PEP Latvijas Nacionālās komiteja jau aicinājusi Ekonomikas ministriju pārskatīt AER likumprojektu, un ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieks Klāvs Olšteins atzinis, ka "likumprojekts ir ļoti zaļš" un būs nepieciešams liels darbs tā uzlabošanai, ziņo laikraksts.
Stuklis norādījis, ka šobrīd AER elektroenerģija, izņemot Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi, izmaksā aptuveni 16 miljonus latu gadā, lai gan tas īpatsvars kopējā patēriņā ir 2 - 3%, jo tā ir dārgākā un to subsidē.
Latvija jau 2008.gadā saražoja no AER 30% no patērētās enerģijas, taču speciālisti lēš, ka līdz 2020.gadam pieaugs arī patēriņš, līdz ar to arī ievērojami jāpieaug AER enerģijas apjomam, lai sasniegtu ES noteikto mērķi.
Turklāt, paredzēts, ka "Latvenergo" meitas uzņēmumiem "Sadales tīkls" un "Augstsprieguma tīkls" par saviem līdzekļiem jānodrošina AER enerģijas ražotāju pieslēgšana pie kopējā tīkla. "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks laikrakstam paudis, ka tas prasīs papildus 10 miljonus latu gadā.
PEP Latvijas Nacionālās komitejas prezidents Namjes Zeltiņš savukārt paudis, ka mērķis nodrošināt ar AER 40% no patēriņa kopumā nav ekonomiski pamatots, nav skaidrs, vai tas palielinās Latvijas konkurētspēju starptautiskajā enerģijas tirgū.
Eksperti aplēsuši, ka tikai 1% enerģijas patēriņa apjoma aizvietošana ar elektroenerģiju, kas saražota no biomasas, prasa pārmaksu līdz 40 miljoniem latu gadā, ko pievienos elektrības tarifiem. "Tas viss gulsies uz patērētāju pleciem," paudis Zletiņš.