Gada laikā vairākkārt ir mainījušies bankas īpašnieki. Pirms kraha "Parex" vadīja tās dibinātāji un vieni no ietekmīgākajiem cilvēkiem Latvijā Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, taču novembrī un decembrī viņi divās kārtās pilnībā zaudēja savas daļas bankā. Patlaban "Parex" lielākais īpašnieks ir valsts, kam caur Privatizācijas aģentūru pieder 70,3%, savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai - 25%. Pavisam neliela bankas daļa - 4,7% - pieder mazākuma akcionāriem. Bankas valdes priekšsēdētājs tagad ir Nils Melngailis.
Tiesa, kredītiestādes pārņemšana Latvijai ir dārgi maksājusi. Tieši pēc naudas iepludināšanas "Parex" bankā ļoti saasinājās jau iepriekš arvien vairāk jūtamā ekonomiskā krīze. Sekas bija jūtamas banku sektorā - daudzi, atcerēdamies 1995. gadā notikušo banku krahu, ar aizdomām izturējās pret amatpersonu sacīto, ka Latvijas finanšu sistēma ir stabila, aizvien zemāki kļuva starptautiskie kredītreitingi, periodiski uzplauka baumas par lata devalvāciju, kas savos kulminācijas brīžos lika cilvēkiem teju masveidā mainīt latus pret eiro.
Neskarta nepalika arī valsts ekonomika - nedēļu pēc valsts ieiešanas "Parex" bankā Saeima pieņēma toreizējā premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības sagatavoto 2009. gada valsts budžetu, kuru vispirms vajadzēja grozīt decembrī, bet vēlāk - pirmo reizi par 500 miljoniem latu - šī gada jūnijā. Pēc valsts ieiešanas bankā pagāja vien pāris nedēļas, kad Latvijas valdība paziņoja par sarunu sākšanu ar Starptautisko Valūtas fondu par naudas aizņemšanos. Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem kļuva zināms, ka Latvija triju gadu laikā saņems līdz 7,5 miljardu eiro (aptuveni 5,2 miljardu latu) lielu finansiālu palīdzību. Tagad toreizējie valdības locekļi atzīst, ka valsts bijusi tikai dažu dienu attālumā no maksātnespējas.
Taču amatpersonas un institūcijas vienmēr ir uzsvērušas, ka valsts iesaistīšanās "Parex" bija nepieciešama. Piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) akcentē trīs argumentus, kāpēc "Parex" bija jāpārņem. Pirmais no tiem paredz, ka valstij saskaņā ar Noguldītāju garantiju likumu būtu jāizmaksā "Parex" noguldītājiem 660 miljoni latu. Taču toreiz Noguldījumu garantiju fondā bija tikai 82,9 miljoni latu, tādēļ starpību būtu vajadzējis maksāt no valsts budžetā, kurā tobrīd tāds naudas nebija.
Otrais arguments bija valsts un pašvaldību konti - "Parex" atradās 143 miljoni latu valsts un pašvaldības naudas, un "Parex" bankrots daudzām iestādēm un valsts un pašvaldību uzņēmumiem radītu problēmas pildīt savas saistības. Vēl pagājušā gada 8. novembra vakarā tā laika finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) pēc vairākkārtējiem jautājumiem atzina, ka bankā ir ne viena vien valsts uzņēmuma līdzekļi. Visbeidzot, trešais arguments - rastos būtiski zaudējumi uzņēmumu un kredītiestāžu vidū, arvien mazāka kļūtu tautsaimniecības aktivitāte, daudziem uzņēmumiem rastos problēmas veikt norēķinus un saistības. Tāpat bankas pārņemšanas laikā izskanēja viedoklis, ka, valstij pārņemot banku, tiek stiprināta Latvijas iedzīvotāju uzticība banku sektoram, jo valsts ieguldījumi esot drošākais veids, kā stabilizēt banku un finanšu sistēmu. Turklāt Eiropas Savienības dalībvalstu kopīgs lēmums paredzēja nepieļaut nevienas bankas bankrotu.
Tagad amatpersonas akcentē, ka valsts uzdevums un mērķis ir pēc iespējas ātrāk pārdot "Parex" kādam investoram. Piemēram, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ceturtdien pauda, ka ""Parex" ir pēc iespējas ātrāk jāpārdod un jāatgūst ieguldītais, lai neturpinātu vairot valsts zaudējumus. Iepriekš TV 3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka viens no interesentiem ir "Nordea", kas gan nekādus komentārus nav sniegusi.
Kopumā "Parex" daļa rezidentu komercsabiedrību kreditēšanā bija 7,4%, privātpersonu - 8,8%, savā apskatā par "Parex" pārņemšanu atgādina FKTK. Tāpat lielākā Latvijā dibinātā komercbanka bija līdere Latvijā strādājošo banku vidū nerezidentu noguldījumu piesaistīšanā - tā bija piesaistījusi 26,2% no kopējiem Latvijā izvietotajiem nerezidentu noguldījumiem. Rezidentu noguldītāju vidū "Parex" īpatsvars bija mazāks - 14,5% no visiem privātpersonu noguldījumiem un 11,8% no komercsabiedrību noguldījumiem.
Turklāt "Parex" bija noslēgusi divus līgumus ar sindicēto kredītu devējiem, kas bija jāatdod 2009. gada sākumā. Taču tā kā "Parex" vērtspapīru portfeļa vērtība bija mazinājusies, tad banka saviem spēkiem to nespētu izdarīt.
Tiesa, jau šogad - 2009. gadā - laiku pa laikam sabiedrību pāršalc ziņas par to, ka abi "Parex" vadītāji spējuši savus īpašumus un naudu daļēji paglābt, vēl pirms valsts pārņēma banku. Piemēram, septembra sākumā laikraksts "Dienas Bizness" rakstīja, ka Karginam piederējusī villa "Adlera" nonākusi SIA "Adlera" īpašumā, par kuras vienīgo īpašnieku kļuvusi kāda ārzonas firma, kuras vienīgais īpašnieks ir Kargina vecākais dēls Rems Kargins. Karginam un SIA "Adlera" vēl pieder vairāki nekustamie īpašumi Bulduros un citur.
Tāpat īsi pirms "Parex" pārņemšanas kredītiestāde izveidoja uzņēmumu SIA "Autobag", kurā bija 11 spēkrati, kas, valstij kļūstot par galveno "Parex" īpašnieci, nenonāca valsts īpašumā.
Tomēr vislielāko sabiedrības uzmanību izpelnījās Valsts kontroles (VK) ziņojums, kurā secināts, ka bankas pārņemšanas nenotika valsts interesēs. Proti, valsts laikus neuzlika ierobežojumus noguldījumu aizplūšanai. Kad 1. decembrī tas tika izdarīts, no kredītiestādes jau bija aizplūdis vairāk nekā miljards latu. Tāpat ieguldījumu līgumā starp valsti, kā arī Karginu un Krasovicki nebija paredzēts, ka viņiem abiem bankas pamatkapitālā būtu jāiegulda savi depozīti vai cita viņiem tieši vai pastarpināti piederoša manta.
VK secināja, ka uz budžeta rēķina Kargins un Krasovickis nokārtoja saistības ar noguldītājiem un atrisināja citas problēmas, taču gadījumā, ja kaut kas no viņu apgalvotā nav bijis patiess, tad viņiem nav nekādu saistību pret valsti. Uz šiem secinājumiem gan asi reaģēja FKTK, savukārt ekspremjers Godmanis šogad, oktobra sākumā norādīja, ka nekad nav slēpis, ka abiem baņķieriem ir jāuzņemas morāla atbildība par notikušo. Iespējas saukt kādas amatpersonas vai baņķierus pie cita veida atbildības pašlaik izskata Ģenerālprokuratūra - oktobra vidū tā paziņoja par kriminālprocesa ierosināšanu saistībā ar bankas pārņemšanu.
Tikmēr Krasovickis septembra nogalē paziņoja, ja valstij "Parex" pārņemšana nav bijusi izdevīga, tad viņš un Kargins atkal var pārņemt banku un padarīt to rentablu. Turklāt viņš kritizēja Godmaņa valdību, ka valsts tā vietā, lai palīdzētu garantēt "Parex" sindicētos kredītus, esot pārņēmusi lielāko daļu bankas akciju, bet vēlāk visas abiem dibinātājiem piederošās daļas.
Atbilstoši FKTK "Parex" pārņemšanas apskatam, pirmās problēmas "Parex" darbībā bija pamanītas no 2008. gada augusta beigām līdz 2008. gada oktobra sākumam, kad FKTK secinājusi, ka bankai bijis pārāk mazs uzkrājumu apjoms - par 40 miljoniem mazāks, nekā nepieciešams.
Savukārt pērn 22. oktobrī "Parex" lūdz valsti bankā ieguldīt 300 miljonus eiro (apmēram 210 miljonus latu). Valsts gan atteica, jo tādu līdzekļu tās rīcībā nebija.
Pērn 27. oktobrī no "Parex" paātrināti sāka aizplūst noguldījumi, un todien vien to apmērs sasniedza 27 miljonus latu. Arvien asākas kļuva "Parex" problēmas ar likviditāti un kapitāla pašpietiekamību - otrs no šiem rādītājiem jau bija zemāks par pieļaujamo normu. Kopumā par galvenajiem "Parex" kraha cēloņiem FKTK sauc globālos satricinājumus finanšu tirgos, pastiprinātu noguldījumu izņemšanu, īpaši nerezidentu vidū, "Parex" nespēju atdot sindicētos kredītus, vērtspapīru portfeļa kvalitāti.
Galu galā 8. novembrī valsts par diviem latiem pārņēma 51% bankas akciju, kas līdz tam piederēja Karginam un Krasovickim. Savukārt 3. decembrī valsts pārziņā nonāca 84,83% bankas akciju. Līdz ar to valsts ieguva visas Karginam un Krasovickim piederošās akcijas. Pēcāk valsts daļēji ieguva arī mazo akcionāro akcijas.
Savukārt pavasarī 25% akciju ieguva Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.