Tā kā banka elektrobūvinstrumentu rūpnīcai "Rebir" draud nepagarināt 7,5 miljonu dolāru (4,1 miljona latu) lielo kredītlīniju, uzņēmums vēršas pie valsts, prasot deviņu miljonu dolāru jeb piecu miljonu latu valsts garantiju, ceturtdien raksta laikraksts "Dienas Bizness".
"Tā kā banka, iespējams, nepagarinās mums līdz šī gada 1.decembrim piešķirto kredītlīniju 7,5 miljonu dolāru apjomā, mums ir tikai divi ceļi - vai nu nonākt zem āmura, vai pret savu nekustamo īpašumu saņemt valsts garantiju," Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē atklāja "Rebir" valdes priekšsēdētājs Jānis Zudāns.

Viņš norādīja, ka uzņēmums nonācis grūtībās strauji pieaugušo darbaspēka un energoresursu izmaksu dēļ.

"Neskatoties uz finansiālajām grūtībām, uzņēmums ir gatavs izdzīvot, jo īpaši koncentrējoties uz valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Laba sadarbība mums ir izveidojusies arī ar Latvijas augstskolām," piebilda Zudāns.

Kā atgādina laikraksts, šogad uzņēmums masveidā atlaidis darbiniekus un paziņojis par ieceri ražošanu pārcelt uz Ķīnu. "Darbinieku atlaišana diemžēl turpināsies arī novembrī un decembrī par apmēram 80 cilvēkiem, taču jau pēdējā gada laikā mūsu darbinieku skaits ir sarucis no 1385 uz 361. Lēmums pārcelt ražošanu uz Ķīnu šovasar bija vienīgais risinājums," skaidro Zudāns. Izrāpties no bedres, viņaprāt, varētu līdzēt valsts atbalsts produkcijas ražošanai un eksportam.

Kā norādījis Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, tiek strādāts pie garantijas fonda izveides. Tomēr ekspremjers, tagad Saeimas deputāts Aigars Kalvītis (TP) uzsver: "Nevajag mānīt uzņēmējus un solīt, ka plaša patēriņa precēm kā konserviem un veņņikiem būs kaut kāds eksporta atbalsts. Lai izslēgtu valsts apkrāpšanas gadījumus, par eksporta atbalstu varam runāt tikai augstajām tehnoloģijām un produkcijai ar augstu pievienoto vērtību. Ekonomikas ministrija piedāvās atbalstu ar ieguldījumiem uzņēmuma pamatkapitālā, kas būtībā nozīmē, ka valsts kļūs par šī uzņēmuma akcionāru."

Tagadējās elektrobūvinstrumentu rūpnīcas "Rebir" pamati tika likti 1944.gadā. Tā veidojās no nelielām rūpniecības kombināta darbnīcām, kurās ražoja metāla izstrādājumus. 1963.gadā valstiskā līmenī tika pieņemts lēmums - uz toreizējā rūpniecības kombināta bāzes izveidot Rēzeknes metālapstrādes rūpnīcu.

Patlaban galvenie produkcijas veidi ir rokas elektriskie instrumenti - zāģi, ēveles, urbjmašīnas, slīpmašīnas, frēzmašīnas, figūrzāģi, mikseri, firgūrzāģīši, kā arī rokas celtniecības instrumenti - ķelles, špakteles, krāsošanas veltnīši. Rūpnīcā tiek ražoti arī plastmasas izstrādājumi.

Galvenie produkcijas noieta tirgi: Itālija, Vācija, Lietuva, Polija, Krievija, Spānija, Ukraina, Kazahstāna.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit