Komisija pēc TV3 raidījumā "Nekā personīga" sižeta "Daugavas racēji aģitē ieguldīt naudu Daugavas padziļināšanas projektā" saņēmusi vairākas vēstules no personām, kas vērsa uzmanību uz iespējamu normatīvo aktu pārkāpumu, piedāvājot sabiedrībai, galvenokārt pensionāriem un studentiem, iesaistīties projektā "Daugava-Latvijai", kļūstot par akciju sabiedrības "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" akcionāriem un vienlaikus par biedrības "Jaunais Zīda ceļš" vai biedrības "ARHA" biedriem.
Komisija analizēja projekta interneta mājas lapā norādīto informāciju par akciju piedāvājumu, kā arī biedrību "Jaunais Zīda ceļš" un "ARHA" organizēto sanāksmju materiālus, un secināja, ka, piedāvājot sabiedrībai iegādāties akciju sabiedrības "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" akcijas, ir pārkāpta Finanšu instrumentu tirgus likuma norma, kas liedz piedāvāt iegādāties vērtspapīrus, kuru piedāvājumam nav saņemta Komisijas atļauja.
Gan minētajā mājas lapā, gan biedrību organizētajās sanāksmēs sabiedrībai viennozīmīgi sniegta informācija par akciju sabiedrības "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" vienas akcijas pārdošanas cenu, kā arī nosacījumi un kārtība, kādā akcijas var iegūt īpašumā. Papildus sniegta informācija par tiesībām, kas saistītas ar vērtspapīriem, kā arī norādīti šāda akciju piedāvājuma iemesli un ieņēmumu izlietojums.
Komisija vērš uzmanību, ka jebkuram interesentam atbilstoši biedrības "Jaunais Zīda ceļš" statūtu noteikumiem ir tikusi sniegta iespēja iestāties biedrībā, nopērkot akcijas, par kuru iegādes kārtību tiek publiski sniegta informācija. Komisija norāda, ka gan aicinājums iestāties biedrībā, gan uzņemšanas biedrībā nosacījums – vispirms iegādāties akcijas un parakstīt likuma projektu par projekta ietekmes uz vidi noteikšanai realizāciju – ir savstarpēji saistītas un publiski reklamētas darbības, vienai no kurām – akciju piedāvājumam – ir jāsaņem FKTK atļauja.
Komisija ir pieprasījusi akciju sabiedrībai "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" un biedrībai "Jaunais Zīda ceļš" izbeigt reklamēt akciju publiskā piedāvājuma izteikšanu publiskās sanāksmēs un masu informācijas līdzekļos, kā arī veikt attiecīgas izmaiņas mājas lapā.
Tai pat laikā Komisija norāda, kā šai akciju sabiedrībai kā jebkurai citai ir tiesības ikvienai personai piedāvāt iegādāties akcijas atbilstoši pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem slēgtās emisijas ietvaros. Tāpat biedrība var pārdot sev piederošās akcijas, neizmantojot publiskos informācijas līdzekļus piedāvājuma reklamēšanai.
Taču ieguldītājam pirms izvēles izdarīšanas būtu jāiepazīstas ar konkrētā akciju piedāvājuma emitenta (komercsabiedrības) attīstību, organizatorisko un pārvaldes struktūru, galvenajām darbības nozarēm un tās vietu konkrētajā tirgus segmentā, ja iespējams, ar finanšu radītājiem, dividenžu izmaksām, galvenajiem riskiem tā komercdarbībā, kā arī jānovērtē vai konkrētajā akciju piedāvājumā noteiktā akcijas cena (pieci lati) ir atbilstoša patreizējai situācijai tirgū un nākotnes perspektīvai, t.i. Komisija iesaka vērtēt emitentu pēc tiem pašiem kritērijiem, pēc kādiem vērtē jebkuru biržā esošu uzņēmumu.
Komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece norāda, ka "ikvienam ir pārdomāti jāizvērtē, vai ieguldījums konkrētā akciju piedāvājumā ir atbilstošs tā interesēm, iespējām un kāds būs tālākais šo ieguldīto līdzekļu izlietojums un atdeve". Komisija iesaka būt uzmanīgiem, ja tiek solīti lieli labumi, lielas dividendes vai vēl kādas priekšrocības, iegādājoties vērtspapīrus. Tāpat FKTK vērš iedzīvotāju uzmanību, ka, ja persona saņem jebkādu vērtspapīru pirkšanas piedāvājumu, tai ir iespēja Komisijas mājas lapā pārliecināties, vai minētās komercsabiedrības akcijas vai citi vērtspapīri ir iekļauti Komisijas reģistrēto vērtspapīru prospektu sarakstā.
Tāds pats saraksts Komisijas mājas lapā ir atrodams arī ir par vērtspapīriem, kurus atļauts piedāvāt Latvijā, bet atļauja piedāvājuma izteikšanai ir dota kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Jau vēstīts, ka ideja par ūdensceļa izveidi kravu transportēšanai starp Baltijas un Melno jūru radās jau pagājušā gadsimta sākumā, tomēr projekts allaž vērtēts skeptiski gan lielo izmaksu, gan vides aizsargu iebildumu dēļ.
2001.gadā tā dēvētā Daugavas–Dņepras ūdensceļa projekta autori no pašvaldībām, kas atrodas upes krastos, savāca 67 tūkstošus latu projekta izpētei, taču tālāka virzība tā arī nenotika.
Pašlaik šo ideju mēģina atdzīvināt no jauna. Pēdējā laikā izveidotas biedrības "Jaunais zīda ceļš" un "Arha", akciju sabiedrība "Ūdens transporta sistēma Rīga–Hersona–Astrahaņa", nesen izveidota SIA "Deul" un akciju sabiedrība "Enerģētika un ūdens transports".
Lai kopā ar Baltkrievijas kolēģiem izvērtētu iespēju izmantot Daugavas baseinu kuģošanai, Satiksmes ministrija (SM) janvāra beigās izveidoja darba grupu. Jautājums par Daugavas izmantošanu kuģošanai apspriests Latvijas un Baltkrievijas starpvaldību komisijas sēdē pērnā gada oktobrī un tad arī AS "Enerģētika un ūdens transports" pārstāvji prezentējuši kuģošanas ideju un aicinājuši abu valstu valdības izveidot starpvaldību darba grupu, lai izvērtētu iespējas izmanto Daugavas baseinu kuģošanai. SM norāda, ir nepieciešami apjomīgi pētījumi, kas dotu iespēju izvērtēt projekta ietekmi uz tautsaimniecību un vidi, kā arī tā ieviešanas izmaksas un ekonomisko pamatojumu.
Pēc AS "Enerģētika un ūdens transports" valdes priekšsēdētāja Ulda Pumpura aprēķiniem, Daugavas ūdensceļa izveidošana varētu izmaksāt aptuveni divus miljardus eiro (1,4 miljardus latu). Pumpura vadītā kompānija, kas pieder ekspremjeram Mārim Gailim, "Rīgas kuģniecības" līdzīpašniekam Vasilijam Meļņikam, "Lido" saimniekam Gunāram Ķirsonam, būvniekam Guntim Rāvim, pārtikas rūpniecības uzņēmējam Atim Sausnītim un citiem sabiedrībā zināmiem uzņēmējiem, Daugavas savienošanu tālāk par Baltkrieviju, attiecīgi ar Dņepru un Volgu, uzskata par lieku.
Savukārt biedrība "Jaunais zīda ceļš" sākusi parakstu vākšanu par referenduma ierosināšanu Daugavas-Dņepras-Volgas ūdens ceļa izveides atbalstam. No 26.janvāra pie visiem Latvijas notāriem bez maksas jebkurš interesents var parakstīties, lai par projekta "Daugava - Latvijai" realizāciju tiktu ierosināts referendums. Projekts "Daugava - Latvijai" paredz elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem un kuģojama ūdens ceļa izveidi, kas savienos Baltijas, Melno un Kaspijas jūru pa Daugavas, Dņepras un Volgas upēm, mākslīgi izveidotiem ūdens ceļiem un hidrotehniskām būvēm.