Latvijas straujā ekonomiskā izaugsme, kas lielā mērā tiek stimulēta ar kredītiem, visticamāk, beigsies ar krahu, augstām procentu likmēm un nav izslēgta lata devalvācija, šādu viedokli intervijā žurnālam "Kapitāls" pauž Dānijas bankas "Danske Bank" Centrālās un Austrumeiropas reģiona pētniecības vadītājs Larss Kristensens.
Kristensens tomēr izsaka cerību, ka Latvijas valdība spers papildu soļus inflācijas mazināšanai, galvenokārt ieviešot vēl stingrāku fiskālo politiku, respektīvi, stingri ierobežojot valsts budžeta tēriņus.

Banka atzinīgi vērtē valdības veiktos pasākumus, taču pauž bažas, ka ar to vien nepietiks. Inflācija tuvojas 10% atzīmei, un šo rādītāju varētu piedzīvot šogad. Ir ļoti liels tekošā konta deficīts, kas arī uzskatāms par visai nopietnu problēmu.

Lai mazinātu inflāciju izraisošu spiedienu, Kristensens iesaka sašaurināt fiskālo politiku vēl vairāk, nekā to darījusi valdība. Ja salīdzina valdības plānu un tanī ietverto inflācijas prognozi, redzams, ka prognoze ir pārāk optimistiska. Ir vajadzīgi papildu pasākumi, uzskata bankas pārstāvis.

Reitinga aģentūras jau samērā skaidri izteikušas savas bažas par situāciju, un Latvijas kredītreitingu var pazemināt arī turpmāk, ja netiks īstenota pretinflācijas politika. Šādai politikai ir jābūt stingrai, un tai būs savas sekas, palēninoties izaugsmei. Valdībai ir pienākums pavēstīt iedzīvotājiem, ka būs jāpārdzīvo pāris grūti gadi ar zemu izaugsmi, uzsver eksperts.

"Patlaban situācija ir jau tuvu tam, ka smagā piezemēšanās ekonomikai būs neizbēgama. Jautājums ir, cik smags būs šis kritiens. Izaugsmes temps ir ļoti, ļoti liels, taču tas mazinās. Arī cenu kāpums nekustamo īpašumu tirgū ir apstājies, samazinās kreditēšanas pieauguma temps, arī naudas daudzuma pieauguma temps. Tā ir pazīme, ka ekonomikas tempi samazināsies samērā drīz un samērā drastiski," sacījis eksperts.

Pozitīvais scenārijs, uz ko bankas pārstāvji cer, ir, ka "ekonomika piezemēsies mīksti". Kredītu izaugsme palēnināsies, pateicoties saprātīgai banku politikai un pietiekamiem valdības soļiem fiskālajā politikā, tas mazinātu inflāciju veicinošus faktorus un tekošā konta deficītu. To visu vēl ir iespējams panākt, uzsver Kristensens.

Savukārt negatīvais scenārijs Kristensena vērtējumā būtu tāds, ka bankas turpinātu bezrūpīgu attieksmi pret kreditēšanu, bet finanšu ministrs un valdība problēmu ignorētu. "Tad būs situācija, kurā izaugsme apstāsies pēkšņi, būs ažiotāža ap bankām, lata devalvācija un procentu likmes augs ļoti strauji," pieļāvis baņķieris.

"Danske Bank" neapgalvo, ka tā būs, taču, ja pastāvošos riskus ignorēs, negatīvā scenārija izredzes ir lielas, norāda bankas pārstāvis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!