Pērn bezdarbnieka statuss tika piešķirts 108 500 cilvēkiem. Bezdarbnieka statusu decembrī zaudējuši 8600 cilvēku, no tiem 34% atraduši darbu, 64% nepildīja likumā paredzētos bezdarbnieka pienākumus, bet 2% to zaudējuši citu iemeslu dēļ - sasnieguši pensijas vecumu, izbraukuši no valsts.
Gada laikā nedaudz samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits - šā gada 1.janvārī ilgāk nekā gadu darbu nevarēja atrast 23 600 cilvēki jeb 26,1% no bezdarbnieku kopskaita. 2003.gada 1.janvārī tādu bija 23 700 jeb 26,4%.
Visaugstākais bezdarba līmenis šā gada 1.janvārī bija Rēzeknes rajonā - 27,8%, Ludzas - 26,6%, Balvu - 25,1%, Daugavpils - 22,7%, Preiļu - 21,3%, Krāslavas rajonā - 19,1%.
Joprojām vairāk nekā puse jeb 58% no bezdarbnieku kopējā skaita ir sievietes. Salīdzinot ar 2003.gada sākumu, sieviešu bezdarbnieču īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā visās vecuma grupās, izņemot vacākus par 50 gadiem, ir samazinājies - par 0,1 līdz 0,4 procenta punktiem.
Mazāk reģistrējušies arī vīrieši līdz 25 gadu vecumam. Savukārt 30 - 49 gadu vecu vīriešu bezdarbnieku īpatsvars pieaudzis par 0,2 procenta punktiem: 2004.gada 1.janvārī to skaits bija 18 800 jeb 20,8% no visiem bezdarbniekiem, bet 2003.gada 1.janvārī - 18 500 jeb 20,6%.
Vairāk nekā puse jeb 52% bezdarbnieku bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem.
Gada laikā pieaudzis pirmspensijas vecuma - 55 gadi un vairāk - sieviešu bezdarbnieču skaits - šā gada sākumā tādu bija 4000 jeb 4,4%, 2003.gada sākumā - 3100 jeb 3,4%.
Vīriešu vidū šīs vecuma grupas bezdarbnieku īpatsvars pieaudzis par 0,2 procenta punktiem. Šā gada sākumā to skaits bija 5100 jeb 5,6% no visiem bezdarbniekiem , 2003.gada sākumā - 4900 jeb 5,4%.
Joprojām katrs septītais bezdarbnieks ir jaunietis līdz 25 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējā gada sākumu, vairāk ir reģistrējušies bezdarbnieki bez darba pieredzes - 9700 jeb 10,7% no visiem bezdarbniekiem, turklāt sieviešu īpatsvars šajā bezdarbnieku vecuma grupā ir pieaudzis vairāk nekā vīriešu - attiecīgi par 1,2 un 0,5 procenta punktiem.
Lielākā daļa no visiem bezdarbniekiem ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuri var veikt nekvalificētus darbus karjeros, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, rūpniecībā un citur. Šā gada sākumā tādu bezdarbnieku bija 25 400 jeb 28%, 2003.gada sākumā - 24 600 jeb 27,4%.
No visiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bezdarbniekiem vislielākais bezdarbnieku skaits bija ar vidējo un pamata profesionālo izglītību - 36 100 cilvēku jeb 39,9%. Vidējo vispārējo izglītību ieguvušo bezdarbnieku skaits bija 23 100 cilvēku jeb 25,5% no visiem bezdarbniekiem, bet ar pamata un nepabeigtu pamata izglītību reģistrējušies 18 900 bezdarbnieku jeb 20,9%.
Pērn ar NVA norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos nosūtīti 7000 cilvēku jeb 7,6% no visiem bezdarbniekiem, kas ir 1,5 reizes vairāk nekā 2002.gadā. Savukārt algotos sabiedriskajos darbos tika iesaistīti 17 400 cilvēki, kas ir par 600 cilvēku vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija liecina, ka 2003.gada decembrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 36 700 cilvēkiem jeb 41% no bezdarbnieku kopskaita. Decembrī bezdarbniekiem piešķirti pabalsti kopumā par 2,087 miljoniem latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam - 56,9 lati. 2003.gadā bezdarbnieku pabalstiem kopā izlietoti 23,822 miljoni latu.