti bieži tā ir specifiska niša, ko vērīga uzņēmuma vadība laikus pamana. "Blue bridge technologies" (BBT) vadības komandai ir prasmīgi izdevies atrast šādu nišu. Nereti cilvēkiem patīk gausties par dažādām nejēdzībām, ikdienas darba apgrūtinājumiem, taču reti kurš saredz, ka tā patiesībā ir biznesa iespēja. BBT saprata, ka medicīnas iestāžu problēmas ar papīru kalniem un kļūdainiem iesniegumiem rada vajadzību pēc jauna pakalpojuma, un spēja radīt pakalpojumu, kas šīs problēmas risina.

Par Latvijas tirgu bieži dzird sakām, ka tas ir pārāk mazs, te nav iespējams izveidot spēcīgu biznesu. Taču Latvijas tirgum mazā izmēra dēļ ir arī savas priekšrocības – lielajām ārvalstu korporācijām mēs mazā tirgus apjoma dēļ esam neinteresanti, tāpēc vietējiem nišas uzņēmumiem ir lielākas attīstības iespējas. ASV tirgus ir milzīgs, ar ļoti lielu potenciālu, bet tā vienlaikus arī ir tirgus sliktā puse, jo milzīgais tirgus potenciāls pievelk daudzus uzņēmējus un konkurence ir ļoti spēcīga. Tāpēc BBT rīkojas ļoti pārdomāti, meklējot nozari un ASV specifiku saprotošus investorus, kas var atbalstīt uzņēmumu ASV tirgus apgūšanā ne tikai ar naudu, bet arī ar padomu.

BBT moto "Nebaidīties no eksperimentiem un vienlaikus turēt fokusu" ir vērts atcerēties katram uzņēmējam, kas vēlas augt. BBT sniegums Latvijas tirgū ir pārliecinošs, tāpēc pamatota ir īpašnieku vēlme eksperimentēt un paplašināt darbību ārpus Latvijas. Kas neriskē, tas nevinnē, tāpēc jaunos tirgos jāiet. Vienlaikus jābūt ļoti uzmanīgiem, jo jau sākumā jārēķinās ar atšķirībām no Latvijas – katrā jaunā tirgū ir pārsteigumi, vietējā specifika, ko paredzēt nav iespējams. Tāpēc uzņēmumam vai nu jābūt spēcīgam buferim no esošā Latvijas biznesa, vai arī jābūt spēcīgiem investoriem, kas pārzina nozari un ir gatavi uzņēmuma attīstību atbalstīt. Novērtēju, ka BBT ir nodalījis atsevišķu komandu ASV tirgus apgūšanai. Jauni tirgi prasa lielu laika ieguldījumu, un, apgūstot jaunus tirgus, svarīgi neatstāt novārtā Latvijas biznesu – savu pamatfokusu un galveno līdzekļu avotu."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!