Arī Godmaņa izteikumus par lata devalvāciju viņš vairāk uztvēra, kā mēģinājumus meklēt argumentus valdības pozīcijas aizstāvībai laikā, kad uz premjeru izdarīts ļoti liels spiediens. "Viņu var saprast, viņam ir spiediens no visām pusēm un viņam ir jāmeklē savi argumenti," skaidroja Gašpuitis, vienlaikus atkārtoti noliegdams devalvācijas iespēju. "Šobrīd šādas spekulācijas ir pāragras un varētu pat teikt, ka nevietā," sacīja ekonomists.
Gašpuitis arī norādīja, ka līdz ar budžeta deficīta pieaugumu aizvien spēcīgāki kļūst citi riski - ārējā parāda pieaugums, nepieciešamības pēc jauniem finanšu līdzekļiem, kas tiks meklēts pie organizācijām, kuru acīs Latvijas kredītreitings būs krities - un attiecīgi aizdevuma uzcenojums pieaudzis.
Līdzīgu viedoklis pauda arī "Parex Asset Management" finanšu analītiķis Zigurds Vaikulis, kurš Godmaņa teikto atzina par "nedaudz pārspīlētu". Viņš atzina, ka tālejošu seku šim paziņojumam nebūs. "Budžeta problēmas ar lata stabilitāti es nesaistītu," viņš sacīja.
Arī "Biceps" pētnieciskās grupas loceklis, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis Godmaņa teikto atzina par pārspīlētu. Viņš atzina, ka teorētiski ir iespējama notikumu ķēdīte, ka, palielinot algas valsts sektorā, būs jāpalielina algas privātajā, kas mazinās un nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas uzņēmējus un viņu konkurētspēju eksportā. Tomēr šādu varbūtību viņš atzina par mazticamu.
Reizē Dombrovskis veltīja asus vārdus arodbiedrībām, kuru aicinājumus palielināt algas laikā, kad atalgojums apsteidzis darba produktivitāti, ir nelaikā un nepamatots. Arodbiedrību rīcību viņš atzina par populistisku un politisku.
Viņš arī piebilda, ka šie izteikumi savā ziņā var būt arī bīstami, jo kāds vēlāk secinot, ka budžeta deficīts ir virs 2%, var iedomāties, ka lats tiks devalvēts.
Savukārt "Hansabankas" sociālekonomiskas eksperts Pēteris Strautiņš atturējās komentēt premjera izteikumus par lata devalvāciju arodbiedrību prasību izpildes gadījumā, taču atzinis, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā iedzīvotājiem jāsamierinās ar to, ka algu palielinājums "vispirms jānopelna".
Strautiņš atzina, ka aizņemšanas, lai izmaksātu algas valsts sektora strādājošajiem, nebūtu pozitīvs signāls finanšu institūcijām. Turklāt, pieaugot algām valsts sektorā, tās augs arī privātajā sektorā, kas palielinās izmaksas un mazinās eksporta konkurētspēju. Savukārt eksporta pieaugums pašlaik ir galvenais līdzeklis situācijas uzlabošanai. "Aizņemšanās, lai izmaksātu algas - tas ir ceļš uz nekurieni," uzsvēra Strautiņš.
Pašreizējā 2009. gada budžeta projektā budžeta deficīts ir pieļauts 1,85% apmērā. Atsevišķi speciālisti iepriekš norādīja, ka deficītu vajadzēja palielināt līdz Māstrihtas līgumā atļautajiem 3%. Tomēr premjers šādu varbūtību izslēdza. Viņš norādīja, ka Latvijai nepieciešams saglabāt rezervi gadījumā, ja ekonomiskā situācija neuzlabosies vai kļūs vēl sliktāka. Ja deficīts pieaugs virs 3%, tad Latvijai būs jārēķinās ar starptautisko institūciju sankcijām.