Aptuveni 30% zemnieku pavasarī varētu būt grūtības ar minerālmēslu iegādi, prognozē Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Valters Bruss.
Portālam “Delfi” Bruss sacīja, ka šādu situāciju jau tagad rada globālo minerālmēslu piegādātāju orientācija uz lielajiem pasaules tirgiem, kas arī veicina Latvijas zemniekiem ļoti augstās minerālmēslu cenas. Bruss stāstīja, ka minerālmēslu piegādātāji vispirms ir ieinteresēti savu produkciju pārdot lielajos tirgos – piemēram, Ķīnā un tikai pēc tam citur.

Turklāt Latvijā kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī cenas nosaka Rietumeiropas tirgus, kas ir lielāks un kur iedzīvotāji ir pirktspējīgāki. „Latvija ir ļoti niecīgs spēlētājs un nevar ietekmēt politiku,” skaidro Bruss, uzsvērdams, ka Latvijai ir jāpielāgojas globālā tirgus vajadzībām.

Vidzemes Agroekonomiskās Kooperatīvās Sabiedrības agronome Zinta Jansone pauda, ka lētāki ir Krievijas minerālmēsli, taču turienes piegādātāji, zinādami ES cenas, nav ieinteresēti minerālmēslus Latvijā pārdot pa zemākām cenām.

Jau iepriekš zemnieki arī bija vērsušies pie zemkopības ministra Mārtiņa Rozes, lai mudinātu viņu mazināt augsto ievedmuitu minerālmēsliem no Krievijas. Arī Bruss teic, ka tas varētu būt veids, kā samazināt minerālmēslu cenas, un “šis jautājums varbūt ir pārskatāms”. Pirms pieciem, sešiem gadiem viena tonna slāpekļa maisījuma maksāja 35 latus, šobrīd – vismaz 200 latus.

Savukārt Jansone norāda, ka slāpekļa minerālmēslu cena par tonnu ir 215 līdz 300 latu, kamēr komplekso minerālmēslu – virs 300. Viņa pieļauj, ka zemniekiem pavasarī varētu būt grūtāk vienoties ar piegādātājiem par minerālmēslu iepirkšanu. Vienlaikus viņa uzsver, ka par spīti minerālmēslu un degvielas sadārdzinājumam, tieši pēdējais gads bija pirmais, kad daudzi zemnieki „juta, ka var dzīvot par savu darbu, jo līdz šim visu [izdevumus un zaudējumus] sedza subsīdijas”.

Tomēr abi noliedz, ka minerālmēslu cenas, pat tad, ja tās kļūst vēl augstākas, būtiski ietekmēs pārtikas cenas veikalos. Bruss norāda, ka no vienas puses, augstās pašizmaksas veicinās rapšu un graudu cenu pieaugumu rudenī, no otras, ja arī būs pārtikas cenu pieaugums uz dārgo minerālmēslu rēķina, tad tas būs neliels. „Zemnieks savai produkcijai cenu nekad nav noteicis. Ja cena neatbilst situācijai, tad viņš nevar pieprasīt vairāk”, skaidro Bruss, atzīmējot, ka zemniekiem ir jāņem vērā iedzīvotāju pirktspēja. Tiesa, kopumā minerālmēslu cenas ir grūti prognozējamas, jo arī iepriekš nebija paredzējumi, ka minerālmēslu cenas būs tik augstas, cik tās ir šobrīd.

Uzmanību minerālmēslu cenām otrdien vērsa ministru prezidents Ivars Godmanis. Ministru prezidenta pārstāvis Edgars Vaikulis, skaidroja, ka Godmanis vēlas noskaidrot, kā minerālmēslu cenas ietekmē pārtikas cenas mazumtirdzniecības veikalos. Šo jautājumu, iespējams, skatīs kāda no valsts institūcijām, pieļāva Vaikulis.

Mazumtirdzniecības veikalu pārstāvji Godmanim skaidrodami, kāpēc Latvijā pārtika bieži vien ir dārgāka ne tikai salīdzinājumā ar Baltijas, bet arī Rietumeiropas valstīm, akcentēja, ka izmaksas palielinājuši ražotāji un pārstrādātāji. Līdz ar to mazumtirdzniecības veikalu vadītāji ir spiesti paaugstināt pārtikas cenas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!