CE3O CE3OH С
Sadarbībā ar:

1816

Rīgas Publiskajā muzejā atsevišķi tiek izdalīts mākslas darbu kabinets

1867

Tiek atklāta Rīgas pilsētas gleznu galerija ar Rīgas rātei piederošiem darbiem

1903

Tiek likti pamati vācu arhitekta un mākslas vēsturnieka Vilhelma Neimaņa projektētajai Mākslas muzeja ēkai

1905

14. septembris – Atklāj jaunuzcelto Mākslas muzeja ēku

1919

Par Rīgas pilsētas mākslas muzeja vadītāju kļūst Vilhelms Purvītis

1945

Muzeja kolekciju sadala un izveido Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju un Valsts Vakareiropas mākslas muzeju.

1959

Muzeja īpašumā nonāk apjomīga mākslinieka Gustava Kluča darbu kolekcija

1989

Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs kļūst par Valsts mākslas muzeju

2005

Pēc Latvijas Mākslas muzeju apvienības sastāvā esošo muzeju akreditācijas un reorganizācijas tika izveidots vienots nacionālas nozīmes muzejs ar izstāžu zāli “Arsenāls”, kas tiek nosaukts par Latvijas Nacionālo mākslas muzeju 

2010

Notiek trešais starptautiskais arhitektu konkurss muzeja attīstībai. Uzvar lietuviešu biroja “Processoffice” piedāvājums.

2015

decembris – plašu sabiedrības interesi izraisa svaigi restaurētā LNMM ēka. Atvērto durvju dienās vēl bez ekspozīcijas ēku aplūko vairāk nekā 100 000 cilvēku

2016

4. maijs – Rekonstruētā muzeja atklāšana 

1817

Kurzemē atceļ dzimtbūšanu 

1900

Rīgā tiek noslēgts līgums par zirgu tramvaja pārveidošanu par elektrisko tramvaju

9. janvāris – “Asiņainā svētdiena” Sanktpēterburgā, sākas revolūcija, kas drīz vien atbalsojas arī Latvijā

11. novembris – No Rīgas tiek padzīti bermontieši

1925

Mākslinieku Oto Skulmes un Martas Skulmes ģimenē piedzimst meita Džemma

1946

Pie Jelgavas tiek nodobināts pirmais kolhozs 

Rīgā pirmo reizi notiek Mākslas dienas

1965

Latvijā plaši svin Raiņa 100. dzimšanas dienu, tiek iedibinātas Dzejas dienas

1988

Sāk demonstrēt Latvijas Televīzijas raidījumu “Labvakar”

Rīgā viesojas ASV prezidents Džordžs Bušs 

Islandē izvirst Eijafjadlajegidls un paralizē gaisa satiksmi visā Eiropā

Latvijā ierodas pirmie patvēruma meklētāji no 531, ko Latvija bija apņēmusies uzņemt saistībā ar Eiropas migrantu krīzi.

 

LNMM ēkas vēsture

Interesantās detaļas

Pilnā bruņojumā tērptā Atēna

Sava laika pieprasītākā Rīgas tēlnieka Augusta Folca radītās skulptūru grupas vidū ir gudrākā no sengrieķu dievietēm, visu mākslu aizbildne Atēna, turklāt pilnā bruņojumā. Alegoriskās figūras ap viņu simbolizē dažādus mākslas veidus – arhitektūru, glezniecību, tēlniecību un lietišķo mākslu.  

Senais jumts interjerā  

Vēsturiskās jumta koka konstrukcijas pēc LNMM rekonstrukcijas sākušas savu otro dzīvi kā interjera elementi – no tam izveidoti masīvi apmeklētāju soli pie garderobes un muzeja veikala.

Zelta kāpnes

Zelta kāpnes savieno vēsturisko ēkas parādes daļu ar pirmo stāvu, kā arī veido pāreju uz jauno izstāžu zāli. Zelts kā savienojošs elements ļauj satikties vecajai, greznajai muzeja ēkai un jaunajam pazemes paplašinājumam. Īsts zelts izmantots rotājumos ēkas restaurētajā daļā, bet citviet sasaucas ar misiņu.

Jaunā gleznu krātuve

LNMM jaunā gleznu krātuve atrodas pārejā uz jaunizbūvēto pazemes izstāžu zāli. Krātuvē glabājas aptuveni 4000 gleznas.

Kāpņu margu rotājumi

Smalkos LNMM parādes kāpņu rotājumus zīmējis pats ēkas arhitekts un pirmais muzeja direktors Vilhelms Neimanis. Kāpņu rotājumu skices bijušas neskaitāmas, bet realizētajā variantā greznie rotājumi pavērsti uz ārpusi, lai tajos neķertos dāmu garie svārki. 

Slavenais “Instagram” lodziņš

Šajā sociālo tīklu laikmetā jaunu vērtību gūst vietas, kas gluži vienkārši labi izskatās “Instagram” fotogrāfijās un atklāj ierastus Rīgas skatus no jauniem skatpunktiem. Populārais LNMM lodziņš atrodams ceturtajā stāvā, jaunajā telpā rekonstruētajos muzeja bēniņos, taču kopumā visā ēkā ir atrodami trīs šādi stilīgām bildēm piemēroti logi.

Tallinas skats sienu gleznojumos

LNMM trešā stāva vestibila sienu rotā Tallinas panorāma. To gleznojis Igaunijas mākslas klasiķis Gerhards fon Rozens. Viņa otai pieder arī Igaunijas jūrmalas stāvkrasta ainava un Rīgas skats, savukārt latviešu klasiķis Vilhelms Purvītis sienu gleznojumos iemūžinājis Jelgavu, Kurzemes lauku ainavu un Kokneses pilsdrupas. 

Muzeja durvis un vitrāžas vējtverī

Muzeja arhitektūrā un tās elementos ir apvienoti vairāki stili, kopumā radot neobarokālu veidolu. Koka ieejas portāls un vitrāžas ir viena no nedaudzajām jūgendstila liecībām interjerā.

Jumta terase

Pēc ēkas rekonstrukcijas Mākslas muzejs ieguvis divas jumta terases, no kurām paveras brīnišķīgs skats pār Rīgas jumtiem un parku koku galotnēm. Terašu kopējā platība – 243 kvadrātmetri. 

Ap 1905. gadu / 2016. gads

LNB, www.zudusilatvija.lv / LETA

Kā apmeklēt muzeju

Nacionālās mākslas hronoloģija Mākslas muzejā

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija caurvij Latvijas mākslas 200 gadus un vēl senāku laika periodu, parādot gan nacionālās mākslas sasniegumus, spilgtākās idejas un uzdrīkstēšanās, gan laiku, kad mākslas dzīvē toni noteica baltvācu muižniecības pasūtījums un ieceļojušie mākslinieki. Pastāvīgās ekspozīcijas hronoloģiskā virzība sākas ar trešo stāvu, aicinot aplūkot gan Baltijā dzimušo cittautu mākslinieku darbus, gan pirmo mākslas izglītību ieguvušo latviešu autoru pērles. Tāpat tur aplūkojama Latvijas mākslas klasika – darbi, kas tapuši 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kā arī 20. un 30. gadu modernisma strāvojumu darbi. Vēsturiskais ceļojums Latvijas mākslā turpinās otrajā stāvā, kur tiek piedāvāta Latvijas māksla padomju periodā,  kā arī spilgtākie darbi, kas tapuši laika periodā no 1985. gada līdz jaunās tūkstošgades sākumam. 

3. stāvs – Latvijas mākslas sākums un klasika (1780–1915)

3. stāvs – Latvijas mākslas sākums un klasika (1780–1915) 

Šajās zālēs aplūkojami gan no vācu kultūras centriem ieceļojušo, gan Baltijā dzimušo cittautu mākslinieku darbi, kā arī pirmo profesionālo latviešu mākslinieku veikums no 19. gadsimta vidus. Trešajā stāvā atrodama arī latviešu mākslas klasika – gleznas, kas iekļautas Latvijas kultūras kanonā. Jāpiebilst, ka 2018. gadā šī pastāvīgās ekspozīcijas daļa piedzīvos lielas izmaiņas, jo daļa no šiem darbiem tiks izstādīta prestižajā Orsē muzejā Parīzē, reprezentatīvā izstādē “Simbolisms Baltijas valstu mākslā”.

Šajās zālēs 19. gadsimta pirmo pusi pārstāv Johans Lēberehts Eginks, Roberts Konstantīns Švēde, Karls Gothards Grass, Johans Heinrihs Baumanis u. c., te redzami 19. gadsimta vidus izcilākie darbi, kurus radījuši Kārlis Hūns, Jūlijs Feders, Jānis Staņislavs Roze u. c., klasiķu Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Vilhelma Purvīša u. c. darbi. 

3. stāvs – Latvijas māksla 20. gadsimta sākumā (1915–1940)

3. stāvs – Latvijas māksla 20. gadsimta sākumā (1915–1940)

Trešā stāva zāles sniedz ieskatu Latvijas mākslā no Pirmā pasaules kara laika, nacionālas valsts veidošanās un nostiprināšanās līdz pat Otrajam pasaules karam. Strēlnieki un kara laika tematika, modernisma strāvojumi – kubisms, fovisms, ekspresionisms, arī reālisms – pilsētas un lauku ainavas, kā arī klusās dabas.

Šajās zālēs aplūkojami Jāzepa Grosvalda, Jēkaba Kazaka, Oto Skulmes, Valdemāra Tones, Jāņa Liepiņa, Romana Sutas u. c. darbi. 30. gadu reālismu pārstāv Konrāds Ubāns, Uga Skulme, Ģederts Eliass, Leo Svemps u. c. Īpašu vietu ekspozīcijā ieņem Sigismunda Vidberga un Kārļa Padega zīmējumi, bet atsevišķa zāle atvēlēta pasaulē augstu novērtētajiem latviešu modernistiem, kuri darbojās Krievijā, – Gustavam Klucim, Kārlim Johansonam un Aleksandram Drēviņam. Šī perioda trešā stāva zālēs ekspozīciju papildina sava laika tēlniecības paraugi, tostarp Teodora Zaļkalna slavenais darbs – granīta “Cūka”. 

2. stāvs – Latvijas māksla padomju gados (1945–1985)

2. stāvs – Latvijas māksla padomju gados (1945–1985)

No sociālistiskā reālisma līdz padomju modernistiem, radošās brīvības ilūzijai un 70. gadu leģendārajai “franču grupai” – otrā stāva zāles sniedz daudzveidīgu ieskatu Latvijas mākslā padomju periodā, kad mākslinieku uzdevums bija iesaistīties komunisma celtniecībā un motivēt to darīt arī citus, tomēr paralēli pastāvēja arī citi, neatkarīgi koncepti un slēpta režīma kritika. 

Šajās zālēs aplūkojami Eduarda Kalniņa, Jāņa Oša, Edgara Iltnera, Džemmas Skulmes, Bruno Vasiļevska, Imanta Lancmaņa, Maijas Tabakas, Miervalža Poļa, Līgas Purmales u. c. mākslinieku darbi.

2.stāvs - Latvijas mākslas jaunākie laiki

2. stāvs  – Latvijas mākslas jaunākie laiki (1985–2000)

Līdz ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja restaurāciju par pastāvīgās ekspozīcijas daļu kļuvusi arī jaunāko laiku Latvijas māksla, kas aplūkojama muzeja otrajā stāvā. Tajā izvēlēti spilgtākie darbi no laika, kas ne tikai atnesa politiskās pārmaiņas, bet arī jaunas vēsmas mākslā – neoekspresionismu, abstrakto mākslu, arī jaunus formātus – objektus, instalācijas, video mākslas darbus redīmeidus u.c.

Šajā zālē aplūkojami “robežpārkāpēju” paaudzes – Ievas Iltneres, Sandras Krastiņas, Jāņa Mitrēvica, Ģirta Muižnieka, Edgara Vērpes, Aijas Zariņas, Ojāra Pētersona, Andra Brežes, Kristapa Ģelža, Jura Putrāma u. c. – mākslinieku darbi, kā arī Oļega Tillberga, Ginta Gabrāna, Viļņa Zābera u. c. mākslinieku instalācijas. 


Eksperta komentārs

Pieci populārākie @LNMM_muzejs ieraksti “Twitter”