Pēc ekspertes domām, Saeima šobrīd savu leģitimitāti ir zaudējusi un normāla prakse būtu rīkot jaunas parlamenta vēlēšanas, taču, ņemot vērā gan ekonomisko situāciju, gan to, ka nav kas realizē tautas vēlmi pēc mehānisma konstitūcijā, kas ļautu tai rosināt parlamenta atlaišanu, Zatlers varētu dot 9.Saeimai "pēdējo iespēju", izvirzot minēto ultimātu.
Kažoka uzsvēra, ka prezidentam būtu jāseko līdz, lai Saeimas pieņemtie grozījumi nepadarītu šādu tautas iniciatīvu par neīstenojamu, piemēram, nosakot, ka uz referendumu par parlamenta atlaišanu būtu jāsanāk vismaz tik lielam skaitam pilsoņu, cik ievēlēja pēdējo Saeimu.
"Ņemot vērā šī referenduma pieredzi, tas tā nekad nenotiks, jo Saeimas deputātu rīcībā ir instrumenti, kā manipulēt ar šādiem jautājumiem, piemēram, referendumu liekot rīkot vasarā," teica eksperte.
Pēc Kažokas domām, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas gala ziņojums ir maksimālā robeža, pēc kuras vēl vairāk sašaurināt tautas iespējas rosināt parlamenta atlaišanu nebūtu vēlams. "Nevar prasīt vairāk no tautas, nekā par samērīgu ir atzinusi Konstitucionālo tiesību komisija."
Politikas eksperts, Radošās ekonomikas institūta direktors Pēteris Viņķelis uzskata, ka Zatleram tagad būtu nekavējoties jāiesniedz Saeimā konkrēts Satversmes grozījumu projekts. "Viņam jānosaka termiņš, līdz kuram Satversmes grozījumi ir jāpieņem, un, ja tas nenotiek, tad jārosina Saeimas atlaišana," teica Viņķelis.
Pēc eksperta domām, pēc tam, kad divas trešdaļas no 9.Saeimas vēlētājiem ir skaidri atbalstījuši arodbiedrību virzīto Satversmes grozījumu redakciju, plānotā redakcija nedrīkst īpaši atšķirties no tās.
Viņķelis norādīja, ka "būtu loģiski noteikt, ka Saeimu var atlaist "dubultvairākums": vairākums no tiem, kas piedalās referendumā par Saeimas atlaišanu, ja tas ir arī vismaz puse no konkrēto Saeimu ievēlējušo pilsoņu skaita".
Sabiedrības par atklātību "Delna" padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne uzskata, ka pašreizējā situācijā Saeimā ir zaudējusi sabiedrības uzticību un, tā kā Satversme neparedz iespēju Saeimai, uzņemoties politisko atbildību, pašai "atkāpties no amata", tad vienīgais Saeimas politiskās atbildības principa iedzīvinātājs ir prezidents.
"Ja prezidents sevi redz kā tautas pārstāvi, viņam būtu jāuzņemas iniciatīva par politiskās atbildības principa nostiprināšanu, tas ir, Saeimas atlaišanu, tomēr veids, kā amatā tika ievēlēts Valdis Zatlers, liek šaubīties pat to, ka viņš par šādu soli varētu izšķirties," vērtēja Čigāne.
Eksperte pieļauj, ka Konstitucionālās tiesību komisijas priekšlikumi ir juridiski izsvērtāki nekā arodbiedrību rosinātie, taču principā tie ievērojami neatšķiras. "Tā kā prezidents pats rosināja komisijas darbu, tad būtu pamatoti, ja viņš virzītu tieši šos priekšlikumus," teica Čigāne.
Jau ziņots, ka Zatlers 6.augustā plkst.10:00 sasaucis Saeimas ārkārtas sēdi, lai sāktu darbu pie Satversmes grozījumiem, kas piešķirtu tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.
Prezidents iepriekš preses konferencē sacīja, ka aicinās Saeimu šo jautājumu atrisināt rudens sesijas laikā, proti, līdz Ziemassvētkiem.
Zatlers norādīja, ka viņa rīcībā ir divi "piespiešanas mehānismi", kā deputātus mudināt pie šīm izmaiņām valsts konstitūcijā strādāt pēc iespējas ātrāk. Viens no tiem ir fakts, ka prezidentam ir tiesības rosināt tautu uz referendumu par Saeimas atlaišanu, bet otrs - sasaukt Saeimas ārkārtas sēdes.
Kā ziņots, referendumā iedzīvotājiem bija jābalso par vai pret Satversmes grozījumu projektu, kas paredz grozīt 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.
Referendumā nebija kvoruma, tomēr 40,14% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju ir balsojuši par tiesību došanu iedzīvotājiem rosināt Saeimas atlaišanu.
Balsstiesības sestdien bija 1 515 213 vēlētājiem. Lai grozījumi Satversmē stātos spēkā, par tiem bija jānobalso pusei jeb 757 607 vēlētājiem.
Saeimas opozīcija - "Pilsoniskā savienība", partija "Jaunais laiks" (JL) un "Sabiedrība citai politikai" - plāno Valsts prezidentu aicināt atlaist 9.Saeimu.